Al-Masjid an-Nabawī — Pravieša mošeja Medīnā, Saūda Arābija
Al-Masjid an-Nabawī (arābu: المسجد النبوي; Pravieša mošeja) ir mošeja, ko izveidoja un sākotnēji uzcēla islāma pravietis Muhameds. Tā atrodas Medīnas pilsētā SaūdaArābijā. Al-Masjid an-Nabawi bija trešā islāma vēsturē uzceltā mošeja, un tagad tā ir viena no lielākajām mošejām pasaulē. Tā ir otrais vissvētākais islāma objekts pēc Masjid al-Haram Mekā.
Sākotnēji šī vieta atradās blakus Muhameda mājai, kur viņš apmetās pēc hidžras (emigrācijas) uz Medinu 622. gadā. Viņš piedalījās smagajā celtniecības darbā. Sākotnējā mošeja bija brīvdabas ēka. Mešeja kalpoja kā kopienas centrs, tiesa un reliģiskā skola. Tajā bija paaugstināta platforma cilvēkiem, kas mācīja Korānu. Turpmākie islāma valdnieki to ievērojami paplašināja un izrotāja. 1909. gadā tā kļuva par pirmo vietu Arābijas pussalā, kur tika ierīkots elektriskais apgaismojums. Mešeja atrodas divu svēto mošeju pārvaldnieka pārraudzībā. Mešeja atrodas vietā, kas tradicionāli bija Medīnas centrs, un tās tuvumā atrodas daudzas viesnīcas un vecie tirgi. Tā ir nozīmīga svētceļojumu vieta. Daudzi svētceļnieki, kas dodas hadžā, dodas uz Medinu, lai apmeklētu mošeju, jo tā ir saistīta ar Muhameda dzīvi.
Pēc paplašināšanas Umajadu kalifa al Valida I valdīšanas laikā tā tagad ietver Muhameda un pirmo divu Rašidunu kalifu Abu Bakra un Umara atdusas vietu. Viena no ievērojamākajām vietas iezīmēm ir Zaļais kupols mošejas dienvidaustrumu stūrī, kas sākotnēji bija Aishas māja, kurā atrodas Muhameda kaps. Virs kapa 1279. gadā tika uzcelts koka kupols, kas vēlāk tika vairākkārt pārbūvēts un atjaunots 15. gadsimta beigās un vienu reizi 1817. gadā. Pašreizējo kupolu 1818. gadā piebūvēja Osmaņu sultāns Mahmuds II, un pirmo reizi tas tika nokrāsots zaļā krāsā 1837. gadā, tādējādi kļūstot pazīstams kā "Zaļais kupols"..
Vēsture un attīstība
Al-Masjid an-Nabawī sākotnēji bija vienkārša celtniecība ar palmām un māla sienām; tā kalpoja par lūgšanu vietu, kopienas sapulču vietu, tiesas zāli un mācību centru. Pirmajos gadsimtos pēc Muhameda nāves mošeja tika vairākkārt paplašināta un pārveidota: Rašidunu kalifi (pirmie četrinieki) un vēlāk Umajadu un Abbāšu dinastijas veica nozīmīgas paplašināšanas un stiprināšanas darbus. Lielo atjaunošanu veica arī Osmaņu impērija, kuras laikā tapa daudzi arhitektoniskie elementi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Arhitektūra un nozīmīgas daļas
Vietas galvenās iezīmes ietver:
- Zaļais kupols — pārklāj Pravieša Muhameda, Abu Bakra un Umara atdusas vietu. Kupols vairākkārt pārbūvēts un dekorēts; tas ir viens no atpazīstamākajiem mošejas simboliem.
- Al-Rawdah al-Sharīfa (Svētā Dārza) — telpa starp Pravieša kapa vietu un viņa minbaru, ko daudzos islāma tradīcijās uzskata par daļu no Paradīzes. Tajā lūgšanas ir īpaši vērtētas, un piekļuve parasti ir ierobežota un organizēta, jo pieprasījums ir ļoti liels.
- Minareti un kupolu komplekss — mošeja ar laiku ieguvusi vairākus minaretus un kupolus, kā arī plašu iekšējo un āra pagalmu, kur lūdzēji var pulcēties.
- Pagalms ar atveramiem saulessargiem — modernāka pievienošana, kas nodrošina ēnu un ventilāciju lielā apjomā lūdzēju.
Relģiskā un kultūras nozīme
Al-Masjid an-Nabawī ir otrais vissvētākais islāma centrs pēc Masjid al-Haram Mekā. Tā ir svarīga svētceļojumu pietura svētceļiem, kas dodas uz Meku vai apmeklē Medīnu atsevišķi. Daudzi musulmaņi uzskata par ļoti vērtīgu iespēju lūgties mošejā un īpaši Al-Rawdah reģionā. Vietā, kur atrodas Muhameda kaps, nav veidotas greznas relikvijas — kapu vieta ir ierobežotā, cienīgā formā.
