Paraugs
Statistikā izlase ir populācijas daļa. Paraugu rūpīgi izvēlas. Tai taisnīgi un bez aizspriedumiem jāatspoguļo visa populācija. Izlases ir vajadzīgas tāpēc, ka populācijas var būt tik lielas, ka visu indivīdu skaitīšana var nebūt iespējama vai praktiska.
Tāpēc problēmas risināšana statistikā parasti sākas ar izlases veidošanu. Paraugu ņemšana ir saistīta ar to, kurus datus ņemt vēlākai analīzei. Piemēram, pieņemsim, ka pētījumā jāanalizē ezera piesārņojums. Atkarībā no tā, kur tika ņemti ūdens paraugi, pētījumu rezultāti var būt atšķirīgi. Parasti paraugiem jābūt nejaušiem. Tas nozīmē, ka viena indivīda atlases iespēja vai varbūtība ir tāda pati kā jebkura cita indivīda atlases iespēja.
Praksē izlases paraugi vienmēr tiek ņemti, izmantojot precīzi noteiktu procedūru. Procedūra ir noteikumu kopums, uz papīra pierakstīta un līdz galam ievērota darbību secība. Pat tad izlasē var saglabāties zināma neobjektivitāte. Aplūkojiet problēmu, kas rodas, veidojot izlasi, lai prognozētu vēlēšanu aptaujas rezultātus. Visām zināmajām metodēm ir savas problēmas, un vēlēšanu rezultāti bieži atšķiras no prognozēm, kas balstītas uz izlasi. Ja viedokļus vāc, izmantojot telefonus vai satiekot cilvēkus uz ielas, izlasē vienmēr ir neobjektivitāte. Tāpēc šādos gadījumos pilnīgi neitrāla izlase nekad nav iespējama. Šādos gadījumos statistiķis domā par to, kā izmērīt neobjektivitātes apjomu, un ir veidi, kā to novērtēt.
Līdzīga situācija rodas, kad zinātnieki mēra kādu fizikālu īpašību, piemēram, metāla gabala svaru vai gaismas ātrumu. Ja objektu nosver ar jutīgu aprīkojumu, mēs iegūsim mazliet atšķirīgus rezultātus. Neviena mērīšanas sistēma nekad nav perfekta. Mēs iegūstam virkni novērtējumu, un katrs no tiem ir mērījums. Tie ir paraugi ar zināmu kļūdu. Statistika ir paredzēta kļūdu aprakstīšanai un šāda veida datu analīzei.
Ir dažādi paraugu veidi:
Robežpolicija ar īpaši apmācītu suni meklē nelegālās narkotikas: Ja viņi pārbauda katru desmito automašīnu, viņi ņem objektīvu paraugu.
Stratificētā izlase
Ja populācijai ir acīmredzamas apakšpopulācijas, tad paraugi jāņem no katras apakšpopulācijas. To sauc par stratificētu izlasi. Stratificētu izlasi sauc arī par stratificētu nejaušo izlasi. Stratificēto izlasi bieži vien izsaka proporcionāli, piemēram, procentos (%).
Pieņemsim, ka eksperimenta mērķis ir atlasīt pieaugušo ienākumus. Acīmredzot koledžas absolventu ienākumi varētu atšķirties no to, kas nav absolvējuši koledžu. Pieņemsim, ka koledžas absolventu vīriešu skaits ir 30 % no kopējā pieaugušo vīriešu skaita (iedomāti skaitļi). Tad 30 % no kopējās izlases būtu nejauši izvēlēti vīrieši absolventi, un 70 % no kopējās izlases būtu vīrieši, kas nav absolventi. Atkārtojiet šo procesu attiecībā uz sievietēm, jo sieviešu absolventu procentuālais īpatsvars atšķiras no vīriešu. Tādējādi iegūst pieaugušo iedzīvotāju izlasi, kas stratificēta pēc dzimuma un koledžas izglītības. Nākamais solis būtu sadalīt katru no apakšgrupām pa vecuma grupām, jo (piemēram) absolventi var gūt lielākus ienākumus, salīdzinot ar tiem, kas nav ieguvuši augstāko izglītību, vidējā vecumā.
Cits stratificētas izlases veids ir saistīts ar atšķirībām. Šajā gadījumā lielākas izlases tiek ņemtas no vairāk mainīgām apakšpopulācijām, lai apkopotā statistika, piemēram, vidējie lielumi un standartnovirzes, būtu ticamāka.
Jautājumi un atbildes
J: Kas statistikā ir paraugs?
A: Statistikā izlase ir populācijas daļa, kas ir rūpīgi izvēlēta, lai taisnīgi un bez aizspriedumiem pārstāvētu visu populāciju.
J: Kāpēc ir vajadzīgas izlases?
A: Paraugi ir vajadzīgi, jo populācijas var būt tik lielas, ka visu indivīdu saskaitīšana nav iespējama vai praktiska. Tāpēc problēmas risināšana statistikā parasti sākas ar paraugu ņemšanu.
J: Kā tiek attēlota izlase?
A: Ja izlasi uzskata par datu kopu, to bieži vien attēlo ar lielajiem burtiem, piemēram, X un Y, un tās elementus attēlo ar mazajiem burtiem (piemēram, x3), bet izlases lielumu - ar burtu n.
J: Kādiem jābūt paraugiem?
A: Parasti paraugiem jābūt nejaušiem, kas nozīmē, ka viena indivīda atlases iespēja vai varbūtība ir tāda pati kā jebkura cita indivīda atlases iespēja. Praksē izlases paraugus vienmēr veido, izmantojot precīzi noteiktu procedūru.
Vai izlasēs var saglabāties neobjektivitāte?
A: Pat tad, ja paraugu ņemšanai izmanto precīzi definētas procedūras, izlasē var saglabāties zināma neobjektivitāte, ko izraisa tādi faktori kā tas, kurš atbild uz telefona zvaniem vai kurš staigā pa noteiktām ielām, vācot viedokļus priekšvēlēšanu aptaujas prognozei. Šādos gadījumos var būt grūti iegūt pilnīgi neitrālas izlases, bet statistiķi var izmērīt, cik lielā mērā joprojām pastāv neobjektivitāte.
Vai ir dažādi izlases veidi?
Jā, ir dažādu veidu izlases, tostarp pilnīgas izlases, kurās iekļauti visi elementi, kam ir noteiktas īpašības, un neobjektīvas/reprezentatīvas izlases, kas ietver elementu atlasi no pilnīgām izlasēm, neņemot vērā to īpašības. Veids, kā tiek iegūta izlase, un tās lielums ietekmē to, kā tiek skatīti dati.
