Balaur (Balaur bondoc) — Hateg salas dromaeozaurs ar diviem sirpjveida nagiem
Atklāj Balaur (Balaur bondoc) — Hateg salas dromaeozaurs ar diviem sirpjveida nagiem, unikāls salu pundurisms krīta periodā un tuvāk radniecīgs velociraptoriem.
Balaurs ir dromaeosaurid teropodu dinozauru ģints, kas dzīvoja Dienvideiropā augšējā krīta periodā, apmēram pirms 70 miljoniem gadu. Tas ir unikāls ar to, ka atšķirībā no vairuma citu dromaeozauru tam uz katras pēdas bija nevis viens, bet divi sirpjveida nagi.
Tas tika atklāts 2010. gadā. Balaurs dzīvoja uz lielas aizvēsturiskas salas, ko sauca par Hateg salu. Pirms septiņdesmit miljoniem gadu jūras līmenis bija daudz augstāks nekā mūsdienās. Eiropa bija salu arhipelāgs. Iespējams, tāpēc, ka tas bija relatīvi izolēts no citiem dinozauriem, Balauram izveidojās unikālas iezīmes. Balaurs bija salīdzinoši mazs, tā kopējais garums bija aptuveni 1,8-2,1 metrs. Tas būtu salu pundurisma piemērs.
Ir zināma viena suga - Balaur bondoc. Balaurs bija velociraptorīns. Pētījumi liecina, ka tas ir visciešāk radniecīgs slavenajam Āzijas dromaeozauridam velociraptoram.
Atklāšana un nosaukums
Fosilijas no Balaur bondoc tika atrastas Hateg baseinā (Transilvānija, Rumānija) un aprakstītas 2010. gadā zinātniskā rakstā. Ģenēra nosaukums "Balaur" nāk no rumāņu folkloras — tas nozīmē pūķi vai milzīgu rāpuļu būtni; sugas epitetons "bondoc" rumāņu valodā aptuveni nozīmē "stotrans" vai "apaļš/robusts", atsaucoties uz dzīvnieka kuplāko uzbūvi salīdzinājumā ar citiem dromaeosauriem.
Morfoloģija un īpašības
Balaura skelets rāda vairākas neparastas iezīmes. Galvenā ir tas, ka uz katras pēdas ir divi izteikti sirpjveida nagi — situācija, kas atšķiras no klasiskā dromaeozauru modela, kur parasti dominē viens liels sirpveida nags (parasti uz otrā pirksta). Šī divkāršā naglu kombinācija, kā arī citi skeleta elementi liecina par speciālu adaptāciju.
Parasti Balaurs tiek aprakstīts kā īsi, robusti būvēts plēsējs ar salīdzinoši īsāku asti un masīvāku ķermeņa uzbūvi nekā daudzi citi dromaeosauri. Tā priekšķepas bija samērā modificētas — pirksti bija saīsināti un daļēji saplūduši, kas liek domāt par atšķirīgu manipulācijas vai locomocijas veidu nekā pieņemts raptoru grupā.
Taksonomija un zinātniskās diskusijas
Sākotnēji Balaurs tika uzskatīts par dromaeosaurīdu (velociraptorīnu) un tas tiek salīdzināts ar velociraptoru. Tomēr vēlākas kladistiskās analīzes ir radījušas diskusijas par tā precīzo vietu evolūcijas kokā. Daži pētnieki ir ierosinājuši, ka dažas Balaura iezīmes (īpas par priekšķepu un skeleta saplūšanu) varētu liecināt par tuvāku saikni ar Avialae (agrīnām putnu radniecīgām grupām) vai par convergentām adaptācijām salu apstākļos. Tātad tā taksonomiskā pozīcija joprojām nav pilnīgi viennozīmīga un tiek aktīvi pētīta.
Ekoloģija un dzīves veids
Dzīvojot uz Hateg salas, Balaurs bija daļa no unikālas salas kopienas, kurā dominēja punduriski sugas piemēri — slaveni ir pundur-sauropodi kā Magyarosaurus un dažādi abinieki, rāpuļi un agrīnie zīdītāji. Hateg sala nodrošināja ierobežotus resursus un mazākus plēsējus nekā kontinentalajiem ekosistēmām, tāpēc daudzām sugām radās kompaktas ķermeņa formas un specializētas ekoloģiskās lomās.
Par Balaura uzturu nav pilnīgas vienprātības — tās robustais ķermenis un spēcīgās ekstremitātes var liecināt par aktīvu plēsēju, bet modifikācijas priekšķepās un neparastā pēdu uzbūve arī ļauj domāt par omnivoru vai visēdāju iespējām, kas pielāgojies specifiskam salu vidējam uzturvielu klāstam un konkurencei.
Nozīme un popularitāte
Balaur bondoc ir interesants piemērs tam, kā izolēta salu vide var novest pie neparādām morfoloģiskām izmaiņām un konverģenes. Tā atklājums paplašina izpratni par dromaeosauru un vispār plēsēju evolūciju krīta laikmeta Eiropā. Tā kā pētījumi turpinās un jauni fosiliju atradumi tiek analizēti, mūsu priekšstats par Balaura anatomiju, uzvedību un taksonomiju var mainīties.
Svarīgākās īsziņas:
- Laikmets: augšējais krīts, aptuveni 70 Ma;
- Izvietojums: Hateg sala (Dienvideiropa, tagad Rumānija);
- Garums: aptuveni 1,8–2,1 m;
- Īpašība: uz katras pēdas divi sirpjveida nagi;
- Taksonomija: sākotnēji dromaeosaurīds (velociraptorīns), tomēr pastāv diskusijas par iespējamu tuvāku saikni ar Avialae.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Balaur?
A: Balaur ir dromaeosaurid teropodu dinozauru ģints.
J: Kad un kur dzīvoja Balaur?
A: Balaur dzīvoja Dienvideiropā augšējā krīta periodā, apmēram pirms 70 miljoniem gadu.
J: Ar ko Balaurs ir unikāls salīdzinājumā ar citiem dromaeozauriem?
A: Atšķirībā no vairuma citu drometozauru Balaurim uz katras pēdas bija divi sirpjveida nagi, nevis tikai viens. Tam bija arī samazināts un, domājams, nefunkcionējošs trešais pirksts, kas sastāvēja tikai no vienas rudimentāras falangas.
J: Kur tika atrasts Balaurs?
A: Eksemplārs tika atrasts 2010. gadā uz lielas aizvēsturiskas salas Hategas salā.
J: Kāpēc Balauram bija unikālas iezīmes?
A: Iespējams, tāpēc, ka Balaurs bija relatīvi izolēts no citiem dinozauriem uz salas, tam izveidojās unikālas iezīmes.
J: Kas ir salu pundurisms?
A: Balaurs bija mazs dinozaurs, 1,8-2,1 metru garš, kas ir salu pundurkaulības piemērs.
J: Kāds ir Balaura tuvākais radinieks?
A: Pētījumi liecina, ka Balaurs ir visciešākais radinieks slavenajam Āzijas drometosauridam velociraptoram.
Meklēt