Armijas skudras (leģionāru skudras/Marabunta): definīcija, uzvedība un sugas
Atklāj armijas skudru (leģionāru/Marabunta) pasauli: definīcija, agresīvā uzvedība, nemitīgā migrācija un sugu daudzveidība — fakti un iespaidīgas bildes.
Armijas skudras (jeb leģionāru skudras, pazīstamas arī kā "Marabunta") aptver vairāk nekā 200 skudru sugu. Tās sauc par armijas skudrām tāpēc, ka to plēsīgo grupu aktivitātes, kas kopīgi meklē barību, bieži vien norāda kā uzlidojumus — tajos daudzas skudras vienlaikus pārvietojas un masveidā uzbrūk vai savāc barību. Šāda uzvedība būtiski atšķiras no daudzām citām skudru sugām, kuras veido pastāvīgus mājokļus un savas darbības vairāk centralizē.
Ko nozīmē “armijas” uzvedība
Visas armijas skudru grupas pieder Formicidae dzimtai, taču līdzīgu dzīvotņu un medību stratēģiju ir attīstījušas arī citas sugas neatkarīgi viena no otras. Šo līdzību sauc par konverģenta evolūciju. Biežāk sastopamie uzvedības raksturlielumi ir:
- periodiska un masveida pārvietošanās — kolonija neuzstāda pastāvīgu mājvietu, bet pārvietojas no vietas uz vietu;
- lielas pārtikas meklēšanas kolonnas vai “uzlidojumi”, kuru laikā skudras kolektīvi iztukšo vai nogalināt citus bezmugurkaulainos un dažkārt arī mazos脊椎 dzīvniekus;
- ātra koloniālā organizācija, kurā darbaradiņi un kareivji sadarbojas, lai pārvietotu skapīšus, jaunus kāpurus vai attīrītu teritoriju;
- izteikta nomadu dzīvesveida fāze, kuras laikā nereti veidojas pagaidu nometnes (bivouacs).
Medību taktika un barības izvēle
Armijas skudru grupas ir efektīvas plēsējas. To kolonnas var sadalīt un aptvert upurus, bet dažas sugas izmanto arī ātras uzbrukuma un atkāpšanās taktikas. Barības izvēle ir plaša — no kukaiņiem un citu bezmugurkaulnieku atliekām līdz maziem zīdītājiem vai putnēnu olām. Svarīgi ir, ka barības iegūšana parasti notiek kolektīvi, izmantojot feromonus, lai marķētu maršrutus.
Dzīves cikls un sociālā struktūra
Armijas skudru kolonijas sociālā organizācija var būt cita nekā klasiskajām stacionārajām skudru sugām. Dažās sugās ir vairākas mātītes, citās — viena, tomēr bieži vien dominē strikta darba dalīšana starp kareivjiem, darba skudrām un reproduktīvajām mātītēm. Tipiskais dzīves cikls ietver migrācijas fāzes, kad kolonija pārvietojas, un stacionāras fāzes, kad perē tiek oliņas un audzēta nākamā paaudze.
Izplatība un pazīstamas sugas
Armijas skudras galvenokārt sastopamas tropu un subtropu zonās Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā, bet līdzīga uzvedība var parādīties arī citviet. Piemēram, dažas Central- un Dienvidamerikas sugas plaši pētītas kā klasiski armijas skudru piemēri. Lai uzzinātu vairāk par konkrētām sugām, lietderīgi pētīt taksonomiskos avotus un lokālās faunas aprakstus.
Ietekme uz ekosistēmu un cilvēkiem
Armijas skudras ir nozīmīgas ekosistēmas sastāvdaļas: tās kontrolē kukaiņu populācijas, sadala organisko materiālu un veicina barības vielu apriti. Tomēr, kad to “uzlidojumi” saskan ar cilvēka saimniecisku darbību, var rasties problēmas — iznīcinātas kultūraugu sējas, uzbrukumi mazākiem mājdzīvniekiem, kā arī ātra invāzija uz vietām, kur tās netiek ierastas. Dažās reģionos armijas skudras ir uzskatāmas par lauksaimniecības kaitēkļiem.
