Svētā Bartolomeja baznīca, Themar
Svētā Bartolomeja baznīca (vācu: St. Bartholomäuskirche) ir Tīringenes pilsētas baznīca. Tā ir veltīta Svētajam Bartolomejam. Tā pieder pie visbagātāk aprīkotajām baznīcām Verras augšteces ielejā. Tā ir viena no nedaudzajām mazpilsētas celtnēm, kas pirmo reizi minēta 796. gadā un pārdzīvojusi visas tā laika vētras. Oberkirche (augšējā baznīca) pie augšējiem vārtiem un Unterkirche (apakšējā baznīca) pie Verras bija pirmās dievnamu vietas šajā vietā. No romiešu Unterkirche vēl joprojām saglabājušās atliekas vestibilā un abos baznīcas torņa apakšējos stāvos. Pāvests Siksts IV 1484. gada 14. maijā ar grāfienes Margaretas fon Hennebergas starpniecību deva atļauju baznīcas atjaunošanai.
1488. gada 3. maijā premonstrātu klostera Vešras ordeņkungs un Temara kalpotājs Antonijs Kēnigs (Antonius König) nodibināja tagadējās baznīcas ēku. 1502. gadā tika pabeigta vēlajā gotikā celtā halles baznīca.
1544. gada 5. oktobrī grāfs Ernsts fon Hennebergs Temarā ieviesa protestantu reformāciju. Pēc reformācijas baznīca no citām baznīcām saņēma vairākus mazākus cirstus altārus. Kopš 1541. gada turpmākajās desmitgadēs baznīcas ēka bieži tika pārbūvēta.
Tika iebūvēta mucas velve un divi matroņi, kuru atbalsta sijas rotāja skaistas Bartmannsköpfe (skulptūras). Līdzīgas skulptūras atrodamas Rohr un Herpf baznīcās pie Meiningenas.
Pie kolonnām matronijas rotāja svēto un apustuļu skulptūras, daļēji no senākiem gotiskajiem altārgleznām un slaveniem pantiem no Bībeles.
Svētā Bartolomeja baznīca
Marienaltar
Kora zonā atrodas vērtīgais Marijas altāris, ko ap 1510. gadu darinājis Hanss Nusbaums no Bambergas.
Altāra centrā ir attēlota Marija ar Jēzu kā bērnu, viņai blakus - erceņģelis Mihaēls, kas ar savu šķēpu nogalina pūķi, un svētais Bartolomejs, baznīcas un pilsētas patrons.
Uz altāra sānu paneļiem ir attēlotas stacijas no Svētās Marijas dzīves: Marijas pasludināšana Jaunavai Marijai, Kunga piedzimšana, Trīs ķēniņi un Svētās Marijas apustuļu raudāšana. Sānu paneļu aizmugurē ir svētās Barbaras, svētās Dorotejas, svētās Margaretes, svētās Katrīnas gleznas. Uz altāra priekšgala ir redzama Svētā radniecība.
Papildus mākslinieciskajai vērtībai Marienaltaram ir arī liela nozīme vietējā vēsturē: Trīsdesmitgadu kara laikā tas saglabāja pilsētas baznīcu, kas tika nodedzināta. Pēc Zviedrijas sakāves Nērdlingenas kaujā (1634) ģenerālis Johans Ludvigs Hektors no Izolāniem, "visu horvātu komandieris", izlaupīja Tīringenes kņazu zemes.
1634. gada 16. oktobrī (Gallustag) Themārs tika nodedzināts (tajā pašā dienā, kad Sula) pēc horvātu laupīšanas. Būtu nodegusi arī pilsētas baznīca, taču kāds dievbijīgs itāļu virsnieks deva pavēli nodzēst ugunsgrēku, kad tas tuvojās Marienaltaram.
Turpmākie kokgriezumi un mākslas dārgumi ir: Apustuļu svētnīca (ap 1500. gadu), ko tautā dēvē par "Nasenaltar" (deguna altāris), jo tajā ir izteiksmīgas apustuļu sejas.
Sānu paneļu aizmugurē ir attēlots Apustuliskais uzdevums (Apostelabschied). Pie ziemeļu sienas atrodas Wallfahrtsaltar (Svētceļojumu altāris), sānu paneļa aizmugurē var redzēt Santo Domingo de la Calzada (Svētā Jēkaba ceļā) "Hühnchenlegende" (Vistas brīnums).
