Islāma vēsture: no Muhameda laikmeta līdz mūsdienu islāma pasaulei
Pārliecinoša Islāma vēstures hronika — no Muhameda un Korāna rašanās līdz politiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārvērtībām mūsdienu islāma pasaulē.
Musulmaņu vēsture sākās Arābijā, kad 7. gadsimtā Muhameds nolasīja Korānu. Islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi politiskās, ekonomiskās un militārās tendences gan islāma pasaulē, gan ārpus tās.
Tāpat kā kristietības gadījumā, arī islāma pasaules jēdziens ir noderīgs, aplūkojot dažādus cilvēces vēstures periodus.
Sākums un agrīnie kalifāti
Islāma vēsture sākas ar Muhameda dzīvi un viņa reliģiskajām atklāsmēm Meka un Medina apkaimē. 622. gadsimtā notika Hidzra — pārcelšanās uz Medīnu — ko uzskata par islāma kopienas (umma) organizācijas sākumu. Pēc Muhameda nāves sekoja pirmie četri kalifi (saukti par Rāšidūn kalifātu), kas konsolidēja varu Arābijā un uzsāka teritoriālu paplašināšanos.
No šī laika radās arī svarīgas iekšpolitiska rakstura šķelšanās, kas galu galā noveda pie šiītu un sunītu dalījuma — galvenokārt saistībā ar jautājumu par kalifa vai vadītāja leģitimitāti un mantiskajām prasībām pēc Ali un viņa pēctečiem.
Plaša paplašināšanās un valstu veidošanās
7.–8. gadsimtā islāms ļoti strauji izplatījās: arābu valsts veidošanās laikā radās Umajadu kalifāts, kas aptvēra plašas teritorijas no Iberijas pussalas (Al-Andalus) līdz Indijai. Vēlāk Abasīdu dinastija (centrs — Bagdāde) veicināja tirdzniecību, administrācijas attīstību un kultūras mijiedarbību.
- Umajadi izplatīja islāmu Spānijā un Ziemeļāfrikā.
- Abasīdu periodā attīstījās zinātne, medicīna, filozofija un tulkošanas centri.
- Tirdzniecības ceļi (Silk Road, Indijas okeāna maršruti, pāreja pāri Sahārai) savienoja islāma pasauli ar Ķīnu, Indiju, Āfriku un Eiropu.
Zelta laikmets un kultūras ietekme
Ap 8.–14. gadsimtu islāma civilizācija piedzīvoja tā saucamo Zelta laikmetu. Bagdādē, Kordobā, Kaīrā un citās pilsētās darbojās skolas, bibliotēkas un observatorijas. Islāma pasaules zinātnieki:
- paplašināja matemātiku (algebra, algoritmi),
- pētīja optiku, astronomiju un filosofiju, tulkojot un saglabājot antīkās grieķu idejas.
Robežas starp ticību, filozofiju un zinātni tolaik bieži bija plūstošas; islāma mācītāji un domātāji (piem., Avicenna/Ībn Sīna, Aristoteļa interpretētāji) veicināja intelektuālu dialogu, kas vēlāk ietekmēja arī Eiropu.
Lieli impērijas un vietējās tradīcijas
Viduslaikos un vēlāk izveidojās vairākas nozīmīgas impērijas un dinastijas, kas veidoja atšķirīgas kultūras un politiskās tradīcijas islāma pasaulē:
- Osmaņu impērija (no 14. gs. līdz 20. gs.) — ievērojama politiskā un militārā vara, kas kontrolēja lielu daļu Balkānu, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas;
- Safavīdi Irānā — stiprināja šiītu identitāti kā valsts reliģiju;
- Mugolu impērija Indijā — radīja bagātīgu mākslas un arhitektūras mantojumu (piem., Tadžmahalu), kā arī lielu musulmaņu kopienu Dienvidāzijā.
Vietējās tradīcijas, tiesu sistēmas un islāma mācību skolas (madhhab) — Hanafi, Mālikī, Šāfiʿī, Hanbalī un šiītu juristiskās skolas — radīja pluralitāti jurisprudencē un praksē.
