Mikropaleontoloģija
Mikropaleontoloģija (dažkārt rakstīta arī kā mikropaleontoloģija) ir paleontoloģijas nozare, kas pēta mikrofosilijas. Mikrofosilijas ir fosilijas, kas parasti nav lielākas par četriem milimetriem un parasti ir mazākas par vienu milimetru. To izpētei izmanto mikroskopu. Mikrofosilijās ir pārstāvētas visas organismu valstības. Mikrofosili var sniegt svarīgu informāciju par ekoloģiju pagātnē.
Cilvēkus, kas pēta mikropaleontoloģiju, sauc par mikropaleontologiem. Taksonomija un statistika ir svarīgas mikropaleontoloģijas daļas.
Mikrofosilijas visbiežāk sastopamas nogulsnēs, kas veidojas zem ūdens, īpaši okeāna vai ezera ūdenī. Ļoti senas mikrofosilijas var atrast iežos. Lai atdalītu mikrofosilijas no iežiem, izmanto īpašas metodes. Piemēram, diatomu un dažu citu organismu čaulas ir veidotas no silīcija dioksīda; citus iežu materiālus dažkārt var noņemt ar skābi, atstājot tikai silīcija dioksīda čaulas.
Mikropaleontoloģiju var iedalīt četrās pētniecības jomās. Dažādās pētījumu jomās mikrofosiliju atdalīšanai izmanto dažādas metodes. Tas ir tāpēc, ka mikrofosilijas sastāv no dažādiem minerāliem:
- Silīcija dioksīds, piemēram, diatomu čaulās,
- krīts, piemēram, kokolītu un foraminiferu čaulās,
- Fosfāts, piemēram, mugurkaulnieku kaulos,
- organiskie savienojumi, piemēram, ziedputekšņos un sporās.
Ziedputekšņu un sporu, tostarp fosiliju, izpētes jomu sauc par palinoloģiju.
Jūras mikrofosilijas: (diatomijas, ostrakodi, radiolāriji, sūkļa spikulas, radiolāriji, planktoniskie foraminiferi (divi), kokolīti).
Fosila putekšņu graudiņa attēls gaismas mikroskopā. Ziedputekšņu graudiņus izmanto, lai noteiktu, kādi augi dzīvojuši attiecīgajā teritorijā, kad nogulumi nogulšņu slāņi tika nogulsnēti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mikropaleontoloģija?
A: Mikropaleontoloģija ir paleontoloģijas nozare, kas pēta mikrofosilijas - fosilijas, kas parasti nav lielākas par četriem milimetriem un parasti ir mazākas par vienu milimetru.
J: Kāda veida mikroskopu izmanto mikrofosiliju izpētei?
A: Mikrofosiliju izpētei izmanto mikroskopu.
J: Kāda veida informāciju var iegūt, pētot mikropaleontoloģiju?
A: Svarīgu informāciju par pagātnes ekoloģiju var iegūt, pētot mikropaleontoloģiju.
J: Kur visbiežāk sastopami mikrofosili?
A: Mikrofosilijas visbiežāk sastopamas nogulumos, kas veidojas zem ūdens, īpaši okeānā vai ezerā. Akmeņos var atrast ļoti senas mikrofosilijas.
J: Kā mikrofosilijas tiek atdalītas no iežiem?
A: Lai atdalītu mikrofosilijas no iežiem, tiek izmantotas īpašas metodes. Piemēram, diatomu un dažu citu organismu čaulas sastāv no silīcija dioksīda; citus iežu materiālus dažkārt var noņemt ar skābi, atstājot tikai silīcija dioksīda čaulas.
J: Cik daudz pētniecības jomu ir mikropaleontoloģijā?
A: Mikropaleontoloģijā ir četras pētījumu jomas, kurās izmanto dažādas metodes mikrofosiliju ieguvei, jo tās sastāv no dažādiem minerāliem, piemēram, silīcija dioksīda, krīta, fosfāta un organiskajiem savienojumiem.
J: Kas ir palinoloģija?
A Palinoloģija ir ziedputekšņu un sporu, tostarp fosiliju, pētniecība.
