Ernst Röhm

Agrīnā dzīve

Ernsts Roms dzimis Minhenē 1887. gada 28. novembrī. Viņš bija trešais bērns vilcienu inspektoram Jūliusam Rēmam un viņa sievai Emīlijai Rēmai. Viņam bija viens vecāks brālis un viena vecāka māsa. Viņa māsas dēls bija vācu diplomāts Bernhards Lipperts.

1906. gadā pēc Abitūras eksāmeniem Minhenē Roms iestājās Bavārijas armijā kā fanjunkare. Pēc diviem gadiem viņš kļuva par leitnantu.

Pirmais pasaules karš

1914. gadā, Pirmā pasaules kara sākumā, viņš bija adjutants un cīnījās Rietumu frontē. Viņš tika trīs reizes ievainots un apbalvots ar pirmās šķiras Dzelzs krustu. Tajā pašā gadā viņš tika smagi ievainots un zaudēja gabalu no deguna kaula. Pirmo reizi viņš strādāja Bavārijas valdībā kara departamentā. Pēc diviem gadiem, 1918. gadā, viņam piešķīra kapteiņa (vācu: Hauptmann) dienesta pakāpi.

Pēc Pirmā pasaules kara Roms devās uz Franča Ritera fon Epa (Franz Ritter von Epp) Freikorpusu. Viņš vēlējās cīnīties pret komunistiem Minhenē. Kopā ar šo grupu viņš devās cīnīties pret Bavārijas Padomju Republiku. 1919. gada jūlijā Freikorpss kļuva par Reihsvēra sastāvdaļu.

Iesaistīšanās nacistu partijā

1919. gadā Roms iestājās Vācijas Strādnieku partijā (vācu: Deutsche Arbeiter Partei (DAP)). Tā bija nacistu partijas priekštece. Gadu vēlāk viņš kļuva par Vācijas nacistu partijas biedru. Viņš saņēma biedra numuru 623. Roms palīdzēja Hitleram nodibināt attiecības ar Bavārijas politiķiem un rūpniekiem. Divus gadus vēlāk Rēms un Hitlers izveidoja Sturmabteilung (SA), piesaistot daudzus Freikorpa vīrus. Tā tika izveidota kā Vācijas nacistu partijas paramilitāra grupa. Hitlers iecēla Rēmu par SA vadītāju.

1923. gadā Roms piedalījās Alus zāles pučā. Nacistu partija mēģināja gāzt valdību, taču tas neizdevās. Roms tika arestēts un apsūdzēts valsts nodevībā. Tiesneši 1924. gada 1. aprīlī nolēma, ka viņš ir vainīgs. Roms uz pieciem mēnešiem nonāca cietumā un zaudēja darbu armijā. Pēc tiesas prāvas gan nacistu partija, gan Sturmabteilung kļuva nelikumīga.

1924. gadā Roms palīdzēja izveidot Frontbann, kas bija alternatīva Sturmabteilung. Pēc strīda ar Ādolfu Hitleru Roms atkāpās no SA vadītāja amata. Viņš teica, ka viņš ir tikai karavīrs, nevis politiķis. No 1928. līdz 1930. gadam viņš strādāja Bolīvijas armijā par padomnieku.

Roms (otrais no labās) pēc tiesas prāvas pēc Alus zāles puča

Sturmabteilung vadītājs

1930. gada 1. novembrī viņš atgriezās Vācijā un otro reizi iestājās nacistu partijā. 1931. gada janvārī Ādolfs Hitlers iecēla Rēmu par Sturmabteilung vadītāju. Nedaudz vairāk nekā gada laikā viņš to paplašināja no 70 000 līdz 170 000 biedru. 1932. gada aprīlī kanclers Heinrihs Brēnings atkal aizliedza SA. Francs fon Papens, kurš bija kanclers pēc Heinriha Brūninga, jūnijā aizliegumu atcēla. 1933. gadā Ernsts Rēms kļuva par reihsministru, Reihstāga ministru. 1934. gadā SA bija vairāk nekā 4 500 000 biedru. SA vara pieauga. Šī iemesla dēļ Ādolfs Hitlers un Schutzstaffel (SS) uzsāka jaunu strīdu ar Rēmu. SA biedru skaits bija aptuveni 20 reižu lielāks nekā reihsvēram; Roms sapņoja pārņemt reihsvēru.

Hitlers baidījās no Rēma varas. Roms vēlējās apvienot Sturmabteilung ar vispārējo armiju, un viņš būtu tās vadītājs. Viņš vēlējās arī "otro nacistisko revolūciju", lai padarītu Vāciju sociālistiskāku. Viņš bija antikapitālists, un šajā laikā Hitlers centās sadraudzēties ar Vācijas rūpniekiem. Hitlers plānoja Rēmu nogalināt.

Roms ar Hitleru, abi tērpti SA uniformā 1933. gadā

Ilgo nažu nakts

Roms vienojās ar Hitleru, ka Sturmabteilung 1934. gada vasarā saņems četru nedēļu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākās 1934. gada 1. jūlijā. Roms vēlējās doties atpūsties uz Bādvīszē. 1934. gada 29. jūnijā Roms tika arestēts, taču tiesas process nenotika. Teodors Eikke deva viņam iespēju izvēlēties: izdarīt pašnāvību vai tikt nogalinātam. Teodors Eikke 1. jūlijā nošāva Rēmu pēc Hitlera norādījumiem. Rēmu apglabāja Minhenes rietumu kapsētā.

Tajā pašā naktī tika nogalināti daudzi Sturmabteilung līderi, galvenokārt Schutzstaffel un Gestapo. To sauca par "garo nažu nakti". Nākamajā dienā Vācijas parlaments pieņēma likumu, kurā bija tikai viens punkts, kas padarīja slepkavības "garo nažu naktī" likumīgas.