Aristarhs no Samas — sengrieķu astronoms un heliocentriskā modeļa autors
Aristarhs no Samas — sengrieķu astronoms, kurš pirmoreiz ierosināja heliocentrisko Saules sistēmu; viņa novatoriskās idejas mainīja astronomijas vēsturi.
Aristarhs (apm. 310 p.m.ē. – apm. 230 p.m.ē.) bija sengrieķu astronoms un matemātiķis, kurš izstrādāja vienu no agrākajiem zināmajām heliocentriskajiem modeliem — sistēmu, kurā Saule atrodas Visuma (tā laika izpratnē) centrā un Zeme un pārējās planētas riņķo ap to. Šī ideja padarīja Aristarhu par vienu no ievērojamākajiem seno laiku domātājiem astronomijā.
Dzīve un avoti
Aristarhs dzimis Samos salā; daļa viņa dzīves un darbības, iespējams, saistīta ar Aleksandriju, taču konkrētas biogrāfiskas detaļas ir nepilnīgas. Lielākā daļa mūsdienās pieejamās informācijas par viņa teorijām nāk no citu seno autoru atsaucēm, piemēram, Arhimēda (grāmata "The Sand Reckoner") un Plutarha, kā arī no fragmentiem no paša Aristarha darbu izrakstiem. No Aristarha sacerējumiem ir saglabājies tikai viens būtiskāks darbs — traktāts par Saules un Mēness attālumiem un izmēriem (latviski bieži saukts "Par Saules un Mēness lielumiem un attālumiem").
Heliocentriskā ideja
Aristarhs, ietekmējoties no agrākiem domātājiem (piem., Filolajs no Krotonas), nonāca pie secinājuma, ka Saule aizņem centrālo lomu un planētas nav centrētas ap Zemi. Viņš identificēja Filolaja minēto "centrālo uguni" ar Sauli un izkārtoja planētas rindā pēc to attāluma no tās. Turklāt Aristarhs ierosināja, ka Zeme griežas ap savu asi (paskaidrojums dienas un nakts parādībai) un riņķo ap Sauli (gadskārtējā kustība).
Metodes un izmērījumi
- Aristarhs centās noteikt Mēness un Saules relatīvo attālumu un izmēru, izmantojot trigonometriskas novērošanas. Viens no viņa paņēmieniem bija novērojums pusmēness brīdī (kad Mēness ir kvadrātā ar Sauli) — viņš mērīja leņķi starp Mēnesi un Sauli un no tā aprēķināja attālumu attiecībā pret Zemi.
- Izmantojot savus mērījumus, Aristarhs nonāca pie secinājuma, ka Saule ir daudz tālāk no Zemes nekā Mēness — viņa aptuvenais attālumu attiecības rādītājs bija ap 18–20 reižu lielāks attālums uz Sauli nekā uz Mēnesi. Mūsdienu precīzie dati rāda attiecību aptuveni 389 reižu, tāpēc Aristarha skaitliskais novērtējums bija pārāk mazs, taču viņa kvalitatīvais secinājums — ka Saule ir daudz lielāka un tāpēc var būt centrā — bija pareizs.
- Aristarhs arī aprēķināja Saules un Mēness relatīvos diametrus, secinot, ka Saule ir daudz lielāka par Zemi un Mēnesi, kas bija svarīgs arguments par labu heliocentriskajam modelim.
Pieredze un pretreakcijas
Neskatoties uz racionāliem argumentiem, Aristarha idejas senajā pasaulē lielākoties netika pieņemtas. Galvenie iemesli bija:
- Labi novērojamu pierādījumu trūkums — tā laika teleskopu nebija, un zvaigžņu paralakses (mazas zvaigžņu pozīcijas svārstības, ko gaidītu, ja Zeme riņķotu ap Sauli) nebija novērojamas ar pieejamajiem līdzekļiem. Tas deva pamatu ērti pieņemt Aristoteļa un Ptolemaja ģeocentriskajām sistēmām, kas vairāk atbilda intuitīvajai un filozofiskajai pieejai laikā.
- Aristoteliskā fizika pieņēma, ka Zeme ir kustības centrā un kustības ap Zemi ir dabiskas un vienkāršas, kamēr Zemes kustība tika uzskatīta par maz ticamu.
Ietekme un mantojums
Kaut arī Aristarha heliocentriskā ideja netika plaši atbalstīta viņa dzīves laikā, tā saglabājās seno autoru pieminējumos un vēlāk atgriezās zinātniskajā domā kopš renesanses. Arhimēds un citi minēja Aristarhu kā novatoru; vēlāk, Hellenistiskajā periodā, citi domātāji (piem., Seleuks no Seleukijas) apsvēra un dažkārt atbalstīja līdzīgas idejas.
Aristarha galvenais mantojums ir tas, ka viņš pirmoreiz piedāvāja kopsistēmu, kurā Saule ieņem centrālu lomu un Zeme ir kustīga, kā arī mēģināja empīriski noteikt attālumus un izmērus astronomiskām ķermeņiem. Šīs idejas tieši vai netieši sagatavoja ceļu vēlākai heliocentriskās domas atdzimšanai, ko pilnveidoja N. Koperniks, Galilejs un citi.
Kopsavilkums
Aristarhs no Samas bija riska ņēmējs seno laiku zinātniskajā domā — viņš piedāvāja alternatīvu pasaules modeli, izmantoja racionālu pārdomu un novērojumus, un pierādīja, kā pat fragmentāri iegūti dati var mainīt priekšstatus par debess skatu. Lai gan viņa kvantitatīvie aprēķini nebija precīzi pēc mūsdienu standartiem, kvalitatīvie secinājumi bija fundamentāli un ietekmīgi visā zinātnes vēsturē.