Profilakse un kontrole
- agrotēmu uzraudzība un agrīna uzbrukuma atklāšana;
- fiziskas barjeras un tīrības uzturēšana apkārt ēkām;
- bioloģiskās un mehāniskās kontroles metodes, piemēram, aizvākšanas un slazdu izmantošana;
- komplicētākos gadījumos — profesionāla insekticīda izmantošana, ievērojot vides drošības prasības.
Kopsavilkums
Armijas skudras nav viena suga, bet uzvedības grupa, ko raksturo masveida, koordinētas medības un migrējošs dzīvesveids. Lai gan tās spēlē nozīmīgu lomu dabā, to uzvedība var radīt nopietnas problēmas cilvēku apdzīvotās vietās un lauksaimniecībā. Sapratne par to ekoloģiju, dzīves ciklu un uzvedību palīdz attīstīt mērķtiecīgas un videi draudzīgas kontroles stratēģijas.

Āfrikas Dorylus reids
Lietošana
Agrāk ar "armijas skudrām" apzīmēja skudras no 5 dažādām skudru apakšdzimtām: divās no šīm apakšdzimtām, Ponerinae un Myrmicinae, tikai dažas sugas ir leģionāras; pārējās trīs apakšdzimtās, Ecitoninae, Dorylinae un Leptanillinae, visas sugas ir leģionāras. Citu apakšdzimeni Leptanilloidinae sauc par armijas skudrām.
2003. gadā veiktais pētījums par trīsdesmit sugām (autors Šons Bredijs (Sean Brady) no Kornela universitātes) liecina, ka ecitonīnu un dorīniju armijas skudras ir attīstījušās no vienas grupas krīta perioda vidū Gondvānā, tāpēc abas apakšdzimtas tagad ir viena, ko sauc par Ecitoninae, taču ne visi to apgalvo.
Tās ir armijas skudras:
Ponerinae apakšdzimene
- Leptogenys (dažas sugas)
- Onychomyrmex
- Simopelta
Myrmicinae apakšdzimene
- Pheidolegeton
Leptanilloidinae apakšdzimene
- Asphinctanilloides
- Leptanilloides
Leptanillinae apakšdzimene
- Anomalomyrma
- Leptanilla
- Phaulomyrma
- Protanilla
- Yavnella
Ecitoninae apakšdzimene
- Aenictus
- Cheliomyrmex
- Dorylus
- Eciton
- Labidus
- Neivamyrmex
- Nomamyrmex
Saistītās lapas
- Vadītāja skudra
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Cik skudru sugu tiek uzskatītas par armijas skudrām?
A: Par armijas skudrām uzskata vairāk nekā 200 skudru sugu.
J: Kāpēc tās sauc par armijas skudrām?
A: Tās sauc par armijas skudrām tāpēc, ka tās agresīvi plēsīgi grupējas barības meklējumos, tā sauktajos "uzlidojumos", kad daudzas skudras vienlaicīgi meklē barību vienā vietā, kolektīvi uzbrūk citiem dzīvniekiem.
Vai armijas skudras būvē pastāvīgas ligzdas kā lielākā daļa skudru?
A: Nē, armijas skudras neveido ligzdas kā vairums citu skudru. Tā vietā tās būvē dzīvu, pagaidu ligzdu ar saviem ķermeņiem.
J: Kādai dzimtai pieder visas armijas skudru sugas?
A: Visas armijas skudru sugas pieder pie Formicidae dzimtas skudru dzimtas.
J: Kā sauc uzvedību, kad daudzas skudras kolektīvi uzbrūk citiem dzīvniekiem?
A: Uzvedību, kad daudzas skudras kolektīvi uzbrūk citiem dzīvniekiem, sauc par "uzlidojumiem".
J: Kas ir "leģionāru uzvedība"?
A: "Leģionāru uzvedība" ir uzvedība, kad daudzas skudras kolektīvi uzbrūk citiem dzīvniekiem. Tā ir attīstījusies neatkarīgi vairāku sugu skudru sugās, un ir konverģentas evolūcijas piemērs.
J: Kas ir konverģējošā evolūcija?
A: Konverģējošā evolūcija ir tad, kad nesaistīti organismi, reaģējot uz līdzīgām vides problēmām, attīsta līdzīgas adaptācijas. Armijas skudru gadījumā vairākas dažādas skudru sugas neatkarīgi ir attīstījušas tādu pašu "leģionāru uzvedību".
Meklēt