Caenorhabditis elegans
Caenorhabditis elegans ir apaļo tārpu jeb nematodu suga. Tā ir svarīga, jo ir veikti daudzi pētījumi par tās ģenētiku un attīstību.
C. elegans ir aptuveni 1 mm gara. Tārpi nav parazīti, tie ir brīvi dzīvojoši. Tās dzīvo augsnē un barojas ar baktērijām. C. elegans ir modeļorganisms, ko izmanto, lai pētītu dzīvnieku attīstību un uzvedību. Tas ir pirmais daudzšūnu organisms, kura visu genomu zinātnieki ir spējuši sekvencēt.
C. elegans ir divu veidu dzimums: hermafrodīts un tēviņš. Hermafrodīts veido spermatozoīdus, kad tas ir kāpura stadijā, un veido olšūnas pieaugušā stadijā. Vīrišķais dzimums var veidot tikai spermatozoīdus. Vīrieši ir nedaudz mazāki par hermafrodītiem.
Pētījumus ar C. elegans 1965. gadā sāka Sidnejs Brenners. Laboratorijās tās ir viegli uzturēt dzīvas. 25ºC temperatūrā tie kā embriji pavada 14 stundas. Tādi dzīvnieki kā C. elegans, kuriem nav nepieciešams ilgs laiks augšanai un kurus ir viegli barot, parasti ir labi organismi pētījumiem.
2002. gadā Nobela prēmiju medicīnā saņēma Sidneja Brenere, Roberts Horvics un Džons Saulstons par darbu, kurā viņi noskaidroja, kā C. elegans gēni izraisa tās augšanu un izraisa dažu tās šūnu nāvi.
A apaļā tārpa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Caenorhabditis elegans?
A: Caenorhabditis elegans ir apaļo tārpu jeb nematodu suga.
J: Kāpēc C. elegans ir svarīgs?
A.: C. elegans ir svarīgs tāpēc, ka ir veikti daudzi pētījumi par tā ģenētiku un attīstību, padarot to par modeļorganismu, ko izmanto dzīvnieku attīstības un uzvedības izpētei. Tas bija arī pirmais daudzšūnu organisms, kuram zinātnieki spēja sekvencēt visu genomu.
J: Cik lielas ir C. elegans tārpenes?
A: C. elegans tārpi ir aptuveni 1 mm gari.
J: Vai tās ir parazīti?
A: Nē, tie ir brīvi dzīvojoši organismi, kas dzīvo augsnē un barojas ar baktērijām.
J: Kāda veida dzimums ir C. elegans?
A: C. elegans ir divi dzimuma veidi - hermafrodīti un tēviņi, turklāt tēviņi ir nedaudz mazāki par hermafrodītiem. Hermafrodīti veido spermatozoīdus kāpura stadijā un olšūnas pieaugušo stadijā, bet tēviņi var veidot tikai spermu.
J: Kas sāka pētījumus, izmantojot C. elegans?
A: Pētījumus, izmantojot C. elegans, 1965. gadā sāka Sidnijs Brenners, kurš vēlāk kopā ar Robertu Horvicu (Robert Horvitz) un Džonu Sulstonu (John Sulston) 2002. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā par darbu, kurā noskaidroja, kā tārpa gēni izraisa tā augšanu un izraisa dažu tā šūnu nāvi.
Kāpēc tādi dzīvnieki kā C. elegans ir labi organismi pētniecībai?
A: Tādi dzīvnieki kā C. elegans, kas neaug ilgi un ir viegli barojami, parasti ir labi organismi pētniecībai, jo tos var viegli uzturēt dzīvus laboratorijās 25 °C temperatūrā, kur tie 14 stundas pavada kā embrijs.