Mūsdienu paplašinājumi un aprīkojums
20. un 21. gadsimtā mošeja piedzīvojusi vairākas plašas paplašināšanas, ko finansēja Saūda Arābijas valsts. Izmaiņas palielināja kapacitāti un modernizēja ērtības: izveidotas lielas kolonnas, plašas klēts, moderns apgaismojums, gaisa kondicionēšana, plašas mazgāšanās (ablūcijas) zonas, labiekārtoti pārejas ceļi un piekļuves iespējas. Pēc šīm paplašināšanām mošeja spēj uzņemt simtiem tūkstošu līdz aptuveni miljonam ticīgo, īpaši svētku un hadža sezonās, kad apmeklētāju plūsma ir vislielākā.
Pārvaldība un apmeklēšanas noteikumi
Mošeju pārvalda valsts institūcija, kas atbild par abām svētajām mošejām (Masjid al-Haram un Al-Masjid an-Nabawī). Apmeklētājiem jāievēro reliģiskā un kultūras uzvedība: jāvalkā pieklājīgs apģērbs (sievietēm — segt mati un ķermeni saskaņā ar vietējiem paradumiem), jāuzvedas klusumā un cieņā, jāievēro norādes par fotogrāfēšanu un jārēķinās ar laika ierobežojumiem pie īpaši svētām vietām, piemēram, Al-Rawdah. Jāatzīmē, ka piekļuve šai mošejai un tās tuvākajam svētajam rajonam ir paredzēta musulmaņiem; ne-musulmaņiem parasti nav atļauts iekļūt Haram zonā Medīnā.
Praktiska informācija
- Atrašanās: tradicionālais Medīnas centrs, tuvumā ir daudz viesnīcu un tradicionālo tirgu.
- Labākais laiks apmeklējumam: ārpus hadža un Ramadana pīķiem būs mazāks apmeklētāju blīvums, tomēr daudzi ticīgie uzskata par nozīmīgu apmeklēt mošeju neatkarīgi no gada laika.
- Ieteikumi apmeklētājiem: respektēt lūgšanu laiku, sekot vietējām vadlīnijām, uzglabāt dokumentus un sekot drošības norādījumiem lielu pūļu gadījumā.
Al-Masjid an-Nabawī saglabā savu centrālo lomu islāma vēsturē un ticībā — tā ir vieta, kas apvieno vēsturisko nozīmi ar mūsdienu iespējamību un ērtībām, kalpojot par svētvietu miljoniem ticīgo no visas pasaules.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Al-Masjid an-Nabawī?
A: Al-Masjid an-Nabawī ir mošeja, ko izveidoja un sākotnēji uzcēla islāma pravietis Muhameds. Tā atrodas Medīnas pilsētā Saūda Arābijā.
J: Ar ko Al-Masjid an-Nabawī ir īpaša?
A: Al-Masjid an-Nabawī ir otrā svētākā vieta islāmā pēc Masjid al-Haram Mekā. Tā bija arī trešā uzceltā mošeja islāma vēsturē, un tagad tā ir viena no lielākajām mošejām pasaulē.
J: Kur pēc hidžras uz Medinu apmetās Muhameds?
A: Pēc hidžras (emigrācijas) uz Medinu 622. gadā pēc Kristus dzimšanas Muhameds apmetās uz dzīvi vietā, kas atradās blakus viņa mājai un vēlāk kļuva pazīstama kā Al-Masjid an-Nabawi.
J: Kādam nolūkam kalpoja Al-Masjid an-Nabawi, kad tas tika uzcelts?
A: Kad Al Masjid an Nabawi tika uzcelts, tas kalpoja kā kopienas centrs, tiesa un reliģiskā skola ar paaugstinātu platformu cilvēkiem, kas mācīja Korānu.
J: Kad mošejā tika ieviesta elektrība?
A: Elektrība mošejā tika ieviesta 1909. gadā, padarot to par vienu no pirmajām vietām Arābijas pussalā ar elektrisko apgaismojumu.
Jautājums: Kas šodien kontrolē šo mošeju?
A: Šobrīd mošeju kontrolē Divu Svēto mošeju Kustodāns.
J: Kāda iezīme padara šo vietu īpaši ievērojamu?
A: Viena no ievērojamākajām iezīmēm šajā vietā ir Zaļais kupols, kas atrodas dienvidaustrumu stūrī, kur atrodas Muhameda kaps.
