Taivānas vēsture: no pirmiedzīvotājiem līdz mūsdienu politiskajām debatēm

Padziļināta Taivānas vēsture — no pirmiedzīvotājiem, holandiešu un japāņu kolonizācijas līdz Guomindangas valdībai, demokrātijai un mūsdienu politiskajām debatēm.

Taivāna (mīnus Peskadores) ir sala Āzijas austrumos. Tās pirmie iedzīvotāji bija radniecīgi okeāniešiem un nedaudz ķīniešiem. Pēc holandiešu ierašanās 1600. gadā daudzi ķīnieši pārcēlās uz Taivānu strādāt. Uz Taivānu pārcēlās maz eiropiešu, un vietējie iedzīvotāji apprecējās ar ķīniešiem vai pārcēlās prom no salas rietumu puses. Kad Ķīnā sākās Ciņu dinastija, Taivānā slēpās vecās Minu dinastijas atbalstītāji. Galu galā Ciņi ieradās Taivānā, sakāva viņu un pievienoja Taivānu Ķīnai.

Taivāna palika Ķīnas teritorija gandrīz visu Cvingu dinastijas laiku, līdz 1895. gadā to ieņēma Japāna. Taivāna kļuva par Japānas koloniju uz piecdesmit gadiem līdz Otrā pasaules kara beigām. Īsu brīdi to kontrolēja Ķīna ar Guomindangas valdības starpniecību, taču šī valdība zaudēja pilsoņu karā un pārcēlās uz Taivānu. Mūsdienās Guomindangas valdīšana tiek uzskatīta par pretrunīgu. Daži kritizē tās attieksmi pret Taivānas iedzīvotājiem, bet citi uzsver tās veiktās pozitīvās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas.

80. gados valdība kļuva demokrātiskāka. Tas arī izraisīja diskusijas, jo ļāva dažādām politiskajām partijām konkurēt. Demokrātiskā progresīvā partija ieguva ietekmi. Šajā laikā Taivāna oficiāli tika dēvēta par Ķīnas Republiku, bet darbojās neatkarīgi no Ķīnas. Ķīnas Tautas Republika pieprasa, lai Taivāna kļūtu par Ķīnas sastāvdaļu, savukārt lielākā daļa Taivānas iedzīvotāju diskutē par atbilstošu politisko statusu mūsdienās. Šie viedokļi rada sarežģījumus Taivānas politikā.

Agrākie iedzīvotāji un pirmā kolonizācija

Taivānas pirmiedzīvotāji ir austronēziešu valodu runātāji, kuru cilšu saknes sniedzas vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Šīs tautas atšķiras pēc valodas, paražām un materiālās kultūras; daudzas no tām ir saglabājušas savas tradīcijas līdz mūsdienām. 17. gadsimtā Eiropas lielvalstu — holandiešu un īslaicīgi arī spāņu — intereses salā mainīja demogrāfiju: uz Taivānu sāka masveidā ierasties zemnieki un strādnieki no Ķīnas kontinenta, galvenokārt no Fuđjanas un Gvandunas provinces.

17.–19. gadsimta pārvaldība

1600. — 1700. gados notika būtiskas politiskas pārmaiņas. Holandieši izveidoja bāzes salā un kontrolēja tirdzniecību, bet 1660. gadu sākumā Zheng Chenggong (Koksinga) — Minu dinastijas atbalstītājs — izvirzījās par varoni, kas izraidīja holandiešus un izveidoja savu varu salā. Vēlāk Taivāna tika iekļauta Cvingu dinastijas (Qing) impērijā 1683. gadā un palika tās administratīvā daļa līdz 1895. gadam.

Japānas laiks un modernizācija

1895.–1945. gadā Taivāna bija Japānas kolonija. Šajā periodā japāņi ieviesa plašas izmaiņas — modernu infrastruktūru, lauksaimniecības reformas, rūpniecību un izglītību. Tas radīja gan ekonomisku attīstību, gan arī sociālu un politisku spiedienu uz vietējiem iedzīvotājiem, jo japāņu valdība centās integrēt salu savā impērijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām Taivāna nonāca Ķīnas Republikas (Guomindangas) pārvaldē.

Pāreja pēc 1945. gada un politisko sistēmu attīstība

Pēc 1949. gada, kad Guomindanga (KMT) zaudēja pilsoņu karu kontinentālajā Ķīnā, tās valdība pārvācās uz Taivānu un izveidoja tur pagaidu centru. Ilgstoša militāra un politiska spriedze starp KMT režīmu un dažādiem iekšējiem oponentiem izpaudās arī kā martiālā vara un reputācijas periodi, ko no dažiem sauc par "White Terror".

1980. un 1990. gados sākās plašas reformas: tika atcelta martial law (1987), notika politiskas liberalizācijas un brīvu vēlēšanu ieviešana. 1996. gadā Taivānā norisinājās pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas. Sākot ar 1990. gadu beigām un 2000. gadu sākumu, Demokrātiskā progresīvā partija (DPP) izrādījās nozīmīgs spēks, kas norādīja uz reālu varas dalījumu un partiju maiņu.

