Bruņurupuči (armadillo) — Jaunās pasaules bruņotie zīdītāji
Bruņurupuči (armadillo) — uzzini par Jaunās pasaules bruņotajiem zīdītājiem: sugas, dzīvesvietas Amerikā, izmēri un to apdraudējuma iemesli.
Bruņurupuči pieder pie Cingulata, kas ir Jaunās pasaules placentāro zīdītāju kārtas. Tie ir radinieki citiem xenartrodiem (piem., lašu un skudru ēdājiem) un raksturīgi tikai Amerikai. Dzīvajiem bruņurupučiem ir cieta ārēja aizsargčaula, kas sastāv no biezām ādas plāksnēm un kaulainiem pārkaulojumiem, kas klāti ar bruņu skvamām. Vārds armadillo spāņu valodā nozīmē "mazs bruņotais".
Izskats un izmēri
Pastāv aptuveni 10 dzimt un aptuveni 20 bruņrupuču sugas. To izmēri ļoti atšķiras — dažu sugu ķermeņgarums (ieskaitot asti) parasti ir apmēram 75 cm (30 collas), taču diapazons stiepjas no mazākiem veidiem līdz lielajiem. Milzu bruņurupucis var izaugt līdz aptuveni 100 cm un sasniegt ap 30 kg svaru. Ķermenis ir zems un plata, kājas īsas, ar spēcīgām ķepām un gariem, asiem krāpiem rakšanai.
Anatomija un bruņas
Bruņas sastāv no kaulainām plāksnēm (skūtām), kas segtas ar cietu, keratinizētu ārējo slāni. Pie galvenajiem tipiem pieder cieti paneļi galvā, mugurā un astē, turklāt daudzu sugu mugurā ir elastīgas locītavu joslas, kas ļauj dzīvniekam saliekties. Tikai dažas sugas, piemēram, trīsjoslu bruņrupucis, spēj pilnībā saritināties bumbā, lai aizsargātu mīkstākas ķermeņa daļas.
Uzvedība un uzturs
Bruņurupuči pārsvarā ir nakts vai krēslas dzīvnieki (nocturnal/crepuscular). Viņi ir labāki rakšanā nekā skrējienā un izmanto spēcīgās ķepas, lai sameklētu barību un izveidotu deniņas. Barojas galvenokārt ar kukaiņiem — skudrām, termītiem un insektiem, taču dažas sugas ir visēdājas un papildus ēd mazus bezmugurkaulniekus, gliemjus, augļus un augu materiālu. Daudzu sugu jutīga smarža palīdz atrast apakšzemes barību.
Reprodukcija un dzīves cikls
Reprodukcijas īpatnības atšķiras starp sugām. Piemēram, deviņjoslu bruņurupucis (Dasypus novemcinctus) bieži dzemdē četru ģenētiski identisku dvīņu komplektus (monozigotiskie četrotāji), kamēr citas sugas reproducējas individuāli. Grūsnības periods parasti ir no diviem līdz četriem mēnešiem atkarībā no sugas. Dzīves ilgums dabā parasti ir apmēram 4–7 gadiem, taču aizsardzībā (zooloģiskajos dārzos) var sasniegt arī divdesmit gadus.
Izplatība un dzīvesvieta
Visas sugas dzīvo Amerikā. Bruņurupuču sugas galvenokārt sastopamas Dienvidamerikā un Centrālamerikā, taču dažas sugas izplatījušās uz ziemeļiem līdz Meksikai un pat Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudzas sugas ir raksturīgas atklātām teritorijām, piemēram, pļavās, bet citas dzīvo mežos vai krūmājos. Īpaši daudzveidīga bruņurupuču fauna ir Dienvidamerikas sirds reģionā, tostarp Paragvajas apkaimē, kur sastopamas vairākas endēmiskas sugas.
Sargājums un draudi
Daudzas sugas ir apdraudētas vai nolietotas vietējā līmenī. Galvenie draudi ir biotopu iznīcināšana (mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšanās), medības cilvēku pārtikai vai tirdzniecībai, kā arī sadursmes ar transportu (roadkill). Mazākās populācijas un ierobežota izplatība padara dažas sugas īpaši neaizsargātas. Aizsardzības pasākumi ietver biotopu saglabāšanu, likumdošanas ierobežojumus medībām un vietējo izpratnes celšanu.
