Azali — 19. gadsimta Persijas monoteistiskā reliģija (Subh-i-Azal)
Azali — 19. gadsimta Subh‑i‑Azal dibināta Persijas monoteistiskā reliģija; izpēti tās vēsturi, mācības un saiknes ar bābismu, zoroastrismu un austrumu ticībām.
Azali reliģija Persiešu: ازلي vai Azali babisms (saīsināti: Azali) ir Irānas reliģija, ko 1860. gados dibināja Subh-i-Azal (Mirza Jahja Nuri), kas pēc Bāba nāves kļuva par vienu no bābisma kustības līderiem.
Azali ir monoteistiska reliģija, kas tic vienam Dievam. Tās mācība sakņojas Bāba atklāsmēs un ietver ietekmes no Ābrahāma tradīcijām, kā arī no senajām irāņu reliģijām, piemēram, zoroastrisma, un no daļas indiešu tradīciju elementiem — budisma, hinduisma un sikhisma. Praktiski Azali uzsvēra Bāba rakstīto tekstu nozīmīgumu un saglabāja daudzas bābisma doktrīnas, vienlaikus izejot pretī politiskai un organizatoriskai atšķirībai no citiem bābisma atzariem.
Gan Azali, gan bahajiešu ticība atdalījās no bajānisma (babisma) reliģijas. Pēc Bāba nāves 19. gadsimtā vadība bābismā sadalījās — vienā pusē stājās Subh-i-Azal un viņa piekritēji (azali), otrā — Mirza Husajn Ali (vēlāk pazīstams kā Bahá'u'lláh) un viņa piekritēji. Šī domstarpība noveda pie ilgstošas sadursmes starp abām grupām, un mūsdienās daži pētnieki Azali reliģiju klasificē kā atsevišķu bābisma novirzienu, bet citi uzskata to par atsevišķu kustību ar saviem īpašiem uzskatiem.
Vēsturiskā attīstībā Azali bija politiski un sociāli nozīmīga īslaicīgi — tās līderi bieži atradās trimdā vai pakļauti izsekošanai un represijām. Pēc 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma Azali kustība samazinājās: daļa tās piekritēju pārgāja pie bahajiešiem vai assimilējās citās kopienās, un mūsdienās Azali piekritēju skaits ir krietni neliels. Liela daļa informācijas par azali un bābismu nāk no vēsturiskajiem avotiem, bahajiešu un neitrālajiem pētniecības darbiem, un par šo tēmu pastāv zinātniskas diskusijas.
Raksturīgākās iezīmes
- Monoteisms: uzskats par vienu Dievu un uzsvars uz garīgu atklāsmi.
- Bāba nozīme: Bāba atklāsmes un raksti ir centrālie ticībā un praksei.
- Atšķirība no bahajiešiem: Azali noraidīja Bahā'u'llāha prasību pēc jaunās dievišķās atklāsmes, kas izraisīja atdalīšanos.
- Organizatoriskais stāvoklis: pēc Subh-i-Azal vadības vāja centralizācija un ilgstoša izsekošana radīja kustības sašķelšanos un leģitimitātes problēmas.
- Mūsdienu statuss: mazs piekritēju skaits, galvenokārt Irānā un arābu reģionā vai diasporā; pētnieku viedokļi par klasifikāciju atšķiras.
Par Azali kustību pieejamā literatūra ir ierobežotāka nekā par bahajiešu ticību, tāpēc interesentiem ieteicams izmantot vairākus avotus — vēsturiskos dokumentus, akadēmiskos pētījumus un primāros Bāba rakstus —, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu. Tāpat jāņem vērā, ka gan reliģiskā, gan politiskā kontekstā 19. gadsimta Persijā attiecības starp dažādām kustībām bija sarežģītas un bieži vien pretrunīgas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Azali reliģija?
A: Azali ir monoteistiska reliģija, ko 1860. gadā dibināja Subh-i-Azal un kas ir atvasināta no abrahāma un senajām Irānas reliģijām, piemēram, zoroastrisma, un indiešu reliģijām, piemēram, budisma, hinduisma un sikhisma.
J: Kas izveidoja Azali reliģiju?
A: Azali reliģiju dibināja Subh-i-Azal.
J: Kam tic Azali reliģija?
A: Azali reliģija tic vienam dievam un ir monoteistiska reliģija.
J: Uz ko balstās Azali reliģijas mācība?
A: Azali reliģijas mācības ir balstītas uz Ābrahāma un senajām Irānas reliģijām, piemēram, zoroastrismu un indiešu reliģijām, piemēram, budismu, hinduismu un sikhismu.
J: Kā Azali reliģija ir saistīta ar babismu?
A.: Gan Azali, gan bahajiešu ticība atdalījās no bajānisma (babisma) reliģijas, bet daži cilvēki Azali reliģiju uzskata par vienu no babisma atzariem.
J: Vai Azali ir bābisma atzars?
A: Daži cilvēki Azali reliģiju uzskata par vienu no babisma reliģijas nodaļām, taču tā ir atsevišķa reliģija.
J: Kad tika dibināta Azali reliģija?
A: Azali reliģija tika dibināta 1860. gados.
Meklēt