Plīvurpūču dzimta
Pūču dzimta (Tytonidae dzimta) ir viena no divām pūču dzimtām. Otra ir īsto pūču dzimta (Strigidae). Tās ir vidēja līdz liela izmēra pūces ar lielu galvu un sirds formas seju. Tām ir garas, spēcīgas kājas ar spēcīgiem nagiem.
Pūču dzimta ir ļoti daudzveidīga. Tās nav sastopamas Ziemeļamerikas ziemeļos, Sahāras Āfrikā un lielās Āzijas teritorijās. Tās dzīvo visdažādākajos biotopos no tuksnešiem līdz mežiem un no mērenajiem platuma grādiem līdz tropiem.
Sarkanvēdera galvenā pazīme ir sirdsveida sejas disks, ko veido stingras spalvas. Spalvas palīdz pastiprināt un atrast skaņu avotu, kad putns medī. Spārnu spalvu pielāgojumi novērš skaņu, ko rada lidošana. Tas palīdz gan pūcei dzirdēt, gan arī ļauj upurim nepamanīt pūci. Rezumējot: pūce medī galvenokārt krēslas laikā un naktī. Lai noteiktu laupījuma kustību, tā izmanto skaņu: tās dzirde ir jutīga, bet spārni ir gandrīz bezskaņas.
Pūce
Sugas
Tyto ģints
- Lielā siseja, T. tenebricosa
- Mazā siseja, T. multipunctata
- Austrālijas maskas pūce, T. novaehollandiae
- alās ligzdojošā masku pūce, T. novaehollandiae troughtoni - strīdīgs; iespējams, izzudusi (1960. gs.)
- Zeltainā maskas pūce, T. aurantia
- Mazā pūce, T. sororcula
- Buru maskas pūce, T. (sororcula) cayelii - iespējams, izmirusi (20. gs. vidus?)
- Manus Maskas pūce, T. manusi
- Taliabu Maskas pūce, T. nigrobrunnea
- Minahassa Maskas pūce, T. inexspectata
- Sulavesi pūce, T. rosenbergii
- Pelengas maskas pūce, T. rosenbergii pelengensis - iespējams, izmirusi (20. gs. vidus)
- Baltā pūce, T. alba
- Austrumu pūce, T. (alba) delicatula
- Pelēkspuru pūce, T. glaucops
- Sarkanā pūce T. soumagnei
- Āfrikas zāles pūce T. capensis
- Austrālijas zāles pūce T. longimembris
Phodilus ģints
- Austrumu līča pūce P. badius
- Samāras līča pūce P. (badius) riverae
- Kongo līča pūce, P. prigoginei - dažreiz tiek ievietota Tyto
Fosilās ģintis. Skursteņvistiņas fosilijas saglabājušās jau eocēnā.
- Nocturnavis (eocēna beigas/oligocena sākums) - ietver "Bubo" incertus
- Necrobyas (eocēna beigas/oligogocēna sākums - miocēna beigas) - ietver "Bubo" arvernensis un Paratyto
- Selenornis (vēlā eocēna agrīnais oligocēns Kērsi, Francija) - ietver "Asio" henrici
- Prosybris (Kērsi vēlā eocēna agrīnais oligocenā? - Francijas agrīnais miocēns)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir barn-ovulītes?
A: Barnu pūces ir viena no divām pūču dzimtas sugām, un tās ir vidēja vai liela izmēra pūces ar lielu galvu un sirds formas seju.
J: Kāda ir otra pūču dzimta?
O: Otra pūču dzimta ir īsto pūču dzimta - Strigidae.
J: Kur nav sastopamas pūces?
A: Pūces nav sastopamas Ziemeļamerikas ziemeļos, Sahāras Āfrikā un lielos Āzijas apgabalos.
J: Kādos biotopos dzīvo pūces?
A: Barnu vistiņas dzīvo visdažādākajos biotopos - no tuksnešiem līdz mežiem un no mērenajiem platuma grādiem līdz tropiem.
J: Kāda ir galvenā strazdu vistu pazīme?
A.: Galvenā barnspārņu pazīme ir sirdsveida sejas disks, ko veido stingras spalvas, kas palīdz pastiprināt un noteikt skaņu avotu, kad putns medī.
J: Kā stārķu putnu spārnu spalvu pielāgojumi palīdz tiem medīt?
A: Pūču spārnu spalvu pielāgojumi novērš lidojuma radīto skaņu, kas palīdz gan pūcei dzirdēt, gan ļauj upurim nepamanīt pūci.
J: Kad pūces medī un kā tās izmanto skaņu, lai noteiktu upura kustību?
A: Pūces medī galvenokārt krēslas laikā un naktī, un tās izmanto skaņu, lai noteiktu upura kustību. Pūces dzirde ir jutīga, un tās spārni ir gandrīz bezskaņas.
