Zinātnes vēsture
Zinātnes vēsture ir pētījums par zinātnes un zinātnisko zināšanu vēsturisko attīstību. Angļu vārds scientist ir salīdzinoši jauns - pirmo reizi to 19. gadsimtā lietoja Viljams Vītols (William Whewell). Agrāk cilvēki, kas pētīja dabu, sevi dēvēja par "dabas filozofiem".
Zinātne ir zināšanu kopums par dabas pasauli, ko rada zinātnieki, kuri novēro, izskaidro un prognozē reālās pasaules parādības. Turpretī zinātnes historiogrāfija bieži izmanto vēsturiskās metodes.
Fakti par dabas pasauli ir aprakstīti jau klasiskajā senatnē. Senā Grieķija, iespējams, visvairāk ir slavena ar savu ieguldījumu astronomijā un matemātikā. Aristarhs no Samasas daudzus gadsimtus pirms Galileo nāca klajā ar ideju par Sauli, kas atrodas tā sauktās Saules sistēmas centrā. Citi, piemēram, Tālss un Aristotelis, interesējās par dabas pasauli.
Zinātniskās metodes tiek izmantotas jau kopš viduslaikiem (Rodžers Bēkons), taču modernās zinātnes aizsākumi bieži tiek attiecināti uz agrīno jauno laiku un jo īpaši uz zinātnisko revolūciju, kas notika 16. un 17. gadsimtā Eiropā. Mūsdienu zinātnes attīstībā nozīmīgas personības ir Īzaks Ņūtons, Johanness Keplers, Roberts Boils, Čārlzs Darvins, Vilhelms Rouks un Alberts Einšteins.
Zinātniskās metodes ir tik fundamentālas mūsdienu zinātnē, ka daži uzskata, ka agrāk veiktie dabas pētījumi bija pirmszinātniski. Tradicionāli zinātnes vēsturnieki ir definējuši zinātni pietiekami plaši, lai iekļautu arī šos pētījumus.
Dabaszinātnes ir šādas:
- Astronomija
- Fizika
- Ķīmija
- Ģeoloģija
- Bioloģija
Ir dažādas lietišķās zinātnes, kas ir atkarīgas no vienas vai vairākām dabaszinātnēm. Piemēram, medicīna.
Rafaēla Atēnu skola. Aristotelis (attēlots zilā krāsā centrālajā arkā) rakstīja, ka patiesību var atrast, izmantojot novērošanu un indukciju. Tā bija viņa zinātniskā metode.
Saistītās lapas
- Zinātniskā metode
- Astronomijas vēsture
- Matemātikas vēsture
- Medicīnas renesanse
- Četri lieliski izgudrojumi
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir zinātnes vēsture?
A: Zinātnes vēsture ir pētījums par zinātnes un zinātnisko atziņu vēsturisko attīstību. Tā ietver pētījumus par to, kā zinātniskās zināšanas ir radījuši zinātnieki, kuri novēro, izskaidro un prognozē reālās pasaules parādības.
J: Kas radīja terminu "zinātnieks"?
A: Terminu "zinātnieks" pirmais 19. gadsimtā lietoja Viljams Vīvels. Pirms tam cilvēkus, kas pētīja dabu, sauca par dabas filozofiem.
J: Kad senie grieķi sāka aprakstīt faktus par dabas pasauli?
A: Senie grieķi sāka aprakstīt faktus par dabas pasauli klasiskajā antīkajā laikmetā. Viņi ir īpaši slaveni ar savu ieguldījumu astronomijā un matemātikā.
J: Kas attīstīja mūsdienu zinātni?
A: Mūsdienu zinātne attīstījās 16. un 17. gadsimtā Eiropā, un tās attīstībā liela nozīme bija tādām nozīmīgām personībām kā Īzaks Ņūtons, Johanness Keplers, Roberts Boils, Čārlzs Darvins, Vilhelms Rouks un Alberts Einšteins.
Vai ir kādi pirmszinātniskie pētījumi par dabu?
A: Tradicionāli zinātnes vēsturnieki zinātni ir definējuši pietiekami plaši, lai iekļautu arī agrākus dabas pētījumus, kurus var uzskatīt par pirmszinātniskajiem.
J: Kādi ir daži dabaszinātņu piemēri?
A: Dabas zinātņu piemēri ir astronomija fizika ķīmija ģeoloģija bioloģija botānika zooloģija šūnu bioloģija ģenētika un evolūcija.
J: Kāds ir lietišķās zinātnes piemērs, kas ir atkarīgs no vienas vai vairākām dabaszinātnēm?
A:Lietišķās zinātnes piemērs, kas ir atkarīga no vienas vai vairākām dabaszinātnēm, ir medicīna.
