Artēmijas (sālūdens garneles) — apraksts, anatomija un dzīvesveids

Sālītas garneles ir mazas garneles, kas dzīvo sālsūdenī. Šīs garneles pieder pie Artemia — ūdens vēžveidīgo ģints, kas ārēji ir saglabājusi daudzus primitīvus vaibstus jau kopš triasa perioda. Tās bieži sastopamas sālsūdens dīķos un purvos, kur salinācija ir pārāk augsta lielākajai daļai zivju un citu plēsēju. Artēmijas parasti nespēj ilgstoši izdzīvot saldūdenī.

Izskats un izmēri

Pieaugušas artēmijas parasti sasniedz aptuveni vienu centimetru garumu; mātītes parasti ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Ķermenis sadalīts galvā, krūškurvī un vēderā, un visu ķermeni sedz ciets eksoskelets, kura iekšpusē ir muskuļi, kas izgatavoti no hitīna. Muskuļi ir iekšēji piestiprināti pie eksoskeleta, un kustības tiek veiktas, sitot ar asti un nepārtraukti kustinot kājas gar ķermeni. Šādas kustības palīdz gan pārvietošanās, gan tveršanai un barošanās vietā noturēšanai.

Anatomija un fizioloģija

Sālsūdens garnelu asinsrites un elpošanas sistēmas darbojas ciešā mijiedarbībā. Tās elpo caur žaunām, kas atrodas uz kājām; uzņemtā skābekļa pārnese notiek ar asinsrites sistēmas starpniecību. Sirds sūknē asinis pa ķermeni, un šajās asinīs ir olbaltumviela hemoglobīns, kas ļauj efektīvāk transportēt skābekli uz ķermeņa šūnām — tas ir svarīgi īpaši tajos sāļajos un siltajos ūdeņos, kur skābekļa koncentrācija var būt zema.

Atkritumu un liesā sāļa izvadīšanā artēmijām palīdz gan žaunas, gan ekskrēcijas sistēma. Žaunas izsūknē lieko sāli, ūdeni un oglekļa dioksīdu, bet papildu sāls tiek izvadīta arī ar eksokrīnām dziedzerēm un osmoregulācijas mehānismiem, kas pielāgo ķermeņa iekšējo sāļu līdzsvaru ārējiem apstākļiem.

Dzīvesveids un barošanās

Artēmijas ir galvenokārt filtrētājas un saprotrofiskas — tās barojas ar fitoplanktonu, mikroaļģēm, baktērijām un detritu. Tās filtrē ūdeni, vācot barības daļiņas ar savu kāju un žaunu palīdzību. Šī barošanās stratēģija ļauj tām izdzīvot skābekli un barības vielām bagātos sālsūdens dīķos, kur citām sugām dzīvot ir grūti.

Plēsēji: artēmijas izvairās no lielākās daļas plēsēju, piemēram, zivīm, jo tās dzīvo ūdeņos ar ļoti augstu sāļumu. Daudzi šādu vietu iemītnieki izmanto šo “drošo nišu”, taču artēmijas tomēr tiek apēstas putnu un citu sālsūdens kukaiņu un bezmugurkaulnieku. Dažkārt tām draud arī putnu koloniju iznīcināšana vai cilvēku ietekme uz habitatām.

Vairošanās un attīstība

Artēmijas spēj vairoties gan seksuāli, gan radīt izturīgas atpūtas olas — cistas, kas iznāk, ja apstākļi kļūst nelabvēlīgi. Cistas ir ārkārtīgi izturīgas pret izžūšanu, siltumu un izmaiņām ķīmiskajā vidē; tām ir tāda spēja pārziemot vai izplatīties attālos ūdeņos. Kad cistas tiek atkārtoti hidratētas, no tām izšķiļas lēni attīstītas lervas (naupliji), kas vairākas reizes maina apvalku (metamorfoze), līdz pārvēršas par jaunām pieaugušām garnelēm. Atkarībā no temperatūras un barības apstākļiem larvālā attīstība var notikt dažu dienu līdz pāris nedēļu laikā, bet dzīves ilgums var svārstīties no dažiem mēnešiem līdz vairākām sezonām.

Habitatam raksturīgie apstākļi

• Sālums: artēmijas spēj izdzīvot plašā salinācijas diapazonā — parasti no dažām desmitdaļām līdz vairākām simt tūkstošdaļām (tūkstošdaļas apzīmē promiles). Tās bieži sastopamas intensīvi sāļos dīķos, kuros jūras ūdens koncentrācija tiek pārsniegta vairākas reizes. Optimālie apstākļi vairošanās un attīstības ziņā parasti atrodas mērenā augstā salinācijā (dažkārt apmēram 60–120 tūkstošdaļas), taču konkrētais optimums var atšķirties starp sugām un populācijām.
• Temperatūra: attīstības ātrums, barošanās aktivitāte un dzīves ilgums ir atkarīgi no temperatūras — siltākā ūdenī attīstība parasti ir straujāka.
• Skābeklis: jo zemāks skābekļa saturs, jo svarīgāka kļūst hemoglobīna loma skābekļa transportā.

Ekoloģiskā un saimnieciskā nozīme

Artēmijas ir svarīga barības ķēdes daļa sāļos eko­sistēmās — tās baro daudzus putnus, kā arī tiek plaši izmantotas cilvēku audzēšanā. Artēmiju cistas ir ļoti pieprasītas akvakultūrā kā barība zivju un garnelīšu kāpuriem, jo tām ir augsts barības vielu saturs un tās ir viegli transportējamas un uzglabājamas sausā veidā.

Komerciāla nozveja un mākslīgā audzēšana ir izveidojusi plašu industriju ap artēmijām — no bioloģiskajām pētniecības vajadzībām līdz akvakultūras pieturām. Tajā pašā laikā būtiskā loma ir saglabāt dabiskos habitat­us un uzraudzīt ūdens kvalitāti, lai nodrošinātu sugu ilgtspējīgu izmantošanu.

Noslēgumā, sālūdens garneles Artemia ir pielāgojušās dzīvei ekstremālos sāļumos, to anatomija un fizioloģija (piemēram, hemoglobīns un specializētas žaunas) nodrošina izdzīvošanu neparastos apstākļos, un to spēja radīt izturīgas cistas padara tās par nozīmīgu sugu gan ekoloģiski, gan komerciāli.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sālītas garneles?

J: Kur var atrast sālītas garneles?

J: Kādu sāļuma līmeni sālsmilts garneles izvēlas?

J: Cik lielas izaug sālītas garneles?

J: Kā darbojas sālītas garneles asinsrites un elpošanas sistēma?

J: Kas veido sālītas garneles ķermeņa uzbūvi?

J: Kā hemoglobīns palīdz sālītajām garnelēm izdzīvot sāļos ūdeņos?

Meklēt pēc burta