Zālamana templis

Vēsturiski pierādījumi

Saskaņā ar laicīgo vēsturnieku aplēsēm Templis būtu bijis pabeigts ap 960. gadu pirms Kristus. Babilonieši to nopostīja 587. vai 586. gadā pirms mūsu ēras. Rabīnu literatūrā minēts, ka templis stāvēja 410 gadus. Saskaņā ar darbu Seder Olam Rabbah, kas sarakstīts otrajā gadsimtā pēc Kristus dzimšanas, templis tika uzcelts 832. gadā pirms mūsu ēras, bet nopostīts 433. gadā pirms mūsu ēras (3338. gadā pēc mūsu ēras). Tas ir par 165 gadiem vēlāk nekā sekulārie aprēķini.

Līdz šim nav atrasts neviens precīzs arheoloģisks pierādījums par Salamana Templi, un vienīgā informācija par Pirmo Templi Jeruzalemē ir atrodama Bībeles Jozuas, Tiesnešu, 1.-2. Samuēla un 1.-2. Ķēniņu grāmatās.

Bībeles apraksts

Gatavošanās tempļa celtniecībai

Sākumā ķēniņš Dāvids vēlējās uzcelt Dievam templi, bet, kā teikts Bībelē, Dievs caur pravieti Natanu viņam sacīja: "Tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi karotājs un esi izlējis asinis." Tomēr viņš izvēlējās Salamanu, lai uzceltu templi. Pirms savas nāves Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam tempļa celtniecības plānus un norādījumus par priesteriem un levītiem, kā arī par visiem kalpošanas darbiem templī. Viņš deva arī savu naudu, lai palīdzētu Salamanam celt templi, un lūdza ļaudis palīdzēt ar naudas ziedojumiem.

Ķēniņš Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hiramam, kurš bija draudzējies ar viņa tēvu Dāvidu un sūtīja Dāvidam daudz kokmateriālu, lai uzceltu savu pili. Šajā vēstulē Salamans sacīja, ka viņš vēlas uzcelt templi Tam Kungam, un lūdza Hīramu atsūtīt viņam malku. Hirams teica, ka sūtīs, ja Salamans dos pārtiku par malku un cilvēku paveikto darbu. Tā Hirams deva Salamanam visus ciedru un priežu baļķus, ko viņš vēlējās, un Salamans deva Hiramam kviešus savai ģimenei un divdesmit tūkstošus vannu (apmēram 115 000 galonu jeb 434 000 litru) olīveļļas. Ķēniņš Hirams nocirta kokmateriālus un nosūtīja tos uz plostiem uz vietu, ko sauca Joppa. No turienes viņi varēja nogādāt koksni līdz Jeruzalemei.

Tempļa celtniecība

Saskaņā ar Bībeli: "480. gadā pēc izraēliešu iziešanas no Ēģiptes, Salamana valdīšanas ceturtajā gadā pār Israēlu, ... otrajā mēnesī, viņš sāka celt Tā Kunga templi." (1. Ķēn. 6:1) Ķēniņš Salamans atveda Huramu-Abi, kura māte bija atraitne no Neftali cilts (viena no Israēla ciltīm), bet tēvs bija vīrs no Tiras un bija bronzas amatnieks. Hurams bija ļoti labs visu veidu darbos. Vēstulē 2.Laiku 2:7 ir teikts, ka viņš "...pratis strādāt ar zeltu un sudrabu, bronzu un dzelzi, ar purpura, purpura, karmīna un zilu dziju". Īpaši labi viņš prata strādāt ar bronzu. Kad visi darbi, ko ķēniņš Salamans bija paveicis tempļa celtniecībā, bija pabeigti, viņš atnesa un ielika tempļa krātuvēs lietas, ko viņa tēvs Dāvids bija nodevis Dievam. Un tā "vienpadsmitajā gadā, Bulā, astotajā mēnesī, templis bija pabeigts visās detaļās, kā tas bija norādīts." (1. Ķēniņu 6:38)

