Saksijas karaliste
Saksijas karaliste (vācu: Königreich Sachsen) pastāvēja no 1806. līdz 1918. gadam.
No 1871. gada tā bija Vācijas impērijas sastāvā, bet pēc Pirmā pasaules kara - Veimāras republikas sastāvā. Tās galvaspilsēta bija Drēzdenes pilsēta, un tās mūsdienu pēcteces valsts ir Saksijas brīvvalsts.
Pirms 1806. gada Saksija bija Saksijas elektorāts Svētajā Romas impērijā. Tas nozīmēja, ka prinči, kas valdīja Saksijā, bija prinči elektori un varēja palīdzēt ievēlēt jauno Svētās Romas impērijas imperatoru.
Kad Austerlicas kaujā Napoleons sakāva imperatoru Francisku II un impērija tika likvidēta, elektorāts kļuva par neatkarīgu karalisti. Pēdējais Saksijas elektors kļuva par karali Frīdrihu Augustu I.
Pēc Jenas kaujas 1806. gadā Saksija pievienojās Reinas konfederācijai un palika tās sastāvā līdz tās sabrukumam 1813. gadā, kad Leipcigas kaujā Napoleons cieta sakāvi.
Saksijas katoļu valdnieks bija viens no nedaudzajiem vācu līderiem, kas atbalstīja frančus. Saksija nonāca krievu okupācijā, un 40 % karalistes teritorijas, tostarp vēsturiski nozīmīgo Vitenbergu, protestantu reformācijas mājvietu, ieņēma Prūsija, taču Frīdriham Augustam tika atļauts atgriezties pie pārējās karalistes daļas, kurā joprojām atradās lielākās pilsētas Drēzdene un Leipciga. Turklāt karaliste pievienojās Vācijas konfederācijai - jaunajai vācu valstu organizācijai, kas aizstāja Svēto Romas impēriju.
Austro-Prūsijas karš un Vācijas impērija
1866. gada Austrijas-Prūsijas kara laikā Saksija nostājās Austrijas pusē. Saksijas armija bija vienīgā lielā armija, kas palīdzēja Austrijai. Miera sarunās Austrija paziņoja, ka Saksiju nevajadzētu sodīt. Pārējās Ziemeļvācijas valstis, tostarp lielo Hannoveres karalisti, pēc kara anektēja (pārņēma) Prūsija. Šīs valstis bija apsolījušas Austrijai palīdzību, bet darīja maz, tāpēc miera sarunās Austrija nemēģināja tām palīdzēt.
Nākamajā 1867. gadā Saksija pievienojās Prūsijas vadītajai Ziemeļvācijas konfederācijai. Kad 1871. gadā Prūsija uzvarēja Franciju Francijas-Prūsijaskarā, Otto fon Bismarks konfederāciju pārveidoja par Vācijas impēriju, un tās imperators bija Vilhelms I.
Jānis I kā Saksijas karalis bija zemāks par imperatoru, lai gan viņš, tāpat kā citi vācu prinči, saglabāja dažas suverēna valdnieka tiesības, tostarp sūtīja vēstniekus uz citām valstīm.
Saksijas karaliste 1895. gadā
Valstības gals
Vilhelma I mazdēls ķeizars Vilhelms II atteicās no troņa 1918. gadā pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā. Saksijas karalis Frīdrihs Augusts III sekoja viņam, un Saksijas karaliste kļuva par Saksijas brīvvalsti jaunizveidotās Veimāras Republikas sastāvā. Saksijas karaliste pastāvēja tikai 112 gadus.
Saistītās lapas
- Saksija
| · v · t · e
| ||
| Valstības | Prūsija | Bavārija | Saksija | Virtemberga |
|
| Lielhercogistes | Bādene | Hesene | Meklenburga: Šverina, Štrelica | Oldenburga | Saksija-Veimāra-Eizenaha | |
| Hercogistes | Anhalte | Brunsvika | Saksija: Altenburga, Koburga un Gota, Meiningena. | |
| Kņazistes | Schaumburg-Lippe | Schwarzburg: Rūdolštate, Zondershauzena | Lippe | Reuss: Elder, Junior | Waldeck-Pyrmont | |
| Pilsēta-valsts | Brēmene | Hamburga | Lībeka | |
| Citi | Elzace-Lotringene | Koloniālie īpašumi | |
Jautājumi un atbildes
J: Kā saucās karaliste, kas pastāvēja no 1806. līdz 1918. gadam?
A: Saksijas karaliste.
J: Kādas valsts sastāvā Saksija nonāca pēc Pirmā pasaules kara?
A: Pēc Pirmā pasaules kara Saksija kļuva par daļu no Veimāras Republikas.
J: Kāda bija Saksijas galvaspilsēta?
A: Saksijas galvaspilsēta bija Drēzdene.
J: Pirms 1806. gada kāda veida valsts bija Saksija Svētās Romas impērijas sastāvā?
A: Pirms 1806. gada Saksija bija Svētās Romas impērijas elektorāts.
J: Kas kļuva par karali, kad imperatoru Francisku II pie Austerlicas sakāva Napoleons un impērija izjuka?
A: Kad imperatoru Francisku II pie Austerlicas sakāva Napoleons un impērija izšķīrās, par karali kļuva Frīdrihs Augusts I.
J: Kāda organizācija aizvietoja Svēto Romas impēriju pēc tās sabrukuma 1813. gadā?
A: Pēc tās sabrukuma 1813. gadā Vācijas Konfederācija aizstāja Svēto Romas impēriju kā jauna vācu valstu organizācija.
Jautājums: Cik lielu teritoriju Prūsija atņēma Saksijai pēc tam, kad pēc sakāves pie Jēnas tā nonāca Krievijas okupācijā?
A: Pēc sakāves pie Jēnas Prūsija atņēma Saksijai 40 % teritorijas, tostarp Vitenbergu, kas ir nozīmīga protestantu reformācijas mājvieta.
