Telema
Thelema ir grieķu valodas lietvārds θέλημα: "griba", no darbības vārda θέλω: gribēt, vēlēties, mērķis. Agrīnajos kristiešu rakstos šis vārds lietots, lai apzīmētu Dieva gribu, cilvēka gribu un pat Dieva pretinieka - velna - gribu.
Telema ir arī dzīvesveids, par kuru pirmo reizi rakstīja Fransuā Rabelais (16. gs.) savās slavenajās daiļliteratūras grāmatās "Gargantua un Pantagruels". Šī dzīvesveida būtība tika apkopota frāzē "Dari, ko gribi" ("fay çe que vouldras" seno franču valodas oriģinālā). Šo ideju vēlāk 18. gadsimta vidū praksē īstenoja sers Frānsiss Dešvuds Medmenhemā.
Šo Rabelaī telemisko likumu 1904. gadā atdzīvināja Aleisters Kroulijs, kad sarakstīja "Likumu grāmatu" (The Book of the Law). Šajā grāmatā ir gan vārds Thelema grieķu valodā, gan arī frāze "Dari, ko gribi". No tās Krollijs pārņēma Thelema par savas reliģijas nosaukumu. Tādējādi Šri Gurudevs Mahendranaths rakstīja, ka Rabelais, Dašvudam un Kroulijam ir jādala gods par Tēlemā iemūžināšanu.
Mūsdienu telema
Telemiešu domas plašums
Telemiešu domas kodols ir "Dari, ko gribi!". Tomēr cilvēki to saprot un piemēro dažādi. Piemēram, daži cilvēki atzīst Krouliju par pravieti. Citi cilvēki uzskata, ka Kroulija sistēma ir tikai viena no Telemas formām. Šādu viedokli pauda arī pats Kraulijs:
Es atzīstu, ka manas vīzijas citiem vīriešiem nekad nevar nozīmēt tik daudz, cik tās nozīmē man. Es to nenožēloju. Es tikai lūdzu, lai mani rezultāti pārliecinātu patiesības meklētājus, ka neapšaubāmi ir kaut kas tāds, ko ir vērts meklēt un kas ir sasniedzams ar vairāk vai mazāk līdzīgām metodēm kā manējās. Es negribu kļūt par ganāmpulka tēvu, par muļķu un fanātiķu fetišu vai par tādas ticības dibinātāju, kuras sekotāji apmierināti atkārto manus viedokļus. Es vēlos, lai katrs cilvēks pats mēro savu ceļu cauri džungļiem.
Daudzi Tēlemā sekotāji apgūst un izmanto citas garīgās domas sistēmas, pēc savas patikas apvienojot tās ar Tēlemā. Lielākā daļa brīvi aizņemas no citām tradīcijām. Piemēram, Nu un Had tiek uzskatītas par tādām pašām vai līdzīgām Tao un Teh taoismā, Šakti un Šiva hinduisma tantrās, Šunjata un Bodhicitta budismā, Ain Soph un Kether Kabalā. Tāpat kā Krollijs, arī citi Telemā sekotāji brīvi izmanto citu tradīciju, tostarp alķīmijas, astroloģijas, qabalas, tantras, taro un jogas, metodes un prakses atbilstoši savai gribai.
Dažas grupas apgalvo, ka tās ir uzticīgas Kroulija sistēmai (piemēram, A∴A∴A∴ un Ordo Templi Orientis). Dažas grupas balstās uz viņa mācībām, paplašinot un paplašinot tās. Piemēram, 1928. gadā Vācijā dibinātā Fraternitas Saturni (Saturna brālība) atzīst Telemā likumu, bet paplašina to ar frāzi "Mitleidlose Liebe!". ("Bez žēlsirdības mīlestība!"). Telemiešu biedrība, kas arī atrodas Vācijā, akceptē Liber Legis un lielāko daļu no Kroulija darbiem par maģiju, vienlaikus iekļaujot arī citu domātāju, piemēram, Frīdriha Nīčes, Čārlza S. Peirsa, Martina Heidegera un Niklasa Luhmaņa idejas. Amerikā Magijas Ingalsas (Nema) raksti aizsāka kustību, ko dēvē par Maat maģiku, kā arī 1979. gadā dibināto grupu Horus-Maat ložu. Šī kustība apvieno Telemā elementus ar Nemas sistēmu, kuras pamatā ir ēģiptiešu dieviete Ma'at. Viņa ir uzrakstījusi savu svēto grāmatu "Liber Pennae Praenumbra". HML mērķis ir apvienot pašreizējo Hora eonu ar nākamo Ma'at eonu, kurā cilvēce sasniegs līdzsvaru.
