Avemetatarsalia (kas nozīmē "putnu pirksti") ir 1999. gadā izveidots kloda nosaukums visiem kroņa grupas arhozauriem, kas ir tuvāki putniem nekā krokodiliem. Alternatīvs nosaukums ir Panaves jeb "visi putni", kas apzīmē visus dzīvos vai izmirušos dzīvniekus, kuri ir tuvāk putniem nekā krokodiliem.

Šīs grupas locekļi pamatā ir dinozauri (ieskaitot putnus), pterozauri un daži agrāki dzīvnieki, kurus ir mazliet grūti lokalizēt. Tie ir viens no arhozauru spārniem, otrs ir crurotarsi.

Precizējums un nosaukumi

Avemetatarsalia (dažkārt lieto saīsinājumu Avemet.) ir filogenētiska grupa — klada — kas ietver visus to arhozauru atstājējus, kas ir filogenētiski tuvāki mūsdienu putniem nekā mūsdienu krokodiliem. Nosaukums Panaves bieži tiek lietots, lai akcentētu šo kopējo (total) grupu — tātad ne tikai kroņa grupas putnus, bet arī to priekšgājējus un sānu atzarus.

Kas ietilpst šajā grupā?

  • Dinozauri — visi klasiskie dinozauri, tostarp ļaundabīgie teropodi, garie sauropodi un citi — ar putniem kā vienu no atvasinātajām grupām.
  • Putni — mūsdienu Aves un to tiešie priekšteči (teropodi).
  • Pterozauri — lidojoši arhozauri, kuri neatkarīgi attīstīja spārnus un lidojumu.
  • Agrākie avemetatarsaliāni — nelieli divkāju plēsēji un tuvi radinieki (piemēram, dažas triāska formas), kas parāda pāreju no primitīvākiem arhozauriem uz vēlākajiem dinozauriem un pterozauriem.

Galvenās iezīmes

Lai gan Avemetatarsalia ir filogenētiska grupa (t.i., tās locekļus definē pēc radniecības, nevis tikai pēc vienas kopīgas anatomiskas īpašības), tai parasti saista vairāki raksturīgi pazīmju komplekti:

  • vēlīnās kājas un daļēji digitigrāds staigājums (daļa locekļu stāv uz pirkstiem);
  • daudzu grupu vidū novērojama potītes (ankles) vienkāršota vai "mesotarsa" tipa konstrukcija, kas atšķiras no krokodilveidīgajiem arhozauriem;
  • vispārīga tieksme uz vertikālāku ķermeņa pozicionēšanu un brīvāk kustīgu gūžas locītavu, kas saistīta ar tikai divkāju kustības attīstību dinozauriem;
  • procesi, kas vēlāk ļāva attīstīt spalvu līdzīgas struktūras un galu galā lidojumu putnos — tomēr lidojums pterozauriem ir neatkarīgs evolūcijas risinājums.

Ģeoloģiskais laiks un fosilais ieraksts

Avemetatarsaliānu senākie pārstāvji parādās vēlā triasā (aptuveni pirms 240–230 miljoniem gadu). No turienes grupa ļoti ātri diverģēja, veidojot dinozaurus un pterozaurus, kas dominēja dažādos ekoloģiskos nišos Mesozoja ēras laikā. Daudzu svarīgu pārejas fosiliju atklājumi (mazie, viegli ķermeņi, dažreiz ar primitīvām spalvu struktūrām) palīdz izprast, kā no nelieliem divkājiem plēsējiem attīstījās putnu līnija.

Atšķirība no Crurotarsi

Arhozauri tradicionāli tiek dalīti divos lielos "spārnos": Avemetatarsalia (putnu puse) un Crurotarsi (krokodila puse). Galvenā atšķirība ir gan filogenētiska — kurai no mūsdienu formām organisms ir tuvāks —, gan arī ķermeņa uzbūvēs un locītavu konstrukcijā. Crurotarsi iekļauj krokodila atzaru un tā radus, kuriem bieži ir citāda potītes anatomija un citas ekoloģiskas īpašības.

Evolūcijas nozīme un interesantākie fakti

  • Avemetatarsalia iezīmē svarīgu evolūcijas posmu, kurā attīstījās daudzas adaptācijas uz aktīvu, ātru kustību, līdz ar to — arī ceļš uz lidojumu un sarežģītām termoregulācijas stratēģijām.
  • Pterozauri un putni attīstīja lidojumu neatkarīgi — tas ir labs piemērs konverģences evolūcijā.
  • Putnu līnija (Aves) ir vienīgā Avemetatarsalia atzars, kas izdzīvoja masu izmiršanu beigās kredā; pārējie grupas locekļi (pterozauri un daudzi dinozauri) izzuda, tomēr to mantojums turpinājās putnos.

Teritoriālas un taksonomisks pretrunas

Zinātnē dažkārt notiek diskusijas par precīzu robežu noteikšanu starp avemetatarsāliāniem un citiem arhozauriem, kā arī par to, kuri senie taksoni pieder kladai. Arheoloģiskie atklājumi un jaunas kladistiskās analīzes regulāri koriģē mūsu izpratni, tāpēc taksonomija dažkārt tiek atjaunināta.

Nobeigums

Avemetatarsalia jeb Panaves ir plaša un evolucionāri nozīmīga arhozauru grupa, kas aptver dinozaurus (tai skaitā putnus), pterozaurus un vairākas agrīnas formas. Pētījumi par šo kladu palīdz skaidrot, kādas morfoloģiskas un ekoloģiskas pārmaiņas vadīja pāreju uz vertikālāku staigājumu, jaunu uztura un lidojuma stratēģiju rašanos, kā arī kādu lomu šie dzīvnieki spēlēja Mesozoja ekosistēmās.