Tempļa iesvētīšana

Kad templis bija pabeigts, ķēniņš Salamans atnesa Tā Kunga derības šķirstu uz templi un lika visiem Israēla ļaudīm tur ierasties, un viņi upurēja tik daudz aitu un lopu, "ka tos nevarēja ne pierakstīt, ne saskaitīt". Tad mākonis piepildīja templi - tāpat kā Dievs parādījās teltī pie Sinaja kalna, Viņš tagad parādījās templī mākoņa veidā. Tad ķēniņš Salamans slavēja Dievu. Israēla tautas priekšā viņš sacīja veltīšanas (ziedošanās Dievam) lūgšanu. Viņš lūdza Dievu turēt Savu apsolījumu ķēniņam Dāvidam par to, ka ļaus ķēniņa Dāvida dēliem valdīt mūžīgi (kas, saskaņā ar kristietību, kļūs patiess, kad Jēzus, Dāvida dēls, mirs par cilvēci); tad viņš piebilda: "Bet vai Dievs patiešām dzīvos uz zemes? Debesis, pat visaugstākās debesis, nevar tevi saturēt. Vēl jo mazāk šis templis, ko es esmu uzcēlis!" - atgādinot tautai, ka Dievs nav piesaistīts templim un nevar tikt ietverts, kaut arī Viņš ir izvēlējies nākt un īpašā veidā apdzīvot Israēla tautu. Tad viņš lūdza Dievu atbildēt Israēla tautai, kad tā lūdzās uz vai pie tempļa; dzirdēt no debesīm, kad kāds grēkoja, vai Israēlam nāca ienaidnieki, vai zemē bija sausums vai bads, "...lai kāda nelaime vai slimība nāktu, un kad lūgšanu vai lūgšanu (lūgšanu, lūgumu) izteiks kāds no Tavas tautas Israēla... tad dzirdi no debesīm, no savas mājvietas. Piedod un rīkojies; rīkojies ar katru cilvēku pēc visa, ko viņš dara, jo Tu zini viņa sirdi (jo Tu vienīgais zini visu cilvēku sirdis), lai viņi Tevi bīstas visu laiku, kamēr dzīvos zemē, ko Tu esi devis mūsu tēviem" (1. Ķēniņu 8:38-40). Tad Soloms piecēlās un svētīja Israēla tautu, un deva Dievam upurus: "divdesmit tūkstoši lopu un simt divdesmit tūkstoši aitu un kazu. Tā ķēniņš un visi izraēlieši ziedoja Tā Kunga templi" (1 Ķēn.8:63).

Dievs nāk pie Salamana

Saskaņā ar Bībeli, kad Salamans bija pabeidzis celt templi, viņam parādījās Dievs un sacīja: "Es esmu dzirdējis lūgšanu un lūgumu, ko tu man teici... Manas acis un mana sirds vienmēr būs tur [pie tempļa, ko tu būvēji]." Tomēr Dievs arī brīdināja Salamanu par to, cik svarīgi ir paklausīt Dieva derībai (apsolījumam), lai baudītu tās svētības, nevis lāstus. Tas bija nepieciešams, jo Dievs deva Salamanam varu un bagātību, kas daudzkārt lika cilvēkiem aizmirst apsolījumu, ko Dievs bija devis ar viņiem.

Salamans arī deva Tīras ķēniņam Hiramam 20 pilsētas Galilejā, jo Hirams bija devis viņam visu nepieciešamo ciedru, priedi un zeltu. Bet Hiramam nepatika pilsētas, ko viņam bija devis Salamans, un viņš sacīja: "Kādas ir šīs pilsētas, ko tu man esi devis, mans brāli?" (1.Ķēn.9:13) Viņš tās nosauca par Kabulas zemi (kas skan kā ebreju valodā "nekam nederīgs"). Iespējams, Salamans bija kļuvis parādā Hiramam vairāk, nekā sākumā domāja, tāpēc viņš bija atdevis šīs pilsētas Tiras ķēniņam Hiramam kā zīmi, ka vēlāk viņam samaksās. 2. Ķēn. 8:1-2 teikts, ka vēlāk, kad Salamans kļuva bagātāks - varbūt ekspedīcijas uz Ofīru (1. Ķēn. 9:26-28;10-11) vai Šebas karalienes apmeklējuma dēļ.