Personīgā informācija
Viņa vārds grieķu valodā ir Ἀρίσταρχος, kas tulkojumā nozīmē Aristarhs. Viņš dzimis Samosas salā Egejas jūras austrumos.
Heliocentrisms
Heliocentrisms ir ideja par Saules atrašanās vietu centrā. Lai gan teksta oriģināls ir zudis, atsauce Arhimēda grāmatā "Smilšu pārzinātājs" apraksta citu Aristarha darbu, kurā viņš izvirzīja heliocentrisko modeli kā alternatīvu hipotēzi. Arhimeds rakstīja:
Jūs (karalis Gelons) zināt, ka "Visums" ir nosaukums, ko vairums astronomu dod sfērai, kuras centrs ir Zemes centrs, bet tās rādiuss ir vienāds ar taisni starp Saules centru un Zemes centru. Tas ir vispārpieņemtais apraksts, ko esat dzirdējuši no astronomiem. Taču Aristarhs ir izdevis grāmatu, kas sastāv no noteiktām hipotēzēm, kurās izdarīto pieņēmumu rezultātā izrādās, ka Visums ir daudzkārt lielāks par tikko minēto "Visumu". Viņa hipotēzes ir tādas, ka nemainīgās zvaigznes un Saule paliek nekustīgas, ka Zeme griežas ap Sauli pa apļa apkārtmēru, Saulei atrodoties pa vidu, un ka nemainīgo zvaigžņu sfēra, kas atrodas ap to pašu centru, kurā atrodas Saule, ir tik liela, ka aplis, kurā, kā viņš pieņem, griežas Zeme, ir tādā proporcijā ar nemainīgo zvaigžņu attālumu, kādā sfēras centrs ir proporcijā ar tās virsmu.
- Smilšu atpazīšanas ierīce
Tātad Aristarhs uzskatīja, ka zvaigznes ir ļoti tālu, un tas ir svarīgs solis. Tāpēc nebija novērojama paralaksa, t. i., zvaigžņu kustība viena attiecībā pret otru, kamēr Zeme pārvietojas ap Sauli. Zvaigznes ir daudz tālāk, nekā senatnē vispārpieņemts uzskatīt, un niecīgais zvaigžņu paralakss ir nosakāms tikai ar teleskopiem.
Vecais ģeocentriskais modelis izskaidroja planētu paralaksus, un tika pieņemts, ka tas ir iemesls, kāpēc nav novēroti zvaigžņu paralaksi. Heliocentriskā viedokļa noraidīšana bija izplatīta, kā liecina šāds fragments no Plutarha (Par šķietamo seju Mēness orbā):
Kleants [Aristarha laikabiedrs un stoiķu vadītājs] uzskatīja, ka grieķu pienākums ir apsūdzēt Aristarhu bezdievībā par to, ka viņš ir iekustinājis Visuma dzirnakmeni... pieņemot, ka debesis ir miera stāvoklī un zeme griežas slīpā lokā, bet vienlaikus griežas ap savu asi.
- Tassoul, Saules un zvaigžņu fizikas īsa vēsture
Vienīgais cits antīkais astronoms, par kuru ir zināms vārds un kurš atbalstīja Aristarha heliocentrisko modeli, bija hellēnisma astronoms Seleuks, kurš dzīvoja gadsimtu pēc Aristarha.
Heliocentrisko teoriju gandrīz 1800 gadus vēlāk veiksmīgi atjaunoja Koperniks, pēc kura Johanness Keplers un Īzaks Ņūtons sniedza teorētisku skaidrojumu, kas balstījās uz fizikas likumiem, proti, Keplera likumiem par planētu kustību un Ņūtona gravitācijas pievilkšanās un dinamikas likumiem.
Precesija
Vatikāna bibliotēkā ir saglabājušies divi seni manuskripti ar gada garuma aprēķiniem. Vienīgais antīkais zinātnieks, kas norādījis divas dažādas vērtības, ir Aristarhs. Abas vērtības ir tuvas Hiparha un Ptolemaja vēlāk izmantotajām vērtībām, un norādītā precesija ir gandrīz precīzi 1 grāds gadsimtā, kas ir pārāk maza vērtība. Precesiju 1 grāds uz gadsimtu izmantoja visi vēlākie astronomi līdz arābiem. Aristarha laikā pareizā vērtība bija aptuveni 1,38 grādi gadsimtā.
Aristarha 3. gs. p.m.ē. aprēķini par Saules, Zemes un Mēness (no kreisās) relatīvajiem izmēriem, no 10. gs. p.m.ē. grieķu kopijas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Aristarhs no Samas?
A: Aristarhs bija sengrieķu astronoms un matemātiķis.
J: Kāds bija Aristarha visuma modelis?
A: Aristarha visuma modelī Saule atradās centrā, bet Zeme griezās ap to.
J: Kā Aristarhu ietekmēja viņa darbs?
A: Aristarhu ietekmēja cits filozofs un matemātiķis, vārdā Filolajs no Krotonas.
J: Ko Aristarhs uzskatīja par "centrālo uguni"?
A.: Aristarhs "centrālo uguni" identificēja ar Sauli.
J: Kādā secībā Aristarhs izkārtoja planētas ap Sauli?
A.: Aristarhs izkārtoja planētas pareizā secībā, ņemot vērā to attālumu ap Sauli.
J: Kā Aristarha idejas tolaik uzņēma citi?
A.: Aristarha astronomiskās idejas bieži tika noraidītas par labu Aristoteļa un Ptolemajas ģeocentriskajām teorijām.
J: Kāds bija aptuvenais Aristarha dzīves ilgums?
A.: Aristarhs dzīvoja no aptuveni 310. līdz 230. gadam pirms mūsu ēras.
Meklēt