Limnognathia
Limnognathia maerski ir mikroskopisks dzīvnieks. Tas ir jaunatklāts veids, kas 1994. gadā atrasts homotermiskos avotos Disko salā Grenlandē. Tā vieta taksonomijā nav skaidra.
Tā ir aprakstīta kā klase vai apakštipa daļa Gnathifera filumā vai kā virstipa daļa Gnathifera virstipa daļā, ko sauc par Micrognathozoa. Tā ir radniecīga rotifēm un gnathostomulida, kas tiek grupētas kopā kā Gnathifera.
Tā vidējais garums ir viena desmitā daļa milimetra, un tas ir viens no mazākajiem zināmajiem dzīvniekiem.
L. maerski ir ļoti sarežģīti žokļi ar piecpadsmit atsevišķām daļām. Žokļa struktūras daļas ir savienotas ar saitēm un muskuļiem. Žokļa daļas ir ļoti mazas, no 4 μm līdz 14 μm. Ēšanas laikā dzīvnieks daļu žokļa struktūras var izstiept ārpus mutes. Arī tad, kad dzīvnieks atgrūž (izspiež ārā) nesagremojamus priekšmetus, tas izstiepj lielu daļu žokļa struktūras ārpus mutes.
L. maerski galvā ir liels ganglijs jeb "smadzenes". Gar ķermeņa apakšējo daļu uz asti stiepjas nervu stīgas. Ķermenī ir izkaisīti stīvi jutīgie sariņi, kas sastāv no vienas līdz trim skropstiņām. Šie sariņi ir līdzīgi sariņiem, kādi ir gnathostomulidiem.
Elastīgās skropstas ir izvietotas pakavveidīgā laukumā uz pieres, kā arī plankumiņos galvas sānos un divās rindās ķermeņa apakšpusē. Skropstas uz pieres rada straumi, kas virza barības daļiņas mutes virzienā. Pārējās skropstas virza dzīvnieku.
Visiem savāktajiem L. maerski eksemplāriem ir bijuši sievišķie orgāni. Tās dēj divu veidu olas: plānās sieniņas, kas ātri izšķiļas, un biezas sieniņas, kuras, domājams, ir izturīgas pret sasalšanu un tādējādi spēj pārziemot un izšķilties pavasarī. Tāda pati shēma ir zināma no rotifēm, kur biezu sieniņu olas veidojas tikai pēc tam, kad tās apaugļojuši tēviņi. Iespējams, ka arī jaunākajiem L. maerski savāktajiem eksemplāriem ir vīrišķie orgāni: tagad tiek uzskatīts, ka dzīvnieki izšķiļas kā tēviņi un pēc tam kļūst par mātītēm.
Filoģenēze
Kladogramma (adaptēta no [1]), kas parāda Limnognathia dzimtas radniecību:
| Gnathifera |
| ||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Limnognathia maerski?
A: Limnognathia maerski ir nesen atklāts mikroskopisks dzīvnieks.
J: Kur to pirmo reizi atklāja?
A: Pirmo reizi tas tika atklāts homotermālajos avotos Disko salā, Grenlandē, 1994. gadā.
J: Cik liels ir L. maerski?
A: Tas ir vidēji vienu desmitdaļu milimetra garš, kas to padara par vienu no mazākajiem zināmajiem dzīvniekiem.
J: Kāda ir tās žokļa uzbūve?
A: Tam ir ļoti sarežģīts žoklis ar piecpadsmit atsevišķām daļām, kas savienotas ar saitēm un muskuļiem. Žokļa segmentu izmērs ir no 4 μm līdz 14 μm.
Vai L. maersk ir jutīgie sari?
Jā, uz ķermeņa ir izkaisīti viens līdz trīs stingri jutīgie sariņi, bet elastīgie sariņi ir izvietoti pakavveidīgā laukumā uz pieres, pa gabaliņiem galvas sānos un divās rindās zem ķermeņa.
J: Kā tie pārvieto barības daļiņas mutē?
A: matiņi uz pieres rada straumi, kas pārvieto barības daļiņas mutes virzienā. Pārējie matiņi arī tos pārvieto.
J: Vai tās dēj olas? Ja jā, tad kāda veida?
A: Jā, tās dēj divu veidu olas - plānās sieniņas, kas ātri izšķiļas, un biezas sieniņas, kuras, domājams, ir noturīgas pret sasalšanu un spēj pārziemot un izšķilties pavasarī.
