Sers Džons Sultons — britu biologs Nobela laureāts un Sanger institūta direktors

Sers Džons Sultons — Nobela laureāts, Sanger institūta dibinātājs un genomikas pionieris; vadošs bioloģijas un zinātnes ētikas balsts.

Sers Džons Edvards Sultons (angļu: Sir John Edward Sulston FRS, 1942. gada 27. marts - 2018. gada 6. marts) bija britu biologs. Viņš bija 2002. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā līdzatbalvotājs.

Viņš bija pirmais Wellcome Sanger institūta direktors un pēc tam Mančestras Universitātes Zinātnes, ētikas un inovāciju institūta priekšsēdētājs.

Sultons bija viens no 20 Nobela prēmijas laureātiem, kas parakstīja "Stokholmas memorandu" 3. Nobela prēmijas laureātu simpozijā par globālo ilgtspējību Stokholmā, Zviedrijā, 2011. gada 18. maijā.

Karjera un zinātniskais ieguldījums

Džons Sultons bija atzīts par savu pamatdarbu attīstības bioloģijā un genomikā. Viņa grupas pētījumi palīdzēja kartēt visas C. elegans (zarnu tārpa) brīvdzīvnieku šūnu līnijas, tādējādi sniedzot pirmos pilnīgus datus par šūnu dalīšanos un diferenciāciju daudzšūnu organismā. Vēlāk viņš vadīja projektu, kas sekmēja C. elegans genoma sekvencēšanu, un vēlāk — nozīmīgu ieguldījumu cilvēka genoma projekts īstenošanā, strādājot Wellcome Sanger institūtā.

Sabiedriskais darbs, ētika un pieejamība

Sultons aktīvi aizstāvēja atvērtu pieeju ģenētiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem, uzsverot, ka genomikas dati jāpadara pieejamii sabiedrībai zinātnes attīstībai un medicīnai. Viņš bija iesaistīts diskusijās par pētniecības ētiku, datu publiskošanas principiem un biotehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību. Pēc darba Wellcome Sanger institūtā viņš strādāja arī akadēmiskā un sabiedriskā jomā, pievēršoties zinātnes un ētikas jautājumiem, tostarp kā Mančestras Universitātes Zinātnes, ētikas un inovāciju institūta priekšsēdētājs.

Galvenie sasniegumi un atzinības

• Dalīta 2002. gada Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā par ieguldījumu ģenētiskās attīstības regulācijā un programmētajā šūnu nāvē.
• Pirmais Wellcome Sanger institūta direktors — institūts kļuva par vienu no pasaules vadošajiem genomikas pētniecības centriem.
• Aktīva publiskā runa par zinātnes ētiku, datu pieejamību un biotehnoloģiju sabiedriskajām sekām.
• Izcilas zinātniskās publikācijas un vadoša loma, organizējot lielus sekvencēšanas projektus, kas ietekmēja mūsdienu molekulāro bioloģiju.

Mantojums

Džona Sultona darbs atstāja ilgstošu ietekmi uz ģenētikas un attīstības bioloģijas jomu. Viņa sasniegumi, īpaši saistībā ar C. elegans šūnu līniju kartēšanu un genoma sekvencēšanu, palīdzēja izveidot metodes un principus, kas šodien tiek plaši izmantoti biomedicīnas pētījumos. Tāpat viņa aizstāvība par atvērtu pieeju zinātnes datiem ir ietekmējusi politiku un praksi genomikas kopienā, veicinot sadarbību un ātru datu apmaiņu starp pētniekiem visā pasaulē.

Miris 2018. gada 6. martā, Sultons tiek atcerēts gan kā izcils pētnieks, gan kā sabiedrisks un ētisks balss zinātnes laukā.

Meklēt pēc burta