Pie dienvidu sienas atrodas Pietas altāris un gotiskā Mondsichelmadonna, bet kora zonā - renesanses stila epitāfija. Turklāt 1934. gadā atklāta Svētās Katrīnas freskas glezna, tad bagātīgi rotātais kanceles Schalldeckel (abat-voix jeb skaļrunis), kas datēts ar 1644. gadu, un Epistelstuhl (lasāmgalds), kas arī datēts ar 17. gadsimta vidu, un dažas gleznas.
Kora telpas logiem tika ziedotas aptuveni 1900 vitrāžas. Attēlos bija attēlotas Bībeles ainas: Bībelē aprakstītās ainas par pazudušo dēlu, Kindersegnung (bērnu svētīšana, Sv. Lūkas 18, 15-17), Labais Samarietis. 1972. gads Pēdējo reizi Svētā Bartolomeja baznīca tika atjaunota 1972. gadā.
Orgāns
Sākotnēji pilsētas baznīcas ērģeles 1851. gadā pie baznīcas navas austrumu sienas uzstādīja ērģeļbūvnieki Johans Mišels un Vilhelms Holands (Johann Michel and Wilhelm Holland) no Šmīdfeldes pie Rennštaigas. Trīs pedāļa nodaļas ērģeļu stobri tika pārņemti no 1629. gadā uzceltajām Veisē ērģelēm. 1866. gadā ērģeles tika pārceltas uz paplašināto otro matrožu rietumos un pēdējo reizi atjaunotas un pārveidotas 1999./2000. gadā, ko veica firma Rösel and Hercher.
No 1668. līdz 1684. gadam Georgs Kristofs Bahs, Johana Sebastiāna Baha vecākais tēvocis, strādāja par kantoru pilsētas baznīcā un par skolotāju Temāras latīņu skolā. 1684. gadā viņš tika iecelts Šveinfurtē un kļuva par Bahu dzimtas Šveinfurtes atzara priekšteci.
Tornis
Baznīcas tornī renesanses stilā ir trīs zvani. Vecākais zvans ir noliets 1488. gadā, otrs - 1507. gadā. Bartolomeja zvanu, kas tika noliets 1520. gadā, nācās nogādāt 1942. gadā. Tā vietā 1955. gadā tika uzstādīts tērauda zvans. Baznīcas tornī līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem dzīvoja torņa sargu ģimene, ko sauca par Rustiem. Tur joprojām ir saglabājušās trīs viņu dzīvokļa istabas un vinča, ar kuras palīdzību līdz dzīvoklim tika uzvilkta pārtika, ūdens un ogles.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Svētā Bartolomeja baznīca?
A: Svētā Bartolomeja baznīca ir draudzes baznīca, kas atrodas Temarā, Tīringenē. Tā ir veltīta Svētajam Bartolomejam un ir viena no visbagātāk aprīkotajām baznīcām Verras augšteces ielejā.
J: Kad pirmo reizi tika pieminēta Svētā Bartolomeja baznīca?
A: Pirmo reizi Svētā Bartolomeja baznīca minēta 796. gadā.
J: Kas deva atļauju baznīcas atjaunošanai?
A: Pāvests Siksts IV deva atļauju baznīcas atjaunošanai 1484. gada 14. maijā ar grāfienes Margaretas fon Hennebergas starpniecību.
J: Kas dibināja mūsdienu baznīcas ēku?
A: 1488. gada 3. maijā premonstrātu klostera Vešras ordeņkungs un Temara kalpotājs Antonijs Kēnigs (Antonius König) nodibināja šodienas baznīcas ēku.
J: Kādā stilā ir celta Svētā Bartolomeja baznīca?
A: Svētā Bartolomeja baznīca ir celta vēlīnā gotikas stilā.
Jautājums: Kad Tēmārā tika ieviesta protestantu reformācija?
A: Protestantu reformāciju Temarā 1544. gada 5. oktobrī ieviesa grāfs Ernsts fon Hennebergs.
J: Kāda veida rotājumi ir Svētā Bartelemija baznīcas matronijās, kas balstās uz kolonnām?
A: Svētā Bartelemija baznīcas matronus balstošajās kolonnās ir svēto un apustuļu skulptūras no senākiem gotikas altārgleznām, kā arī slaveni Bībeles panti.
