Pārjoslainais stērtskšķis (Cladorhynchus leucocephalus) — sugas apraksts
Pārjoslainais stērtskšķis (Cladorhynchus leucocephalus) — sugas apraksts: izskats, izplatība, ligzdošana, barošanās un apdraudējumi Austrālijas piekrastēs un ezeros.
Pārjoslainais stērtskšķis Cladorhynchus leucocephalus ir Austrālijas nomadiskais bridējputns, kas pieder pie piekrastes un sālsūdens biotopu faunas. To parasti dēvē par bridējputnu — putnu grupu, kas barojas un pārvietojas pa mitrājiem, estuārijiem un sālsūdens ezeriem.
Izskats
Savu nosaukumu šis putns ieguvis no sarkanbrūnās krūšu joslas, kas skaidri redzama ligzdojošiem pieaugušajiem īpatņiem. Pieaugušajiem, kas nav ligzdojoši, un maziem putnēniem krūšu josla ir plankumaina vai pilnīgi iztrūkst. Pārējā spalvojumā dominē kontrastējošas melnbaltas toņu kombinācijas, un acis ir tumši brūnas. Tēls ir slaids; ķermeņa garums parasti svārstās apmēram 35–45 cm. Putns ir labi pielāgots barošanai seklos ūdeņos — tam ir gara, slaida ķermeņa uzbūve un piemērota knābja forma, kas palīdz meklēt barību.
Nosaukumi un vietējā atpazīšana
Dažviet to salīdzina ar citiem iespaidīgiem putniem — reizēm to dēvē par Austrālijas flamingo un Rottnesta salā par Rottnesta bezdelīgu, lai gan šis nosaukums nav burtiski saistāms ar īstajām bezdelīgām. Šādas lokālas piezīmes parasti izriet no putna uzvedības vai silueta, nevis no taksonomiskiem radniecības pavedieniem.
Izplatība un biotops
Lielāko dzīves daļu tās pavada piekrastē, upju grīvās un plūdmaiņu līdzenumos, kur ir sekls ūdens un bagātīgi barības resursi. Tomēr tās ir ļoti nomadiskas — kad ūdens apstākļi iekšzemē kļūst piemēroti, tās spēj masveidā pārvietoties un vairoties arī tuksnesī, īpaši uz sezonāli piepildītiem sāls ezeriem. Daži ezera veidi veido salas vai smilšu vaļņus, kur putni var drošāk ligzdot.
Barošanās
Pārjoslainie stērtskšķi pārsvarā barojas ar sīkām bezmugurkaulnieku sugām seklā sāļūdenī. Viņu barībā nozīmīgs ir sālītas garneles Paratemia, kuru olas un pieaugušie īpatņi nodrošina bagātīgu barības avotu, kad sāls ezeri piepildās. Garā knābja un barošanās uzvedības dēļ putni bieži šķaudā vai slauka ūdeni, lai izķertos garneles, kukaiņiem vai citiem tārpiem un bezmugurkaulniekiem.
Vairošanās un attīstība
Pārjoslainie stērtskšķi parasti dēj 3–4 olas. Olas var būt baltas, brūnas vai tumšākas — tekstā minētas olas ar dažādu krāsojumu — un ligzda parasti ir vienkārša ieraksta vieta smiltīs vai uz nelielas salas. Ligzdošana bieži notiek uz saliņām, kuras veidojas, kad sausie sāls ezeri plūdu laikā piepildās ar ūdeni; šādos apstākļos ierodas lieli barības resursi un samazinās plēsēju piekļuve ligzdām. Garneļu olas var gulēt sausās ezeru gultnēs daudzus gadus, līdz nāk ilgstošas lietavas, kas ļauj to attīstību un masveidīgu barības pieejamību.
Uzvedība un draudi
Šī suga ir ļoti atkarīga no īslaicīgām un nenoteiktām hidroloģiskām svārstībām; tās parasti nepaliek pastāvīgi vienā vietā, bet seko ūdenim un pārtikas pieejamībai. Vienlaikus ligzdošanas periodos jauno putnu dēļ pastāv liels apdraudējums no plēsējiem — olas un cāļi bieži tiek apēsti, piemēram, sudrabainajām kaijām. Kad 2000. gadā pīles ligzdoja Eira ezerā, gandrīz visi cāļi tika apēsti.
Populācija un aizsardzība
Kopš eiropiešu apmetšanās Austrālijā ir reģistrēti salīdzinoši maz ligzdošanas gadījumu — tekstā minēti tikai 20 reģistrēti gadījumi 200 gadu laikā. Dienvidaustrālijā stērstes ierakstītas neaizsargāto sugu sarakstā; pēdējo 70 gadu laikā šajā reģionā ir novērotas tikai nedaudzas ligzdošanas reizes (piemēram, 2010. gada plašais notikums Torrensa ezerā (Lake Torrens National Park), kad piepildīšanās izraisīja vairāk nekā 150 000 putnu sapulcēšanos). Galvenie apdraudējumi ir ligzdu un barošanās biotopu izmaiņas, plēsēju spiediens un klimatiskas extremes, kas ietekmē sezonālo ūdens pieejamību.
Secinājums
Pārjoslainais stērtskšķis Cladorhynchus leucocephalus ir specializēts, bet nomadisks bridējputns, kura izdzīvošana ir cieši saistīta ar sezonālām ūdens svārstībām Austrālijas sālsūdens sistēmās. Lai gan suga spēj masveidā reaģēt uz piemērotiem apstākļiem, tās ilgtermiņa saglabāšanai ir būtiska gan biotopu aizsardzība, gan plēsēju kontroles pasākumi plūdu un ligzdošanas periodos.
Pieaugušie Rottnest salā
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc putnu?
A: Šo putnu sauc par pīlādzi (Cladorhynchus leucocephalus).
J: Cik augsts ir pīlādzis pīlādzis?
A: Pārjoslainais stārķis ir 35-45 cm garš.
J: Kādi ir vēl citi nosaukumi?
A: To dēvē arī par Austrālijas flamingo un Rottnesta salā - par Rottnesta bekuri.
J: Kur tie meklē barību?
A: Lielu daļu dzīves tie pavada, meklējot barību okeāna tuvumā, upju grīvās un plūdmaiņu līdzenumos.
J: Kur tie dēj olas?
A: Tās dēj olas tuksnešainos apgabalos, kad tur līst lietus.
J: Cik daudz olu tās dēj vienlaicīgi?
A: Parasti tās vienlaicīgi dēj 1-5 olas.
J: Kādas krāsas ir to olas?
A: To olas ir baltā, brūnā vai melnā krāsā.
Meklēt