Thelema ir grieķu valodas lietvārds θέλημα: "griba", no darbības vārda θέλω: gribēt, vēlēties, mērķis. Agrīnajos kristiešu rakstos šis vārds lietots, lai apzīmētu Dieva gribu, cilvēka gribu un pat Dieva pretinieka - velna - gribu.

Telema ir arī dzīvesveids, par kuru pirmo reizi rakstīja Fransuā Rabelais (16. gs.) savās slavenajās daiļliteratūras grāmatās "Gargantua un Pantagruels". Šī dzīvesveida būtība tika apkopota frāzē "Dari, ko gribi" ("fay çe que vouldras" seno franču valodas oriģinālā). Šo ideju vēlāk 18. gadsimta vidū praksē īstenoja sers Frānsiss Dešvuds Medmenhemā.

Šo Rabelaī telemisko likumu 1904. gadā atdzīvināja Aleisters Kroulijs, kad sarakstīja "Likumu grāmatu" (The Book of the Law). Šajā grāmatā ir gan vārds Thelema grieķu valodā, gan arī frāze "Dari, ko gribi". No tās Krollijs pārņēma Thelema par savas reliģijas nosaukumu. Tādējādi Šri Gurudevs Mahendranaths rakstīja, ka Rabelais, Dašvudam un Kroulijam ir jādala gods par Tēlemā iemūžināšanu.

Thelemas pamatprincipi

Galvenie principi koncentrējas ap ideju par katra cilvēka Patieso gribu (True Will) — iekšēju dzīves mērķi, kas jāatklāj un jāīsteno. No Aleistera Kroulija rakstiem visplašāk pazīstamās maksimas ir:

  • "Do what thou wilt shall be the whole of the Law." — bieži tulkots kā "Dari, ko tu gribi — tas lai ir likums". Šis izteiciens uzsver rīcību saskaņā ar savu Patieso gribu, nevis capricious brīvību.
  • "Love is the law, love under will." — parasti tulkots kā "Mīlestība ir likums, mīlestība zem gribas". Tas akcentē, ka mīlestības izpausmes jābūt saskaņotām ar Patieso gribu.

Vēsturisks konteksts un attīstība

Thelemas idejas saknes ir daudzslāņainas: tās sākotnējā etimoloģija nāk no grieķu valodas, literārais atspulgs — no Rabelais darbu ironijas un utopijas idejām, 18. gadsimta paraugprakses piemēri — no sabiedriskām un noslēgtām grupām (piem., Medmenhamas klubi), bet modernās Thelemas kā mācības centrālā formulācija radās ar Aleistera Kroulija Liber AL vel Legis (parasti dēvēta par "Likumu grāmatu").

1904. gada aprīlī Kroulijs apgalvoja, ka saņēmis šo grāmatu Kairā no pārdabiskas būtnes (Aiwass), un no tās izrietēja doktrīna, kuru viņš pasludināja par pamatu jaunai reliģiskai / filozofiskai sistēmai — Thelemai. No šīs bāzes attīstījās vairākas organizācijas un skolām, tostarp saiknes ar ordeniem kā Ordo Templi Orientis (O.T.O.) un magiskām skolām A∴A∴, kas spēlēja lomu ideju izplatībā un sistematizācijā.

Prakses un uzskati

  • Patiesā griba: galvenais mērķis ir atklāt un sekot savai Patiesajai gribai, nevis īslaicīgām vēlmēm.
  • Rituāli un magija: daļa thelemiešu praktizē rituālu magiju, meditācijas, jogas un okultas disciplīnas, lai attīrītu gribu un sasniegtu garīgu izaugsmi.
  • Mitoloģija un simbolika: Thelema izmanto etiķetes, qabalas (kabalas), astroloģijas un ezotēriskas simbolikas elementus no dažādām tradīcijām, integrējot tos savā prakse.

Ietekme un kritika

Thelema ir atstājusi redzamas pēdas modernajā okultismā, literatūrā, mūzikā un kontrkultūras virzienos. Daudzi mūsdienu okultisti, filozofi un radoši autori ir ietekmējušies no Kroulija idejām vai tieši no Thelemas simbolikas.

Kritika bieži vērsta uz to, ka frāze "Dari, ko gribi" var tikt pārprasta kā attaisnojums amorālai vai antisociālai uzvedībai. Thelema tomēr, pēc tās pašu piekritēju skaidrojumiem, neaicina uz spontānu hedonismu, bet drīzāk uz disciplinētu centienu atklāt un pildīt Patieso gribu, kas ietver atbildību pret citiem un pasauli.

Mūsdienu stāvoklis

Thelemas kopienas šodien ir daudzveidīgas — no tradicionālām ordeņu struktūrām līdz individuāliem garīgiem meklētājiem, kuri interpretē Kroulija tekstus dažādos veidos. Daži pievēršas arī akadēmiskai izpētei, analizējot Thelemas lomu 20. gadsimta okultismā un kultūrā.

Secinājums

Thelema ir ne tikai vārds, kas nozīmē "gribu", bet arī komplekss ideju, prakses un vēsturisku saišu kopums. Tā apvieno klasisku etimoloģiju, literārus motīvus un modernu ezoterisku doktrīnu, piedāvājot skatījumu, kurā centrā ir indivīda centieni atklāt un īstenot savu Patieso gribu. Interpretācijas un prakses atšķiras, taču dažādie aspekti — filozofiskais, rituālais un kulturālais — padara Thelemu par nozīmīgu parādību mūsdienu garīgajā un okultajā telpā.