Tāless no Miletas (624–546 p.m.ē.) — pirmais grieķu filozofs un zinātnes tēvs
Tāless no Miletas (624–546 p.m.ē.) — pirmais grieķu filozofs un "zinātnes tēvs", kas skaidroja dabu bez mitoloģijas, izmantojot ģeometriju, hipotēzes un eksperimentus.
Talss no Milētas, ap 624. gadu p.m.ē. - 546. gadā p.m.ē., bija pirmssokrātisks grieķu filozofs. Viņš dzīvoja Miletā, Mazāzijā. Daudzi, īpaši Aristotelis, viņu uzskata par pirmo filozofu grieķu tradīcijā.
Bertrands Rasels uzskata, ka "Rietumu filozofija sākas ar Talesu". Tāless mēģināja izskaidrot dabas parādības, neatsaucoties uz mitoloģiju, un šajā ziņā viņam bija milzīga ietekme. Gandrīz visi pārējie pirmssokrātiskie filozofi sekoja viņam, mēģinot izskaidrot galīgo būtību, pārmaiņas un pasaules pastāvēšanu bez atsauces uz mitoloģiju. Arī šie filozofi bija ietekmīgi, un galu galā Talesa atteikšanās no mitoloģiskiem skaidrojumiem kļuva par būtisku zinātnes ideju. Viņš bija arī pirmais, kas definēja vispārīgus principus un izvirzīja hipotēzes. Tāpēc viņu dēvē par "zinātnes tēvu", lai gan, iespējams, Demokrits ir vairāk pelnījis šo titulu.
Matemātikā Tāless izmantoja ģeometriju, lai risinātu tādas problēmas kā piramīdu augstuma un kuģu attāluma no krasta aprēķināšana. Viņš ir pirmā zināmā persona, kurai piedēvēts kāds matemātisks atklājums. Tālss bija arī pirmā zināmā persona, kas pētīja elektrību.
Dzīve un avoti
Par Tālesu ziņas nāk galvenokārt no vēlākām biogrāfijām un komentāriem, īpaši no Herodota, Aristoteļa un Diogenes Laertius darbiem. Precīzas biogrāfiskās detaļas ir fragmentāras, taču zināms, ka viņš bija no Miletas — svarīgas jūras pilsētas Jonijā — un ka viņš ceļojis, iespējams apmeklējis Ēģipti un Babiloniju, no kurienes varēja gūt zināšanas par ģeometriju un astronomiju.
Filozofija un dabas skaidrojumi
Tālesam piedēvē ideju, ka pasaules primārais elements (archē) ir ūdens. Viņš mēģināja sniegt vienkāršu, dabisku skaidrojumu par lietu izcelsmi un pārmaiņām, aizstājot mitoloģiskas versijas ar racionāliem pieņēmumiem. Dažas tradīcijas arī apgalvo, ka viņš uzskatījis Zemi par plakanu pludi uz ūdens un skaidrojis zemestrīces kā šīs pludmales šūpošanos.
Tālesa pieeja — meklēt dabiskas cēloņsakarības un lietot argumentāciju, nevis atsauces uz dieviem — bija svarīgs pavērsiens domāšanas attīstībā un kļuva par pamatu vēlākai filozofijai un dabas zinātnei. Viņam tiek piedēvēta arī interese par magnētismu un par spēcēm, ko rada berze (piemēram, dzirksteles un objekta pievilkšana pie dzirkstošas dzintara), ko var uzskatīt par agrīnu elektrības novērojumu.
Matemātika, astronomija un praktiskie risinājumi
Tāless tiek saistīts ar vairākiem ģeometrijas rezultātiem — tradicionāli viņam piedēvē, piemēram, teikumu par taisna leņķa veidošanos pusapļa iekšā (Tāles teorēma), kā arī praktisku problēmu risināšanu, izmantojot līdzības principus. Piemēram, leģenda stāsta, ka viņš noteica piramīdas augstumu, salīdzinot tās ēnu ar kāta ēnu, kas ļāva izmantot līdzīgas figūras un attiecības.
