Stroganovu dzimta — ietekmīga Krievijas muižnieku ģimene un vēsture

Stroganovu dzimta — ietekmīga Krievijas muižnieku ģimene: milzīga bagātība, politiskā ietekme, Lielā Ziemeļu kara atbalsts un 1917. gada emigrācija — pilna vēsture un mantojums.

Autors: Leandro Alegsa

Stroganovu jeb Stroganovu dzimta bija nozīmīga un ietekmīga krievu muižnieku ģimene, kas ilgu laiku spēlēja svarīgu lomu Krievijas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Sākot kā veiksmīgi tirgotāji un rūpnieki, Stroganovi kļuva par vienu no lielākajām zemes īpašniecēm un finanšu spēkiem impērijā. Viņi ne tikai investēja tirdzniecībā un rūpniecībā, bet arī sniedza militāru un politisku atbalstu valsts vadībai — piemēram, Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.–1721.) Stroganovi sniedza ievērojamu finansiālu atbalstu Pētera I valdībai. Par šo atbalstu Aleksandrs Grigorjevičs, Nikolajs Grigorjevičs un Sergejs Grigorjevičs 1722. gadā tika paaugstināti baronu un vēlāk grāfu kārtā. Ģimenes galvu tradicionāli dēvēja par grāfu Stroganovu, un viņa sievu par grāfieni Stroganovu.

Izcelsme un saimnieciskā darbība

Ģimenes saknes meklējamas 15.–16. gadsimtā, kad Stroganovi sāka darboties kā tirgotāji un sāka attīstīt sāls ražošanu, mežsaimniecību, tirdzniecību un vēlāk ar minerālu ieguvi saistītas nozares. Viņu biznesa darbība ļāva uzkrāt milzīgu bagātību un paplašināt ietekmi – arī reģionos aiz Urāliem un Sibirijā, kur viņi piedalījās zemju apguvē un kolonizācijā. Stroganovu dominošā loma saimniecībā ļāva viņiem kļūt par nozīmīgu tirdzniecības starpnieku gan iekšzemē, gan pie jūras ceļiem.

Politiskā un militārā ietekme

Stroganovi bija tuvi impērijas vara aprindām un aktīvi iesaistījās politiskos un militāros jautājumos. Viņu finansiālais atbalsts militārajām kampaņām un sadarbība ar valdību bieži nodrošināja viņiem privilēģijas, amatus un titulus. Līdz ar to ģimene kļuva par svarīgu spēlētāju cara režīma iekšpolitikā, reizēm konkurējot ar citām ietekmīgām dzimtām, tostarp grāfiem Voroncoviem un Šeremetjeviem.

Kultūras ieguldījums un mantojums

Stroganovi aktīvi atbalstīja mākslu, arhitektūru un reliģisko celtniecību. Viņu pasūtītās ēkas, baznīcas un pils — daļa no tām saglabājusies līdz mūsdienām — liecina par ģimenes garšu un ietekmi. Arī mākslas vēsturē pastāv tā sauktā Stroganovu (Stroganovskaja) ikonmākslas skola, kas 17.–18. gadsimtā bija pazīstama ar izsmalcinātām ikonām un dekoratīvo stilistiku. Tika dibinātas arī labdarības un izglītības iestādes, kuras ilgu laiku uzturēja ģimenes labdarības tradīcijas.

Tituli, iekļaušanās muižniecībā un savstarpējā konkurence

Stroganovi pārgāja no bagātiem tirgotājiem uz pilntiesīgu augstmaņu dzimtu — viņiem tika piešķirti baronu un grāfu tituli, kas nostiprināja viņu vietu muižniecībā. Kā lieliem zemes īpašniekiem un finanšu līderiem viņiem bieži bija gan sabiedriskā, gan politiskā saskare ar citām varenām dzimtām, ar kurām reizēm veidojās gan alianse, gan konkurence — piemēram, ar grāfiem Voroncoviem un Šeremetjeviem.