Koloniālisms, nacionalisms un 20. gadsimts
19.–20. gadsimtā Eiropas koloniālās lielvaras pakāpeniski pārņēma plašas islāma pasaules teritorijas. Koloniālisms mainīja ekonomiskos sakarus, politiskos institūciju modeļus un radīja jaunas nacionālās kustības. Pēc Otrā pasaules kara sekoja dekolonizācija un jaunu valstu dibināšana. Šajā periodā parādījās arī dažādi politiskās domas virzieni — sekulārisms, nacionālisms, un vēlāk islāmiskā atmoda vai politiskais islāms.
Mūsdienu islāma pasaule un izaicinājumi
Mūsdienās islāma kopienas ir ļoti dažādas — etniski, lingvistiski un kultūras ziņā. Dažas galvenās iezīmes un izaicinājumi:
- Demogrāfija: islāmam ir daudz sekotāju visos kontinentos, strauji augošas pilsētas un diaspora Eiropā, Ziemeļamerikā un citur.
- Politika: dažādās valstīs pastāv atšķirīgi attiecību modeļi starp valsti un reliģiju — no oficiāliem teokrātiskiem režīmiem līdz sekulāriem režīmiem ar musulmaņu lielākumu.
- Relatīvā daudzveidība: pastāv dažādi interpretācijas veidi — tradicionālās jurisprudences skolas, sufisms, reformatori, konservatīvākas un liberālākas kustības.
- Izglītība un attīstība: modernizācija, izglītības pieejamība un ekonomiskā attīstība ir galvenie izaicinājumi un iespējas daudzās valstīs.
- Starpreliģiju dialogs un migrācija: migrācijas viļņi veicina sadarbību, bet arī rada spriedzi sabiedrībā un nepieciešamību pēc integrācijas politikas.
- Ekstremisms un drošība: mazākumgrupas, kas izmanto vardarbību politisku mērķu sasniegšanai, ir radījušas globālas problēmas; tomēr tie nav reprezentatīvi visai musulmaņu kopienai.
Kultūras un filozofiskā ietekme
Islāma civilizācija ir atstājusi dziļu iespaidu uz arhitektūru, literatūru, mākslu, tiesību domāšanu un zinātni. Islāma tradīcijas bieži mijiedarbojas ar vietējām paražām, radot bagātīgu kultūras mozaīku, kas turpina attīstīties mūsdienu globalizācijas apstākļos.
Noslēgums
Islāma vēsture ir garš un daudzslāņains stāsts par reliģijas, politikas, kultūras un ekonomikas mijiedarbību. No Muhameda laikmeta līdz mūsdienām islāma pasaules attīstību nosaka gan reģionālās tradīcijas, gan globālas tendences. Sapratne par šo vēsturi palīdz labāk izprast gan pagātni, gan mūsdienu starptautiskās attiecības un kultūru saskarsmes.
Musulmaņu agrīnā vēsture
Pēc Muhameda nāves musulmaņu vadību pārņēma Abu Bakrs. Viņam sekoja Umars, Uthmans ibn Affans un pēc tam Ali. Šos četrus sauc par Rašidunu kalifiem, kas nozīmē "Taisnīgie kalifi". Vārds kalifs nozīmē reliģisko un garīgo vadoni. Šo kalifu laikā islāms kļuva par vienu no nozīmīgākajām reliģijām Tuvajos Austrumos. Tika izveidotas musulmaņu nācijas administratīvās iestādes. Umāra laikā musulmaņi iekaroja vairāk nekā divas trešdaļas Austrumromas impērijas. Umars arī ieviesa musulmaņu kalendāru.
