Svētā Bartolomeja baznīca (vācu: St. Bartholomäuskirche) ir Tīringenes pilsētas baznīca. Tā ir veltīta Svētajam Bartolomejam un pieder pie visbagātāk aprīkotajām baznīcām Verras augšteces ielejā. Tā ir viena no nedaudzajām mazpilsētas celtnēm, kas pirmo reizi minēta 796. gadā un pārdzīvojusi visas tā laika vētras. Oberkirche (augšējā baznīca) pie augšējiem vārtiem un Unterkirche (apakšējā baznīca) pie Verras bija pirmās dievnamu vietas šajā vietā. No romiešu Unterkirche vēl joprojām saglabājušās atliekas vestibilā un abos baznīcas torņa apakšējos stāvos. Pāvests Siksts IV 1484. gada 14. maijā ar grāfienes Margaretas fon Hennebergas starpniecību deva atļauju baznīcas atjaunošanai.
Vēsture
1488. gada 3. maijā premonstrātu klostera Vešras ordeņkungs un Temara kalpotājs Antonijs Kēnigs (Antonius König) nodibināja tagadējās baznīcas ēku. 1502. gadā tika pabeigta vēlajā gotikā celtā halles baznīca, kas šajā reģionā ir izteiksmīgs arhitektonisks paraugs. 1544. gada 5. oktobrī grāfs Ernsts fon Hennebergs Temarā ieviesa protestantu reformāciju. Pēc reformācijas baznīca saņēma jaunas liturģiskas iekārtas un vairākus cirstus altārus no citām dievnamu vietām.
Laiku gaitā baznīca ir pārdzīvojusi vairākas pārbūves un restaurācijas. Lielākas atjaunošanas darbos 19. un 20. gadsimtā tika saglabātas gotiskās iezīmes, vienlaikus nostiprinot mūrus un atjaunojot interjeru, lai tas atbilstu mūsdienu drošības un kultūras vajadzībām.
Arhitektūra un interjers
Baznīcas pamatstruktūra ir halles tipa gotiskā ēka ar lielu, vienotu telpu. No agrākās romiešu (romāniskās) celtņstruktūras saglabājušās vestibilā un torņa apakšējos stāvos redzamās mūra konstrukcijas un nišas, kas liecina par pakāpenisku pāreju no romānikas uz gotiku.
Interjerā ir iebūvēta mucveida velve (barrel vault) un uz abām sānu sienām — divi matroniji (sieviešu galerijas/galerijas), kuru atbalsta sijas ir rotātas ar dekoratīvām cirstām galvām, kas pazīstamas kā Bartmannsköpfe (bārdainu vīru galvas). Šādas skulpturālas detaļas ir sastopamas arī Rohr un Herpf baznīcās pie Meiningenas, kas norāda uz reģionālu amatniecības tradīciju.
Pie kolonnām matronijas rotāja svēto un apustuļu skulptūras, daļēji pārnestas no vecākām gotiskajām altārgleznām, kā arī fresku fragmenti un slaveni bibliski sižeti, kas dekorē interjeru. Sienās redzamas arī epitāfijas un piemiņas plāksnes ar vietējo muižnieku un baznīcas labdaru vārdiem.
Māksla, altāri un liturģiskie priekšmeti
Baznīcas inventārā ir vairāki cirsti altāri un koka skulptūras, kas dažkārt atceļas uz viduslaiku beigu periodu vai renesansi. Pēc reformācijas vairāki altāri tika pārnesti no citām dievnamu vietām, tādējādi radot eklektisku interjeru, kurā saplūst dažādi stila posmi.
Interjerā novērojamas arī labi saglabājušās altārgleznas, krusts, sakrāli trauki un varbūt daži vitrāžas fragmenti. Kopa ar skulptūrām un gleznojumiem veido vērtīgu mākslas un dievkalpojumu priekšmetu krājumu, kas atspoguļo vietējās kopienas garīgo un kultūras dzīvi gadsimtu gaitā.
Tornis, zvani un ērģeles
Baznīcas tornis, kura apakšējie stāvi satur romāniskus elementus, reizēm uzskatāms par pilsētas orientieri. Tornī atrodas zvani, kas tiek izmantoti gan dievkalpojumu, gan svētku brīžos. Baznīcā ir ērģeļu instruments, kas tiek izmantots regulāri dievkalpojumos un muzikālajos pasākumos — tās akcents un tehniskais stāvoklis bieži ir pārbaužu un atjaunošanas priekšmets, lai saglabātu instrumenta skanējumu un vēsturisko vērtību.
Saglabāšana un apmeklētāji
Svētā Bartolomeja baznīca ir nozīmīga gan vietējai vēsturei, gan reģiona kultūras mantojumam. Par to rūpējas vietējā draudze un dažādas restaurācijas komisijas, kas cenšas saglabāt arhitektūras un mākslas priekšmetu autentiskumu. Baznīca laiku pa laikam tiek izmantota gan dievkalpojumiem, gan koncertiem un kultūras pasākumiem, kas ļauj plašākai sabiedrībai iepazīt tās vēsturisko nozīmi.
Apmeklētājiem ieteicams noskaidrot dievkalpojumu laikus un ekskursiju iespējas vietējā tūrisma informācijas centrā vai pie draudzes. Baznīca bieži ir pieejama apskatei ārpus liturģiskajām darbībām, un tā piedāvā ieskatu gan arhitektūras attīstībā, gan mākslas priekšmetu kolekcijā, kas veido Temaras garīgo un kultūras mantojumu.
Ja interesē padziļināta vēsture vai konkrētas detaļas (piemēram, par konkrētiem altāriem, epitāfijām vai restaurācijas darbiem), ieteicams sazināties ar vietējo muzeju vai draudzes sekretariātu, kuri var sniegt arhīvos balstītu informāciju un publikācijas par baznīcas vēsturi.
