Sālītas garneles
Sālītas garneles ir mazas garneles, kas dzīvo sālsūdenī. Sāls garneles ir Artemia, ūdens vēžveidīgo ģints, kas kopš triasa perioda ir maz mainījusies (ārēji). Tās bieži sastopamas sālsūdens dīķos un purvos, un saldūdenī tās nevar ilgi dzīvot. Artēmijas izvairās no lielākās daļas plēsēju, piemēram, zivīm, jo tās dzīvo ūdeņos ar ļoti augstu sāļumu: (25 tūkstošdaļas). Optimālais sūdens saturs artēmijām ir 100-150 tūkstošdaļas. Garneles izaug aptuveni vienu centimetru garas. Mātītes parasti ir lielākas par tēviņiem.
Sālsācu garneļu asinsrites un elpošanas sistēmas darbojas kopā, lai no organisma izvadītu lieko sāli un sadalītu skābekli. Tās elpo caur žaunām uz kājām. Uzņemtais skābeklis tiek pārnests ar asinsrites starpniecību. Sirds sūknē asinis pa ķermeni. Sālītajās garnelēs asinīs ir olbaltumviela hemoglobīns. Tas palīdz skābekli efektīvāk transportēt uz ķermeņa šūnām. Tām hemoglobīns ir vajadzīgs, jo sālsūdenī skābekļa līmenis var būt ļoti zems. Pēc tam žaunas izsūknē no organisma lieko sāli, ūdeni un oglekļa dioksīdu. Papildu sāls tiek izsūknēta ar eksokrīno dziedzeru palīdzību.
Garneles ķermenim ir galva, krūškurvis un vēders. Visu ķermeni klāj ciets eksoskelets. Šā eksoskeleta iekšpusē, kas izgatavots no hitīna, atrodas sālītas garneles muskuļi. Muskuļi ir iekšēji piestiprināti. Tās pārvietojas, sitot ar asti un nepārtraukti kustinot kājas gar ķermeni.
Artemia salina
Reprodukcija
Tēviņi no mātītēm atšķiras ar to, ka tiem ir palielinātas otrās antenas, kas pārveidotas par saspiešanas orgāniem, ko izmanto pārošanās laikā.
Pieaugušas sālītas garneles mātītes ovulē aptuveni ik pēc 140 stundām. Labvēlīgos apstākļos sāļās garneles mātīte var izdēt olas, kas gandrīz nekavējoties izšķiļas. Bet ekstremālos apstākļos, piemēram, zems skābekļa līmenis vai sāļums virs 150 ‰, sālsmiltsērkšķu mātītes izdala olas cistās. Tās ir metaboliski neaktīvas, un sausos bezskābekļa apstākļos, pat pie temperatūras, kas zemāka par nulli, tās var palikt pilnīgā stāzē divus gadus. Cistās sālītas garneles oliņas izdzīvo šķidra gaisa temperatūru (-190 °C jeb -310 °F) un neliela daļa - temperatūru virs viršanas temperatūras (105 °C jeb 221 °F) līdz pat divām stundām. Pēc ievietošanas parastā sālsūdenī (sālsūdenī) olas izšķiļas dažu stundu laikā. Pirmo reizi izšķīlušies naupliju kāpuri ir mazāk nekā 0,4 mm gari. Garneļu sālījumā bioloģiskais dzīves cikls ir viens gads.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sālītas garneles?
A: Sālījumā sālītas garneles ir mazas garneles, kas dzīvo sālsūdenī. Tās pieder Artemia ģintij, kas nav daudz mainījusies kopš triasa perioda.
J: Kur var atrast sālītas garneles?
A: Sālītas garneles bieži var atrast sālsūdens dīķos un purvos, bet saldūdenī tās nevar izdzīvot ilgāku laiku.
J: Kādu sāļuma līmeni sālsmilts garneles izvēlas?
A: Optimālais sāļuma līmenis artēmijām ir 100-150 tūkstošdaļas.
J: Cik lielas izaug sālītas garneles?
A: Sālītās garneles parasti izaug līdz aptuveni viena centimetra garumam, un mātītes ir lielākas par tēviņiem.
J: Kā darbojas sālītas garneles asinsrites un elpošanas sistēma?
A: Sālītas garneles asinsrites un elpošanas sistēmas darbojas kopā, lai no organisma izvadītu lieko sāli un sadalītu skābekli pa visu ķermeni. Skābeklis nonāk caur žaunām uz kājām, bet lieko sāli, ūdeni un oglekļa dioksīdu izsūknē ārā caur eksokrīnajiem dziedzeriem.
J: Kas veido sālītas garneles ķermeņa uzbūvi?
A: Sālītas garneles ķermenis sastāv no galvas, krūškurvja un vēdera, ko sedz eksoskelets, kas izgatavots no hitīna. Šajā eksoskeletā atrodas muskuļi, kas ļauj tām kustēties, sitot ar asti vai nepārtraukti kustinot kājas gar ķermeni.
J: Kā hemoglobīns palīdz sālītajām garnelēm izdzīvot sāļos ūdeņos?
A: Hemoglobīns ir olbaltumviela, kas atrodama sālītas garneles asinīs un palīdz skābeklim efektīvāk transportēties pa ķermeni pat tad, ja skābekļa līmenis ir zems, jo vidē ir augsts sāļuma līmenis.
