Krievijas vēsture sākas ar dažādām tautām un kultūrām, kas apdzīvoja plašo Eiropas un Āzijas teritoriju. Reģionā dzīvoja austrumslāvi, turku un somugru tautas. Dienvidu piekrasti ap Melno jūru agrīnajos laikos ietekmēja arī grieķu un romiešu kolonijas; šo apdzīvotību lielākoties pārtrauc vēstures kustības ap 3. gadsimtu. Vēlā antīkajā un agrīnajā viduslaiku periodā ap Melno jūru bija spiediens no hunu un dažādām turku cilšu grupām, līdz 10. gadsimtam reģionā sāka nostiprināties austrumslāvu apmetnes. Vikingu — varjagu — tirgotāji un ciltis izveidoja to, ko mūsdienās saucam par Kijevas Krievzemi, — plašu politisku vienību ar centru Kijevā, kas pastāvēja aptuveni no 9. līdz 13. gadsimtam.
Mongolu iekarošana un Maskavas pieaugums
13. gadsimtā reģionu iekaroja mongoļi, izveidojot Zelta Ordu. Mongoļu — jeb tatāru — jūgs mainīja politisko karti: vietējie kņazi maksāja nodevas un zaudēja daļu neatkarības. Mongoļu varu reģionā var vērot aptuveni līdz 15. gadsimtam, bet tajā pašā laikā vietējie varoņi un centri, it īpaši Maskava, sāka pieaugt politiskā un ekonomiskā ziņā. No Maskavas pamazām veidojās spēcīgāks centrs, kas 16. gadsimtā pārtapa par Krievijas caristi, bet vēlāk — par plašu Krievijas impēriju.
Cariskā Krievija un impērijas izplešanās
Krievijas teritorija paplašinājās gadsimtu gaitā gan rietumos, gan austrumos. Uz rietumiem bija konflikti un teritoriālas pretenzijas pret kaimiņiem — piemēram, 17. gadsimtā un agrākās periodos Polijas un Lietuvas savienība ietekmēja Maskavu un citus reģionus; pienāca laiki, kad Maskava pretiniekiem spēja pretoties un atgūt vai paplašināt ietekmi. Austrumu virzienā Krievija iekaroja un kolonizēja līdzenumus, sasniedzot un iekļaujot Sibīriju — plašu bagātu teritoriju ar resursiem, kas nodrošināja impērijas tālāku izaugsmi.
19. gadsimtā Krievija piedzīvoja gan uzplaukumu, gan reformas un krīzes. 1812. gadā Napoleons mēģināja iebrukt Krievijā, bet karadarbība un krasi ziemas apstākļi noveda pie tam neveiksmīga ekspedīcijas iznākuma. 19. gadsimtā arī tika atcelta nāve daļai feodālo attiecību, notika zemnieku atbrīvošana (1861) un pakāpeniska industriālā attīstība, kas mainīja sabiedrību un ekonomiku.
20. gadsimts: kari, revolūcijas un Padomju Savienība
Krievija cīnījās pret Vāciju 1. pasaules karā, kas radīja lielu sociālu un ekonomisku spriedzi. 1917. gadā notika divi nozīmīgi notikumi: februārī bija pirmās revolūcijas rezultātā gāzts imperators, bet rudenī — Oktobra revolūcija — Ļeņina un boļševiku vadībā, kas noveda pie varas sagrābšanas un vēlāk — karaspēka un politisko spēku pārdales. 1922. gadā tika izveidota Padomju Savienība, kas kļuva par vienu no pasaules lielvarām.
Otrajā pasaules karā Padomju Savienībai bija izšķiroša loma: karadarbība pret nacistisko Vāciju 1941–1945 gados kļuva par vienu no centrālajiem notikumiem PSRS vēsturē, un arī šeit Hitleram neizdevās sasniegt galveno uzvaru. PSRS piedzīvoja milzīgus upurus, bet arī guva teritoriālus un politiskus ieguvumus pēc kara.
Aukstais karš un padomju bloka izveide
Pēc Otrā pasaules kara sākās Aukstais karš starp PSRS un ASV, kas ilgstoši sadalīja pasauli un radīja ietekmes sfēras. Padomju Savienība īslaicīgi kontrolēja vai ieviesa pro-sociālistisku valdību daudzās Austrumeiropas zemēs, tostarp Austrumvācijā un Polijā, veidojot Varšavas līguma bloku. Aukstais karš nozīmēja bruņošanos, ideoloģisku sacensību un starptautisku spiedienu, kā arī sacensību kosmosā un ekonomikā.
PSRS sabrukums un mūsdienu Krievija
1991. gadā Padomju Savienība sabruka; no tās radās vairākas neatkarīgas valstis, un par tiesiskās pārneses veidošanos atbildīga kļuva Krievijas Federācija, kas turpināja esošās institūcijas un kļuva par starptautisku dalībnieci. 1990. gadu sākumā Krievija piedzīvoja straujas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, pārejot no plānveida uz tirgus ekonomiku, kas radīja gan iespējas, gan sociālas grūtības.
21. gadsimta sākumā Krievija atguva ģeopolitisko ietekmi. Bija konflikti Kaukāzā, tostarp divi konflikti Čečenijā, un vēlāk plašākas ārpolitiskas darbības un spriedze ar Rietumu valstīm. 2014. gadā Krievija anektēja Krimu no Ukrainas, un tas izraisīja plašu starptautisku reakciju, tostarp sankcijas no ASV un citu valstu puses. Pēc 2022. gada Krievijas militāras operācijas Ukrainā sākuma starptautiskā sabiedrība ieviesa papildu sankcijas, un konflikts radīja ilgstošas sekas reģionā un globāli.
Īsa apkopojuma piezīme
Krievijas vēsture ir sarežģīta un daudzslāņaina: tā ietver senas tautas, impēriju izveidi, radikālas ideoloģiskas pārmaiņas un nozīmīgu lomu pasaules politikā. No Kijevas Krievzemes un mongoļu perioda līdz cariskai impērijai, Padomju Savienībai un mūsdienu Krievijai — katrs periods atstājis dziļas ietekmes uz sabiedrību, ekonomiku un valsts identitāti. Vēstures notikumi ir bieži sarežģīti un pretēji interpretējami, tāpēc svarīgi skatīt tos plašākā kontekstā.