Mūsdienu politiskās debates un starptautiskais statuss

Taivānas starptautiskais statuss paliek sarežģīts: oficiālā nosaukuma ziņā tā sevi dēvē par Ķīnas Republiku, taču ilgstoši darbojas de facto neatkarīgi. Ķīnas Tautas Republika apgalvo, ka Taivāna ir daļa no tās teritorijas un pieprasa vienotu politisku risinājumu. Pretējā pusē daļa Taivānas sabiedrības un politisko spēku atbalsta status quo — saglabāt pašreizējo de facto neatkarību bez oficiālas deklarācijas —, ir arī neatkarības atbalstītāji un tie, kas labprātāk redzētu tuvāku saikni ar kontinenta Ķīnu.

Šie konflikti ietekmē attiecības ar citām valstīm — īpaši ASV, kas nodrošina Taivānai drošības atbalstu, ieroču piegādes un diplomātisku atbalstu neoficiālā līmenī. Taivāna ir ierobežoti atzīta starptautiski un bieži vien izslēgta no starptautiskām organizācijām, kur dominē PRC pozīcijas.

Ekonomika, sabiedrība un kultūra

Taivāna ir kļuvusi par vienu no reģiona ekonomikām ar augstu tehnoloģiju un ražošanas kapacitāti — īpaši mikroelektronikas un pusvadītāju industrijā. Valsts rūpnieciskā attīstība, izglītība un veiksmīgs eksporta tirgus padara to par svarīgu starptautisku spēlētāju ekonomikas jomā.

Sabiedrība ir daudzveidīga: tajā saplūst vietējo pirmdzīvotāju kultūras, Hokkien un Hakka ķīniešu mantojums, japāņu perioda ietekmes un mūsdienu globālās ietekmes. Demogrāfiskās pārmaiņas, urbanizācija un sabiedrības novecošanās ir aktuālas tēmas iekšpolitikā.

Kopsavilkums un skatījums uz nākotni

• Vēsturiska daudzslāņainība: Taivāna ir piedzīvojusi ilgstošu mijiedarbību starp vietējiem austronēziešu iedzīvotājiem, iebraucējiem no Ķīnas, Eiropas kolonizatoriem un Japānas pārvaldību.
• Politiskā transformācija: pēdējo četru dekāžu laikā Taivāna pārgāja no autoritārisma uz mūsdienīgu demokrātiju ar brīvām vēlēšanām un lielu pilsonisko aktivitāti.
• Starptautiskais izaicinājums: Taivānas politiskais statuss un attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku ir galvenais ģeopolitiskās spriedzes avots.
• Ekonomiskā nozīme: Taivānas tehnoloģiju un rūpniecības sektori ir kļuvuši stratēģiski svarīgi globālajām vērtību ķēdēm.

Taivānas vēsture ir stāsts par kultūru mijiedarbību, politisku pārveidi un mūžīgu diskusiju par nacionālo identitāti un starptautisko vietu. Šie jautājumi turpinās ietekmēt gan iekšpolitiku, gan reģionālo drošību vēl turpmākajos gados.

Taivānas holandiešu valoda

17. gadsimtā holandieši pārņēma kontroli pār Taivānu. Šajā laikā tā bija holandiešu kolonija, un tas mudināja ķīniešus pārcelties uz Taivānu. Līdz tam Taivānā dzīvoja tikai daži ķīnieši. Tā kā uz Taivānu pārcēlās vairāk ķīniešu, radās konflikts ar aborigēniem. Aborigēni vai nu apprecējās ar ķīniešiem, vai pārcēlās prom no Taivānas rietumiem. Nīderlandiešu kontroles laikā uz īsu brīdi Taivānas ziemeļu daļā atradās arī Spānijas iedzīvotāji, bet 1642. gadā holandieši tos padzina.

18. gadsimta Francijas karte

Japānas noteikums

Japāna pirmo reizi izrādīja interesi par Taivānu 1870. gados. Tā pārbaudīja Čing dinastijas kontroles spēku 1871. gadā. Taivānas dienvidos aborigēni nogalināja dažus Okinavas zvejniekus, kas avarēja uz kuģa, un Japāna pieprasīja kompensāciju. Okinava bija slepeni maksājusi nodevas gan Ķīnai, gan Japānai. Šajā situācijā Japāna apgalvoja, ka Okinava ir Japānas daļa un tai ir jāaizsargā savi iedzīvotāji. Karš nenotika, bet Ķīna paziņoja, ka tā nevar kontrolēt barbaru tautu. Japāna izmantoja šo ieganstu, lai pieprasītu Taivānu pēc tam, kad tā uzvarēja Ķīnu Pirmajā Ķīnas un Japānas karā. Taivānas iedzīvotāji sacēlās bez Ķīnas atbalsta un izveidoja Formosas Republiku, kas pastāvēja aptuveni vienu gadu. Japāna apspieda Taivānas pretestību, bet tas bija Taivānas nacionālisma sākums.

Kinkaseki vara raktuve Japānas laikā

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Taivānas vēsture?

J: Kas bija daži no pirmajiem cilvēkiem, kas dzīvoja Taivānā?

Jautājums: Kā Japāna ieguva kontroli pār Taivānu?

J: Kas notika pēc Otrā pasaules kara?

J: Kad Taivānā ieviesa demokrātiju?

J: Kā Ķīna pašlaik vērtē savas attiecības ar Taivānu?

J: Kādi ir daži pārmetumi par to, kā Guomindangas valdīšanas laikā izturējās pret Taivānā dzīvojošajiem cilvēkiem?

Meklēt pēc burta