Arhozauri: krokodili, dinozauri un putni — definīcija un iezīmes

Arhozauri: uzzini definīciju un galvenās iezīmes — krokodili, dinozauri, putni; anatomija, evolūcija un adaptācijas, kas ļāva tiem dominēt Mezozojā.

Arhosauri (biežāk latviski arī arhozauri) ir liela un evolūcijas ziņā svarīga rāpuļu grupa, kurā ietilpst visi krokodili, putni, dinozauri un pterozauri (lidojošie rāpuļi). Grupā iekļaujas arī vairākas mazākas, galvenokārt izmirušas grupas, kuru fosilijas bieži nāk no triasa perioda. Arhosauri ir būtisks evolūcijas posms, jo no šīs līnijas radās mūsdienu putni un daļa sarežģītāko mezozoja ekosistēmu dominējošo sugu.

Definīcija un sistemātika

Arhozauri noteikti ir monofilisks klods, kas nozīmē — visi tā locekļi ir radu grupā, kas cēlusies no kopīga priekšteča. Kladistikā šajā grupā neietilpst tādi rāpuļi kā Squamata (ķirzakas un čūskas) un Sphenodontia (Sfenodons) — tie pieder citām rāpuļu līnijām.

Galvenās diagnostiskās pazīmes

Arhozauriem ir vairāki atpazīstami morfoloģiski raksturlielumi — kladistiskā terminoloģijā tās sauc par sinapomorfijām:

• Zobi ir iestiprināti ligzdiņās (thecodont dentition), tāpēc tie ir stingri piestiprināti un mazāk pakļauti izkrišanai barošanās laikā. Dažām līnijām, piemēram putniem, zobi sekundāri zuduši un aizvietoti ar knābi.
• Ir atvere galvaskausā acu priekšā, bet aiz nāsīm (antorbital fenestra), kas samazina galvaskausa svaru un varēja saistīties ar sinusu sistēmas vai stāvokļa pārkārtošanos galvaskausa iekšienē.
• Mazas atveres žokļa kaulos (mandibular fenestra), kas arī samazina kaulu masu un maina žokļa biomehāniku.
• Kājas tiek turētas zem ķermeņa, nevis izstieptas sāniski — tas uzlabo gan elpošanu, gan kustību efektivitāti un ļāva attīstīt aktīvāku skrējienu un ilgāku darbību.
• • Īpašs izciļnis muskuļu piestiprināšanai pie augšstilba kaula — šī anatomiskā detaļa, iespējams, ļāva daļai dinozauru stāvēt un pārvietoties uz divām kājām. Daudzi agrīnie un daudzi vēlākie dinozauri bija divkāji.
• Arhozauriem raksturīga arī potītes un kājas locītavu izmaiņa (atkarībā no pseidolinijas — dažas līnijas attīstīja īpašu potītes konstrukciju), kas ietekmēja staigāšanas un skrējiena tipu. Šīs locītavas modifikācijas ļāva saprast dažādu arhozauru locomotorās stratēģijas.

Anatomija, fizioloģija un uzvedība

Daudzi arhozauri demonstrē progresīvas adaptācijas asinsritei, elpošanai un uzvedībai. Mūsdienu krokodili un putni (abos gadījumos arhozauru pēcteči) parāda atšķirīgas, taču attīstītas fizioloģiskas stratēģijas — piemēram, putniem ir augsti efektīva elpošanas sistēma (plaušu un pneimatiskie kauli), kas saistīta ar aktīvu lidošanu un augstu vielmaiņas līmeni. Krokodiliem ir sarežģīta sirds un asinsrite ar spējām regulēt asins plūsmu — īpašības, kas rāda, kā arhozauriem varēja būt dažādi vielmaiņas līmeņi un uzvedības stratēģijas.

Evolūcija un fosilais ieraksts

Arhozauru pirmiecējas parādījās triasa agrīnajā posmā. Šīs grupas vai to tiešie priekšteči izdzīvoja katastrofālo perma-triasa izmiršanas periodu, un pēc tam triasa sākumā un vidū sekoja ātra radiācija. Arhozauri radīja dažādus ūdens un sauszemes tetrapodus, kas dominēja pārējā mezozoja laikmetā (triasa, jūras un kreidas laikmeti), veidojot dažādas ekoloģiskās nišas — no lidojošiem pterozauriem līdz milzīgiem sauropodiem un veikliem teropodiem.

Lielākā daļa lielo mezozoja grupu (non-avian dinozauri un pterozauri) izzuda pie Kreido-Paleogēna (K–Pg) izmiršanas ap 66 miljoniem gadu. Tomēr dažas arhozauru līnijas — īpaši krokodili un putni — pārtrauca eksistenci un turpina pastāvēt mūsdienās.

Dažādība un piemēri

• Krokodili — dzīvi mūsdienu arhozauru pārstāvji, pielāgojušies ūdens un piekrastes dzīvei.
• Putni — specializēta arhozauru grupa, kas attīstījusi spārnus, spalvu struktūras un izteiktu lidošanas/sēdošu uzvedību; tie ir tiešie mūsdienu dinozauru pēcteči.
• Dinozauri — milzīgs klāsts formu (teropodi, sauropodi, ornītopodi u.c.), no maziem putndzīvniekiem līdz milzīgiem, četrrāpus un divkājiem gan dažādās ekosistēmās.
• Pterozauri — lidojoši rāpuļi ar īpašām lidojuma adaptācijām, piemēram, plēves starp izstieptajiem pirkstiem un lielu krūšu reģiona muskulatūru.

Arhozauru nozīme mūsdienās

Arhozauri ir svarīgi gan zinātniskā, gan ekoloģiskā skatījumā. No šīs grupas radušies mūsdienu putni — viena no visveiksmīgākajām un daudzveidīgākajām dzīvnieku grupām uz Zemes. Studijas par arhozauru anatomiju, uzvedību un fosilijām palīdz saprast dinamiku, kā evolūcija radījusi sarežģītas adaptācijas, piemēram, lidošanu, gigantismu vai sarežģītas sociālas uzvedības formas. Arhozauru pētnieku darbi arī sniedz ieskatu par masveida izmiršanas sekām un atkopšanos pēc katastrofālām vides pārmaiņām.

Piezīmes un pašreizējās diskusijas

Zinātnē turpinās diskusijas par dažu arhozauru fizioloģiju (piemēram, cik “siltasiņu” iespējamie bija dažādi dinozauri), par izjaukto taksonomijuņ un par to, kā tieši atsevišķas anatomiskas iezīmes radās un izplatījās. Jaunas fosilijas un analīzes pastāvīgi papildina un reizēm maina mūsu izpratni par šo daudzveidīgo un ļoti sekmīgo rāpuļu kladu.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir arhozaurs?

Vai arhozauri ir monofiliski?

J: Kādas ir dažas arhozauru diagnostiskās pazīmes?

Vai arhozauri pārdzīvoja perma un triasa izmiršanas periodu?

J: Kā šis notikums ietekmēja arhozaurus?

Meklēt pēc burta