Džons Veslijs (1703-1791) bija viens no metodistu baznīcas dibinātājiem. Viņš bija anglikāņu mācītājs un kristīgais teologs, agrīns metodistu kustības līderis un varen ietekmīgs evaņģēlis. Veslija dzīvē parasti izdala trīs galvenus posmus: pirmais saistīts ar gaitām Oksfordas universitātē, kur viņš dibināja tā saukto "Svēto klubu"; otrais posms — laiks, kad Veslijs darbojās kā misionārs priesteris Savannā, Džordžijas štatā; un trešais — pēc atgriešanās Anglijā, kad viņa vadībā un mācībā izveidojās plaša metodistu kustība. Visu mūžu Veslijs palika Anglikāņu baznīcā un atkārtoti uzsvēra, ka viņa kustība darbojas Anglikāņu baznīcas robežās.

Īsa biogrāfija

Džons Veslijs dzimis 1703. gadā un saņēma izglītību Oksfordā. Kopā ar brāli Čārlzu (Charles Wesley) un citiem studentiem viņš izveidoja stingru garīgās dzīves un disciplīnas kopienu, ko vēlāk dēvēja par "Svēto klubu". 1735. gadā Veslijs devās misionēt uz Jaunajām Anglijām un pavadīja laiku Savannā, kur saskārās ar grūtībām un garīgām pārdomām. Pēc atgriešanās Anglijā 1738. gadā viņš piedzīvoja pazīstamu garīgu atmodu — tā dēvēto «sirds sildījumu» (heart-warming experience) 24. maijā Aldersgeitas ielā Londonā — kas kļuva par pagrieziena punktu viņa kalpošanā un mācībā.

Teoloģija un mācība

  • Arminianisms un žēlastība: Veslijs aizstāvēja arminiešu skatījumu pret kalvīnismu, uzsverot brīvu gribu un Dieva žēlastības pieejamību visiem (prevenient grace).
  • Pārliecība un glābšana: viņš uzsvēra personīgu atziņu par piedošanu un pārliecību par glābšanu, kas ir pieredzama sirdī.
  • Svēta dzīve un pilnība: Veslijs mācīja par svētumu kā procesu un iespēju sasniegt, cik iespējams, kristīgu pilnību vai "pilnīgu svētumu" (entire sanctification), tas ir — dzīvi bez apzinātas grēka varas.
  • Praktiskā moralitāte: viņa mācība akcentēja labdarību, sociālo atbildību un morālo dzīvi kā ticības būtisku izpausmi.

Metodistu organizācija un prakse

Veslijs organizēja kustību ar konkrētām garīgajām praksēm: draudžu dalīšana mazākās «sabiedrībās» un «klases», regulāras nometnes, dziedāšanas un dievkalpojumu formas. Viņš attīstīja arī sludināšanas metodi, kas balstījās uz itinērānu misionēšanu — mācītāji ceļoja, sludināja brīvā dabā un dibināja jaunas draudzes. Veslijs aicināja izmantot arī laicīgo mācītāju un priekšnieku darbu; viņš mudināja iesaistīt vietējos lajus kā sludinātājus un vadītājus, lai panāktu lielāku pieejamību evaņģēlijam.

Kultūras un sociālā ietekme

  • Veslijs bija enerģisks rakstnieks — viņš publicēja sprediķus, žurnālus un ceļojumu aprakstus, kas palīdzēja izplatīt viņa mācību.
  • Ar brāli Čārlzu viņš ietekmēja protestantu dziesmu tradīciju — Čārlzs bija viens no populārākajiem himnu autoriem.
  • Veslijs aktīvi runāja pret sociālajām netaisnībām; viņš kritizēja verdzību un rakstīja par tās ļaunumiem, kā arī veicināja labdarību, izglītību un sabiedrības morāles uzlabošanu.

Attiecības ar Anglikāņu baznīcu un mantojums

Lai gan metodisti ar laiku kļuva par atsevišķu konfesiju, Veslijs pats centās palikt Anglikāņu baznīcas ietvaros. Tomēr prakse — īpaši pēc Amerikas revolūcijas, kad viņš pieņēma lēmumu ordinēt mācītājus Amerikas metodistiem — veicināja atšķelšanos un neatkarīgas metodistu organizācijas izveidi. Veslija enerģija, ceļojumi un plašā publicistiskā darbība nodrošināja, ka metodisms kļuva par nozīmīgu reliģisku un sociālu spēku 18. gadsimtā un vēlākās paaudzēs.

Noslēgums

Džons Veslijs (mira 1791. gada 2. martā) ir atstājis plašu ietekmi uz protestantismu, īpaši uz metodistu tradīciju, kuras garīgā disciplīna, sociālā apziņa un uzsvars uz personīgu ticības pieredzi turpina iedvesmot ticīgos visā pasaulē.