Islāma pilsoņu kari
Pirmā Fitna
Pirmais pilsoņu karš islāmā, pazīstams arī kā Pirmā Fitna, islāmā sākās ceturtā kalifa Ali valdīšanas laikā un turpinājās visa viņa kalifāta laikā. Trešo kalifu Uthmanu ibn Affanu bija nogalinājuši musulmaņu dumpinieku grupējumi, kuriem bija politiski motīvi. Pēc tam, kad Ali pārņēma varu, vissvarīgākā problēma, ar kuru viņš saskārās, bija sodīt par slepkavībām atbildīgos. Tomēr daudzi cilvēki uzskatīja, ka pirms kalifa amata uzņemšanās Ali vajadzēja pievērst uzmanību slepkavu atrašanai un sodīšanai. Cilvēku grupa, kuru vadīja Muhameda sieva Aisha, viņas svainie brāļi Talhahs un Zubairs ibn al-Awams, atteicās atzīt Ali kalifātu. Tā vietā viņi izveidoja armiju, kas tikās ar Ali armiju Basrā, Irākā, sākotnēji sarunu nolūkā. Naktī izcēlās kaujas, iespējams, apjukuma dēļ vai tādēļ, ka nemiernieku grupas bija iesaistītas bēdīgi slavenajā slepkavībā. Tas noveda pie Bassoras kaujas (pazīstama arī kā Kamieļu kauja), kurā uzvarēja Ali puse. Pēc kaujas Ali ar godu pavadīja Aišu atpakaļ uz Medinu.
Tomēr šī kauja pilnībā neizbeidza spriedzi musulmaņu impērijā. Drīz vien Ali izaicinājumu izteica Muavija, Sīrijas musulmaņu provinču gubernators. Arī viņš izvirzīja jautājumu par Uthmana slepkavu sodīšanu un atteicās atzīt Ali par kalifu, kamēr šis jautājums nebūs atrisināts. Muavija bija Uthmana radinieks, un viņa armija apņēmās saukt pie atbildības slepkavas un tos, kas viņus sargāja. Šī atsauce uz cilvēkiem, kas sargā slepkavas, bija vērsta pret Ali un viņa sekotājiem. Attiecīgi abas grupas tikās un cīnījās kaujā, ko nosauca par Sifina kauju. Šī kauja beidzās neizšķirti, tāpēc abas grupas nolēma par šķīrējtiesu, kas arī nenoveda pie konkrēta lēmuma. Tikmēr cita musulmaņu grupa, haridžīti, kas iepriekš bija kopā ar Ali, viņu noraidīja, jo uzskatīja, ka viņš neievēro patieso islāmu un vada lietas par kalifātu kā par savu īpašumu.
Turpmākajos gados Ali pārvaldnieki nespēja novērst provinču zaudēšanu Muawiyah, kurš palielināja savu spēku, vēl vairāk paplašinot savu armiju. Ali 656. gadā pārcēla kalifāta galvaspilsētu no Medīnas uz Kufu. Kufā 661. gadā viņu nogalināja haridžītu slepkava.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad un kur sākās musulmaņu vēsture?
A: Musulmaņu vēsture sākās Arābijā, kad 7. gadsimtā Muhameds nolasīja Korānu.
J: Kā islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi dažādus dzīves aspektus?
A: Islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi politiskās, ekonomiskās un militārās tendences gan islāma pasaulē, gan ārpus tās.
J: Vai islāma pasaules koncepcija ir līdzīga kristietības koncepcijai?
A: Jā, tāpat kā kristietības gadījumā, islāma pasaules jēdziens ir noderīgs, aplūkojot dažādus cilvēces vēstures periodus.
J: Vai islāmam ir bijusi kāda ietekme ārpus islāma pasaules?
A: Jā, islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi politiskās, ekonomiskās un militārās tendences gan islāma pasaulē, gan ārpus tās.
J: Kam piedēvēta Korāna deklamēšana?
A.: Muhameds tiek uzskatīts par Korāna deklamēšanas autoru.
J: Kurā gadsimtā Muhameds skaitīja Korānu?
A: Muhameds Korānu skaitīja 7. gadsimtā.
J: Kādi ir daži piemēri tam, kā islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi pasauli?
A: Islāma vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi politiskās, ekonomiskās un militārās tendences gan islāma pasaulē, gan ārpus tās.
Meklēt