Salamans un Israēla vecākie ar prieku plāno uzcelt templi Tam Kungam.


Salamans lūdza Dievu: "Kungs, Israēla Dievs, nav tev līdzīga Dieva ne debesīs augšā, ne virs zemes - tu, kas tur savu mīlestības derību (apsolījumu) ar saviem kalpiem, kuri no visas sirds paliek tavā ceļā... ar savu muti tu esi apsolījis un ar savu roku esi to piepildījis (piepildījis) - kā tas ir šodien."

Dizains

Salamana templis atradās blakus ķēniņa pilij. Ēkas plānojums bija līdzīgs vairumam rietumu semītu tipa ēku plānojumu. Agrīns piemērs, kurā grīda sadalīta ulam, hekal un debir (portikuls, galvenā zāle un iekšējā svētnīca), ir atrasts Sīrijas Eblā (ap 2300. gadu p. m. ē.) un daudz vēlāk, bet vairāk ap Zālamana laiku, Tell Tainat pie Orontes baseina (ap 900. gadu p. m. ē.). Tāpat kā Salamana templis, arī vēlākais templis ir trīsdaļīgs, tam pie ieejas ir divas kolonnas (Salamana pilī tās sauc par Jakinu un Boasu), un tas atrodas blakus karaļa pilij.

Dieva derības šķirsts tika novietots iekšējā svētnīcā - Vissvētākajā vietā, kas bija apmēram 30 pēdu (apmēram 9 metrus) gara, plata un augsta, pārklāta ar tīru zeltu. Salamans svētnīcā izmantoja daudz zelta: iespējams, tas bija tāpēc, ka spožais zelts simbolizēja Dieva godību un Viņa debesu svētnīcu (Atkl.21:10-11,18,21). Tempļa iekšpusē bija izgreznoti ķerubi, palmas un ziedi. Tas ir atgādinājums par Ēdenes dārzu, kurā cilvēki grēka dēļ vairs nevarēja dzīvot. Templis bija simbols tam, ka izraēlieši caur templi varēja atgriezties paradīzē.

Tā ir Bronzas jūra - liels metāla baseins, ko priesteri izmantoja, lai attīrītu sevi. Tas stāvēja uz 12 buļļiem.

Lietas templī

Daži atklājumi mūsdienās atkārto 1. Ķēniņu 6.-7. nodaļas vārdus.

Pārvietojams bronzas baseins

Arheoloģiskajos izrakumos Kiprā ir atrasts kaut kas ļoti līdzīgs pārvietojamam baseinam uz riteņiem, ko izmantoja tempļa pagalmā.

Klātesamības maizes galds

Megiddo tika atrasts akmens altāris ar četriem ragiem stūros. Tas parāda labu priekšstatu par to, kā izskatījās zelta altāris templī. Arī klātesošās maizes galds bija izgatavots no zelta. Klātesamības maize (divpadsmit maizes gabaliņi, pa vienam katrai Israēla ciltij) simbolizēja pastāvīgu upuri Dievam, ar kuru Izraēla parādīja, ka viņa dod Dievam to, ko nopelnījusi ar savu darbu, un ka viss, ko Israēls bija saņēmis, bija Dieva svētība.

Lampu statīvs

Templī atradās desmit lampu statīvi, pa pieciem katrā svētnīcas pusē (1.Ķēn.gr.7:49). Šādas lampas ir atrastas daudzās Palestīnas vietās, tostarp Hāzorā un Dotānā.

Saistītās lapas

• Solomon
• Deivids
• Templis Jeruzalemē