Aristarhs no Samas

Personīgā informācija

Viņa vārds grieķu valodā ir Ἀρίσταρχος, kas tulkojumā nozīmē Aristarhs. Viņš dzimis Samosas salā Egejas jūras austrumos.

Heliocentrisms

Heliocentrisms ir ideja par Saules atrašanās vietu centrā. Lai gan teksta oriģināls ir zudis, atsauce Arhimēda grāmatā "Smilšu pārzinātājs" apraksta citu Aristarha darbu, kurā viņš izvirzīja heliocentrisko modeli kā alternatīvu hipotēzi. Arhimeds rakstīja:

Jūs (karalis Gelons) zināt, ka "Visums" ir nosaukums, ko vairums astronomu dod sfērai, kuras centrs ir Zemes centrs, bet tās rādiuss ir vienāds ar taisni starp Saules centru un Zemes centru. Tas ir vispārpieņemtais apraksts, ko esat dzirdējuši no astronomiem. Taču Aristarhs ir izdevis grāmatu, kas sastāv no noteiktām hipotēzēm, kurās izdarīto pieņēmumu rezultātā izrādās, ka Visums ir daudzkārt lielāks par tikko minēto "Visumu". Viņa hipotēzes ir tādas, ka nemainīgās zvaigznes un Saule paliek nekustīgas, ka Zeme griežas ap Sauli pa apļa apkārtmēru, Saulei atrodoties pa vidu, un ka nemainīgo zvaigžņu sfēra, kas atrodas ap to pašu centru, kurā atrodas Saule, ir tik liela, ka aplis, kurā, kā viņš pieņem, griežas Zeme, ir tādā proporcijā ar nemainīgo zvaigžņu attālumu, kādā sfēras centrs ir proporcijā ar tās virsmu.

- Smilšu atpazīšanas ierīce

Tātad Aristarhs uzskatīja, ka zvaigznes ir ļoti tālu, un tas ir svarīgs solis. Tāpēc nebija novērojama paralaksa, t. i., zvaigžņu kustība viena attiecībā pret otru, kamēr Zeme pārvietojas ap Sauli. Zvaigznes ir daudz tālāk, nekā senatnē vispārpieņemts uzskatīt, un niecīgais zvaigžņu paralakss ir nosakāms tikai ar teleskopiem.

Vecais ģeocentriskais modelis izskaidroja planētu paralaksus, un tika pieņemts, ka tas ir iemesls, kāpēc nav novēroti zvaigžņu paralaksi. Heliocentriskā viedokļa noraidīšana bija izplatīta, kā liecina šāds fragments no Plutarha (Par šķietamo seju Mēness orbā):

Kleants [Aristarha laikabiedrs un stoiķu vadītājs] uzskatīja, ka grieķu pienākums ir apsūdzēt Aristarhu bezdievībā par to, ka viņš ir iekustinājis Visuma dzirnakmeni... pieņemot, ka debesis ir miera stāvoklī un zeme griežas slīpā lokā, bet vienlaikus griežas ap savu asi.

- Tassoul, Saules un zvaigžņu fizikas īsa vēsture

Vienīgais cits antīkais astronoms, par kuru ir zināms vārds un kurš atbalstīja Aristarha heliocentrisko modeli, bija hellēnisma astronoms Seleuks, kurš dzīvoja gadsimtu pēc Aristarha.

Heliocentrisko teoriju gandrīz 1800 gadus vēlāk veiksmīgi atjaunoja Koperniks, pēc kura Johanness Keplers un Īzaks Ņūtons sniedza teorētisku skaidrojumu, kas balstījās uz fizikas likumiem, proti, Keplera likumiem par planētu kustību un Ņūtona gravitācijas pievilkšanās un dinamikas likumiem.

Precesija

Vatikāna bibliotēkā ir saglabājušies divi seni manuskripti ar gada garuma aprēķiniem. Vienīgais antīkais zinātnieks, kas norādījis divas dažādas vērtības, ir Aristarhs. Abas vērtības ir tuvas Hiparha un Ptolemaja vēlāk izmantotajām vērtībām, un norādītā precesija ir gandrīz precīzi 1 grāds gadsimtā, kas ir pārāk maza vērtība. Precesiju 1 grāds uz gadsimtu izmantoja visi vēlākie astronomi līdz arābiem. Aristarha laikā pareizā vērtība bija aptuveni 1,38 grādi gadsimtā.

Aristarha 3. gs. p.m.ē. aprēķini par Saules, Zemes un Mēness (no kreisās) relatīvajiem izmēriem, no 10. gs. p.m.ē. grieķu kopijas.