Beigas Krievijā un emigrācija

Pēc 1917. gada revolūcijas un cara režīma krišanas daudzām aristokrātiskajām ģimenēm, tostarp Stroganoviem, nācās pamest Krieviju. Ģimenes īpašumi valsts robežās tika nacionalizēti, un lielākā daļa Stroganovu locekļu emigrēja kopā ar Baltās kustības bēgļiem vai meklēja patvērumu citur Eiropā. Emigrācija nozīmēja, ka ģimenes politiskā un ekonomiskā loma Krievijā praktiski beidzās, taču viņu mantojums saglabājās muzejos, arhīvos un arhitektūras pieminekļos.

Mūsdienu nozīme un piemiņa

Stroganovu vārds joprojām tiek atcerēts gan vēstures un kultūras kontekstā, gan ikdienas dzīvē. Ģimenes vārdam ir saistība ar mākslu, arhitektūru, labdarību un reģionālo attīstību. Arī populārā kulinārijas ēdiena nosaukums "strogonovs" bieži tiek saistīts ar ģimeni (lai gan ēdiena precīza izcelsme ir sarežģīta un izmeklēta atsevišķi). Stroganovu paliekošais mantojums ir redzams muzejos, pilsētvidē un pētniecības darbos par Krievijas muižniecības vēsturi.

Kopumā Stroganovu dzimta ir piemērs tam, kā uzņēmība, tirdzniecība un saiknes ar varu var radīt ilgstošu ietekmi: no vietējām sāls krāsvēm un mežiem līdz politiskajai un kultūras elitei impērijas līmenī.

Grāfa Stroganova ieroči.Zoom
Grāfa Stroganova ieroči.

Stroganova pils Sanktpēterburgā.Zoom
Stroganova pils Sanktpēterburgā.

Nosaukumi

  1. "Stroganovas skola" - tā tradicionāli dēvē pēdējo nozīmīgāko krievu ikonu glezniecības skolu, kas 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā uzplauka pasakaini bagātās tirgotāju Stroganovu dzimtas aizbildniecībā.
  2. Stroganova pils Sanktpēterburgā. Slavenā Frančesko Bartolomeo Rastrelli (Francesco Bartolomeo Rastrelli) 1753-1754. gadā uzceltā galvenā ģimenes rezidence.
  3. "Beef Stroganoff" ir krievu ēdiens, kurā ietilpst liellopu gaļa.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Stroganovu ģimene?


A: Stroganovi bija Krievijas dižciltīga ģimene, kas bija ļoti ietekmīga un iesaistīta politikā, kā arī paši bija tirgotāji.

J: Kāda bija Stroganovu dzimtas līdzdalība Lielajā Ziemeļu karā?


A: Lielā Ziemeļu kara laikā Stroganovu dzimta sniedza ievērojamu finansiālu atbalstu Pētera I valdībai.

J: Kādi tituli tika piešķirti Stroganovu ģimenes locekļiem?


A: Aleksandrs Grigorjevičs, Nikolajs Grigorjevičs un Sergejs Grigorjevičs 1722. gadā tika paaugstināti baronu un vēlāk grāfu kārtā.

J: Kā sauca Stroganovu dzimtas galvu?


A: Stroganovu dzimtas galvu sauca par grāfu Stroganovu, bet viņa sievu - par grāfieni Stroganovu.

J: Kas notika ar Stroganovu ģimeni pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā?


A: Pēc 1917. gada revolūcijas Stroganovu ģimene emigrēja kopā ar balto kustību, un visi ģimenes īpašumi Krievijā tika nacionalizēti.

J: Kas bija Stroganovu ģimenes sāncenši?


A: Stroganovi bija lieli sāncenši grāfiem Voroncoviem un Šeremetjeviem.

Jautājums: Kāpēc Stroganovu ģimene bija tik bagāta?


A: Stroganovu dzimta bija ļoti bagāta un pat finansēja militārās kampaņas, kas liecina par to, cik bagāti viņi bija.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3