Mūsdienu telemiešu raksti
Lielāko daļu no telemātiskajiem rakstiem sarakstīja Aleisters Kroulijs. Viņš sarakstīja daudzas grāmatas. Daudzas no tām bija par tēmu Telemā. Viņa laikā par šo tēmu rakstīja arī daži citi cilvēki, tostarp Čārlzs Stansfelds Džonss un Dž. Kopš viņa nāves 1947. gadā par šo tēmu ir rakstījuši tikai daži jauni autori, piem:
- Izraēls Regardijs, kurš ne tikai izdeva daudzus Kroulija darbus, bet arī uzrakstīja viņa biogrāfiju "Aci trijstūrī" un sarakstīja daudzas grāmatas par rituāliem un kabalu, piemēram, "Granātābolu dārzs", "Zelta rītausma", "Vidējais pīlārs" un "Dzīvības koks".
- Kenets Grants (Kenneth Grant), kurš ir sarakstījis daudzas grāmatas par telemām un okultismu, piemēram, The Magical Revival, Aleister Crowley and the Hidden God, Outside the Circles of Time un Hecate's Fountain.
- Nema, kura Liber Pennae Praenumbra pasludina un izskaidro Ma'atijas strāvojumu, ir ietekmējis telemītus vairāk nekā 25 gadus. Viņai tagad ir vairākas grāmatas par ma'atiānisko telemā, tostarp grāmata "Maat maģija.
Saistītās lapas
- Maģija
- Svecchachara
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Thelema?
A: Thelema ir grieķu valodas lietvārds èفëçىل, kas nozīmē "griba". Par to pirmo reizi rakstīja Fransuā Rabelais savās daiļliteratūras grāmatās, un tas attiecas uz dzīvesveidu, kura pamatā ir frāze "Dari, ko gribi".
J: Kā Aleisters Kroulijs atdzīvināja Telematu?
A: Aleisters Kroulijs atdzīvināja telemā 1904. gadā, kad viņš uzrakstīja "Likumu grāmatu". Šajā grāmatā bija gan vārds Thelema grieķu valodā, gan arī frāze "Dari, ko gribi", no kuras Crowley pārņēma Thelema kā savas reliģijas nosaukumu.
Jautājums: Kas ir nopelniem bagāts ar Thelemas iemūžināšanu?
A: Šri Gurudevs Mahendranaths rakstīja, ka Telemā iemūžināšanas gods ir jādala Fransuā Rabelē, seram Frānsisam Dešvudam un Aleisteram Kroulijam.
J: Uz ko attiecas "Telemātiskais likums"?
A: "Telemātiskais likums" attiecas uz ideju, par kuru pirmo reizi rakstīja Fransuā Rabelais savās slavenajās daiļliteratūras grāmatās "Gargantua un Pantagruels". Šī ideja tika apkopota frāzē "Dari, ko gribi" ("fay çe que vouldras" senfranču valodā).
J: Kad sers Frānsiss Dešvuds praktizēja šo likumu?
A: Sers Frānsiss Dešvuds praktizēja šo likumu 18. gadsimta vidū Medmenhemā.
Jautājums: Uz ko atsaucas agrīnie kristiešu raksti, lietojot vārdu "testaments"?
A: Agrīnajos kristiešu rakstos "griba" tiek lietota, lai apzīmētu Dieva gribu, cilvēka gribu un pat Dieva pretinieka - velna gribu.