Bruņurupuči un cilvēks
Bruņurupuči ir nozīmīgi gan ekoloģiski — tie kontrolē kukaiņu populācijas un ar rakšanas aktivitātēm aerē augsni —, gan kultūras ziņā daudzviet Amerikas reģionos. Dažas sugas ir pētītas medicīnā un bioloģijā; piemēram, bruņurupuči var kalpot kā rezervuārs baktērijai, kas izraisa lepru (Mycobacterium leprae), tāpēc zinātnieki izpēta šo attiecību un tās ietekmi uz cilvēku veselību. Arī cilvēku paplašināšanās un lauksaimniecība maina bruņurupuču izplatību — deviņjoslu bruņurupucis ir paplašinājis savu areālu tālu uz ziemeļiem, iekarojot jaunus apgabalus.
Noslēgumā — bruņurupuči ir unikāli Jaunās pasaules zīdītāji ar spēcīgu bruņu aizsardzību, dažādu sugu dzīvesveidiem un nozīmi ekosistēmās. Lai nodrošinātu to pastāvēšanu nākotnē, nepieciešama dabas aizsardzība un apziņas celšana par šo dzīvnieku lomām un draudiem.
Rozā pasaku bruņurupucis, Chlamyphorus truncatus
Embrioloģija
Deviņspalvainajam bruņurupucim ir neparasta vairošanās sistēma, kurā katrā metienā dzimst ģenētiski identiski četrkājainie mazuļi.
Tā kā tie vienmēr ir ģenētiski identiski kloni, četru mazuļu grupa ir labs objekts zinātniskiem, uzvedības vai medicīniskiem testiem. Tie nodrošina vienādu bioloģisko un ģenētisko uzbūvi, un pēc tam saņem atšķirīgu ārstēšanu. Šis ir vienīgais regulārais "poliembrionijas" gadījums zīdītāju (Mammalia) klasē, kad viena apaugļota olšūna sadalās četros embrijos. Tas notiek tikai Dasypus ģintī, un ne visiem bruņrupuciem. Citi dzīvnieki, kuriem ir šāda vairošanās metode, ir parazitoīdās lapsenes, dažas plakanās tārpenes un dažādi ūdens bezmugurkaulnieki.
Klasifikācija
Pasūtījums CINGULATA
- †Pampatheriidae dzimta: milzu bruņurupuči
- †Glyptodontidae dzimta: gliptodontas
- Dasypodidae dzimta: bruņurupuči
- Dasypodinae apakšdzimene
- Tolypeutinae apakšdzimene
† norāda uz izmirušu taksonu
Jautājumi un atbildes
J: Kādai kārtai pieder bruņurupuči?
A: Bruņurupuči pieder pie Cingulata kārtas, kas ir Jaunās pasaules placentāro zīdītāju grupa.
J: Kāda ir vārda "bruņurupucis" nozīme?
A: "Armadillo" ir spāņu valodas vārds, kas nozīmē "bruņotais bruņinieks".
Jautājums: Cik ir dzīva bruņrupuču ģints?
A: Ir aptuveni 10 dzīvo bruņurupuču ģintis.
J: Kāds ir vidējais bruņurupuča garums, ieskaitot asti?
A: Bruņurupucis, ieskaitot asti, ir vidēji garš aptuveni 75 cm jeb 30 collas.
J: Līdz kādam lielākajam izmēram var izaugt bruņurupucis?
A: Milzu bruņurupucis ir lielākā bruņurupuču suga, kas var izaugt līdz 100 cm jeb 39 collu garumā un svērt 30 kg jeb 66 mārciņas.
J: Kur sastopamas bruņrupuču sugas?
A: Visas bruņrupuču sugas ir sastopamas Amerikā, galvenokārt Dienvidamerikā un Centrālamerikā ap Paragvaju.
Vai visas bruņurupuču sugas ir apdraudētas?
A: Daudzas bruņrupuču sugas ir apdraudētas.
Meklēt