Abdulazizs ibn Sauds (1876–1953): Saūda Arābijas dibinātājs un pirmais karalis

Abdulazizs ibn Sauds (1876–1953) — Saūda Arābijas dibinātājs un pirmais karalis: no Rijādas iekarošanas līdz valsts apvienošanai un naftas atklāšanai.

Abdulazizs ibn Sauds (1876. gada 15. janvāris - 1953. gada 9. novembris) bija Saūda Arābijas dibinātājs un pirmais monarhs. Arābu pasaulē viņš parasti bija pazīstams kā Abdulazizs, bet ārpus tās - kā Ibn Saud. 1902. gadā viņš iekaroja savas dzimtas senču dzimteni Rijādu. Tā sākās 30 gadi, kuru laikā viņš kļuva par gandrīz visas Arābijas centrālās daļas valdnieku. 1922. gadā viņš nostiprināja savu kontroli pār Nadždu, bet 1925. gadā iekaroja Hidžāzi. Savus valdījumus 1932. gadā viņš apvienoja Saūda Arābijas Karalistē. Būdams karalis, viņš vadīja naftas atklāšanu Saūda Arābijā 1938. gadā un pēc Otrā pasaules kara sākās plaša mēroga naftas ieguve. Viņš bija daudzbērnu tēvs, tostarp 45 dēlu tēvs. Viņš nomira no sirdslēkmes. Visi vēlākie Saūda Arābijas karaļi ir bijuši viņa bērni.

Agrīnā dzīve un varas atjaunošana

Abdulazizs piedzima 19. gadsimta beigās Sauda dinastijas laikā, kad viņa ģimenei bija zaudēta vara Nadždā un tā dzīvoja trimdā. Jaunībā viņš pieredzēja politiskus pārdzīvojumus, kas veicināja vēlmi atjaunot dzimtas ietekmi. 1902. gada janvārī, vadot nelielu karaspēku, viņš pārsteidza un atguva Rijādu, kas bija izšķirošs solis ceļā uz varas atjaunošanu un turpmāko paplašināšanos.

Valsts apvienošana un iekšpolitika

Pēc Rijādas atgūšanas Abdulazizs pakāpeniski paplašināja savu ietekmi Nadždā un citos Arābijas reģionos. Viņš noslēdza politisku un reliģisku aliansi ar wahhābu reliģiskajiem līderiem (Al ash-Sheikh), kas nodrošināja viņam svarīgu ideoloģisku atbalstu. Liela loma viņa panākumos bija arī mobilizētajam karaspēkam un izveidotajam Ikhwan kustības spēkam, kas palīdzēja iekarot teritorijas, taču vēlāk šī kustība arī sacēlās pret centrālo varu, un Abdulazizam nācās sagraut Ikhwan sacelšanos, lai nostiprinātu valdību un centralizētu kontroli.

1926. gadā viņš oficiāli pasludināja sevi par Nadždas karali, un 1932. gada 23. septembrī viņš apvienoja Nadždu un Hidžāzu par Saūda Arābijas Karalisti. Valsts iekārta saglabāja stingru monarhisku un reliģisku raksturu, bet vienlaikus valdība sāka veidot pamatus modernai pārvaldei — administratīvas iestādes, pasta un telegrāfa sakarus un sākotnējus tiesiskos institūtus.

Attiecības ar ārvalstīm un naftas nozīme

Abdulazizs izmantoja diplomātiju, lai nodrošinātu valsts drošību un ekonomiskās attīstības iespējas. 1920. un 1930. gados viņa valdība aizsāka sarunas un līgumus ar britiem un vēlāk arī ar ASV uzņēmumiem. 1933. gadā tika noslēgta koncese katastrofu izpētei un naftas ieguvei (ar ASV uzņēmumu), un 1938. gadā tika atklāta nafta — svarīgs pagrieziena punkts valsts attīstībā. Pēc Otrā pasaules kara globālā pieprasījuma pieauguma dēļ naftas ieguve un eksports kļuva par Saūda Arābijas galveno ienākumu avotu, kas pārveidoja valsts ekonomik u un ietekmi reģionā.

Sociālā un ekonomiskā pārveide

Abdulazizs bija pragmatisks valdnieks: viņš līdzsvaroja tradicionālās reliģiskās normas ar nepieciešamību modernizēt valsts pamatus. Zem viņa vadības tika uzsāktas infrastruktūras būves — ceļi, pasta sakari, medicīnas un izglītības pakalpojumu pamati. Tajā pašā laikā reliģiskā elite turpināja būt svarīgs politiskās varas balsts, un daudzās jomās saglabājās konservatīva politika.

Mantojums un dinastijas ietekme

Abdulazizs atstāja lielu ģimenes un politisko mantojumu. Viņš bija daudzbērnu tēvs, no viņa dēliem vairāki kļuva par nākamajiem Saūda Arābijas karaļiem. Starp pazīstamākajiem viņa dēliem, kas kļuva par karali, ir:

• Sauds (valdīja 1953–1964)
• Faisals (valdīja 1964–1975)
• Khalids (valdīja 1975–1982)
• Fahds (valdīja 1982–2005)
• Abdullahs (valdīja 2005–2015)
• Salman (kļuva par karali 2015. gadā)

Visi šie nākamie karaļi ir viņa pēcteči, kas padarīja Abdulazizu par centrālu figūru mūsdienu Saūda Arābijas politiskajā identitātē. Viņa rīcība 20. gadsimta pirmajā pusē noteica valsts robežas, institūcijas un starptautisko kursu uz vairākām desmitgadēm.

Miršana

Abdulaziss mira 1953. gada 9. novembrī — oficiāli no sirdslēkmes. Pēc viņa nāves varas grožus pārņēma viņa dēls Sauds. Abdulaziza laikmets tiek vērtēts kā izšķirošs Saūda Arābijas veidošanā — no tradicionālas Arābijas kliņģera uz moderno, naftas bagātu monarhiju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Abdulazizs ibn Saud?

J: Kā Abdulazizs ibn Sauds bija pazīstams arābu pasaulē un ārpus tās?

J: Ko Abdulazizs ibn Sauds darīja 1902. gadā?

J: Cik ilgi ilga bija Abdulaziza ibn Sauda valdīšana Arābijas centrālajā daļā?

J: Kad Abdulazizs ibn Sauds nostiprināja savu kontroli pār Nadždu?

J: Kad Abdulaziz ibn Saud iekaroja Hidžāzi?

Jautājums: Kad Abdulazizs ibn Sauda apvienoja savas valdījumus Saūda Arābijas Karalistē?

Meklēt pēc burta