Vēstures avotos minēta arī viņa astronomiskā darbība — tiek apgalvots, ka Tāless paredzēja Saules aptumsumu 585. gadā p.m.ē. (kaut gan šī prognoze un tās autorība tiek dažkārt apstrīdēta). Miletā viņš bija pazīstams kā praktisks cilvēks, kurš spēja izmantot zināšanas arī ikdienas lietās: ir stāsti par to, kā viņš izmantojis savas prognozes un spriestspēju, lai gūtu peļņu no olīvu presēm, parādīdams viņa spēju sasaistīt teoriju ar praksi.
Ietekme un mantojums
Tālesa nozīme slēpjas ne tikai atsevišķos atklājumos, bet galvenokārt tajā, ka viņš ierosināja jaunu pieeju — pasauli saprast racionāli, meklējot dabiskas, ne mitoloģiskas skaidrojumus. Šī pieeja iedvesmoja joniešu skolu un tālākos pirmssokrātiskos domātājus, piemēram, Anaksimandru un Anaksimenu, kas attīstīja ideju par archē un pasaules mehānismiem.
Aristotelis uzskatīja viņu par pirmo filozofu grieķu tradīcijā, un mūsdienu vēsturnieki bieži min Tālesu kā vienu no galvenajiem pamatiem Rietumu filozofijas un zinātnes attīstībā. Tomēr daļa konkrēto atklājumu un stāstu par viņu var būt mitoloģizēti vai pievienoti vēlāk; vēsturiskā izpēte turpina spriest par to, cik daudz no tradicionālajām piešķiršanām var droši attiecināt uz pašu Tālesu.
Kopsavilkumā: Tāless no Miletas ir svarīga figūra, jo viņš pārstāvēja pāreju no mitoloģiska uz racionālu pasaules skaidrojumu, izmantoja ģeometriju praktisku uzdevumu risināšanai, novēroja dabas parādības (ieskaitot agrīnās ziņas par elektrību un magnētismu) un atstāja dziļu ietekmi uz turpmāko filozofiju un zinātni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tāls no Milētas?
A: Tāls no Milētas bija pirmssokrātisks grieķu filozofs, kurš dzīvoja no aptuveni 624. līdz 546. gadam pirms mūsu ēras. Viņš dzīvoja Miletā, Mazāzijā, un daudzi, īpaši Aristotelis, viņu uzskata par pirmo filozofu grieķu tradīcijā.
J: Ko mēģināja darīt Talss?
A: Tāless mēģināja izskaidrot dabas parādības, neatsaucoties uz mitoloģiju, un šajā ziņā viņam bija milzīga ietekme. Viņš noraidīja mitoloģiskus pasaules pastāvēšanas skaidrojumus un to vietā izvirzīja vispārīgus principus un hipotēzes.
J: Kā Taless ir aprakstīts?
A: Bertrands Rasels teica, ka "Rietumu filozofija sākas ar Talesu", un viņu dēvē par "zinātnes tēvu", lai gan daži uzskata, ka Demokrits ir vairāk pelnījis šo titulu.
J: Kādi matemātiski atklājumi tiek piedēvēti Talesam?
A: Izmantojot ģeometriju, Tāless atrisināja tādas problēmas kā piramīdu augstuma un kuģu attāluma līdz krastam aprēķināšana. Viņam piedēvē arī to, ka viņš bija pirmais cilvēks, kas pētīja elektrību.
J: Kā viņu ietekmēja citi pirmssokrātiskie filozofi?
A: Citus pirmsokrātiskos filozofus ietekmēja viņa atteikšanās no mitoloģiskiem dabas parādību skaidrojumiem, un viņi sekoja viņam, cenšoties sniegt skaidrojumu bez atsauces uz mitoloģiju.
A
Meklēt