Bādenes Lielhercogiste — vēsturiska Vācijas monarhija (1806–1918)

Izpēti Bādenes Lielhercogistes vēsturi (1806–1918): Karlsrūes nozīme, dinastija, Reinas austrumu krasts un monarhijas gala notikumi Vācijas revolūcijā.

Autors: Leandro Alegsa

Bādenes Lielhercogiste bija bijusī monarhija Eiropā. Tagad tā ietilpst mūsdienu Vācijas sastāvā. Bādenes Lielhercogiste (vācu: Großherzogtum Baden) bija vēsturiska valsts Vācijas dienvidrietumos, Reinas austrumu krastā. Tā pastāvēja no 1806. līdz 1918. gadam, galvaspilsēta bija Karlsrūes pilsēta.

Sākotnēji lielkņazu ģimenei bija tiesības uz Augstības stilu. Troņa mantinieks parasti tika dēvēts par iedzimto princi ar augstāku stilu Karaliskā augstība.

Īss vēstures pārskats

Bādenes teritorijas izcelsme meklējama Zāringenu (Zähringen) dinastijas valdījumos. 1806. gadā, Napoleona karu rezultātā, Margraviāte Baden tika paaugstināta par Lielhercogisti, saņemot papildu teritorijas un suverenitāti. Pēc Napoleona krišanas Bādene saglabāja savu teritoriju un kļuva par dalībvalsti Vācijas konfederācijā.

19. gadsimtā Bādene piedzīvoja politiskas un sociālas pārmaiņas: rūpniecības attīstību, dzelzceļa būvniecību un spraigas diskusijas par konstitucionālām reformām. 1848. gada revolūcijas ietekmē notika prasības pēc plašākām pilsoniskām tiesībām un parlamentārām pārmaiņām; galu galā valsts politika attīstījās salīdzinoši liberālā virzienā. 1871. gadā Bādene kļuva par Vācijas impērijas locekli (Deutsches Reich), saglabājot savas institūcijas un lielhercoga vietu ceremoniju sistēmā.

Valsts pārvalde un dinastija

Bādenes Lielhercogisti valdīja Zāringenu (Zähringen) dinastija. Valsts institūcijas ietvēra lielhercogu kā monarhu, valdības padomes un likumdošanas institūcijas ar dažāda veida parlamentāru pārstāvniecību. Konstitucionālas reformas 19. gadsimtā nostiprināja atbildību valdībā un paplašināja pilsoniskās brīvības pakāpeniski.

Teritorija, ekonomika un sabiedrība

  • Teritorija: Bādene atradās Vācijas dienvidrietumos, Reinas austrumu krastā, teritorija stiepās no reģiona pie Reinas līdz Kalnu meža (Schwarzwald) apgabalam. Galvenās pilsētas bija Karlsrūe, kā arī citas nozīmīgas vietas reģionā (piem., Fribūrga, Manheima un citas pilsētas vēsturiskajā Bādenes zonā).
  • Ekonomika: Ekonomika balstījās uz lauksaimniecību (tai skaitā vīnogu audzēšanu reģiona vīndaru tradīcijās), kokapstrādi un vēlāk rūpniecības atzariem — tekstilu, mašīnbūvi un ķīmiju. Dzelzceļi un tirdzniecība veicināja urbanizāciju un rūpniecisku attīstību 19. gs. otrajā pusē.
  • Sabiedrība: Izglītība un kultūra bija nozīmīgas — universitātes un inteliģences centri piesaistīja studentus un akadēmiskus no plašākas Vācijas. Sociālās reformas un urbanizācija mainīja iedzīvotāju dzīvesveidu.

Kultūra un izglītība

Bādene plaši pazīstama ar kultūras un izglītības iestādēm, kas kalpoja par reģiona intelektuālo centru. Reģiona arhitektūra, muzeji un mūzikas tradīcijas pievienoja Bādenes identitātei bagātīgu kultūras mantojumu. Universitātes un tehnikumi reģionā veicināja zinātnes un tehnoloģiju attīstību.

No monarhijas līdz republikai

Valsts politiskās izmaiņas kulminēja 1918. gadā, kad Vācijas revolūcija noveda pie vairāku monarhiju krišanas. 1918. gadā Bādenes Lielhercogiste tika likvidēta un tās teritorija kļuva par republiku — Bādenes Republiku, kas 20. gadsimta gaitā pieredzēja tālāku administratīlo pārkārtošanos. Pēc Otrā pasaules kara un vēlāk 1952. gadā vēsturiskie Bādenes un Vestvürtembergas reģioni tika apvienoti mūsdienu federālajā zemē Badenvīrtembergā (Baden-Württemberg).

Mantojums un nozīme mūsdienās

Mūsdienu Vācijas dienvidrietumi saglabā daudz vēsturisku liecību par Bādenes Lielhercogisti — pilsētas centra plānojums, sabiedriskās ēkas, muzeji un kultūras tradīcijas. Karlsrūe joprojām ir nozīmīgs administratīvs un tiesu centrs (tajā atrodas gan Federālā konstitucionālā tiesa, gan citas valsts institūcijas), bet reģions kopumā ir viena no Vācijas ekonomiski spēcīgākajām teritorijām.

Galu galā Bādenes Lielhercogiste ir svarīga daļa no Vācijas vēstures — piemērs to laiku pārvaldības, kultūras un ekonomiskajām pārmaiņām, kas veidoja mūsdienu Eiropas vēsturisko attīstību.



Lielhercogistes karogs.Zoom
Lielhercogistes karogs.

Lielhercogistes atrašanās vieta mūsdienu Vācijas robežās.Zoom
Lielhercogistes atrašanās vieta mūsdienu Vācijas robežās.

Lielhercoga un viņa ģimenes pils Karlsrūē (Schloss Karlsruhe).Zoom
Lielhercoga un viņa ģimenes pils Karlsrūē (Schloss Karlsruhe).

Lielhercogu saraksts 1806-1918

  • Čārlzs Frederiks 1806-1811
  • Čārlzs 1811-1818
  • Luijs I 1818-1830
  • Leopolds 1830-1852
  • Luijs II 1852-1856
  • Frederiks I 1856-1907
  • Frederiks II 1907-1918



Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Bādenes Lielhercogiste?


A: Bādenes Lielhercogiste bija bijusī monarhija Eiropā.

J: Kur atrodas Bādenes Lielhercogiste?


A: Bādenes Lielhercogiste atradās Vācijas dienvidrietumos, Reinas austrumu krastā.

J: Kāda bija Bādenes Lielhercogistes galvaspilsēta?


A: Bādenes Lielhercogistes galvaspilsēta bija Karlsrūe.

J: Kad pastāvēja Bādenes Lielhercogiste?


A: Bādenes Lielhercogiste pastāvēja no 1806. līdz 1918. gadam.

J: Kāds bija Bādenes Lielhercogistes lielhercogu dzimtas tituls?


A.: Bādenes lielhercogistes lielhercogu ģimenei bija tiesības uz Augstības titulu.

J: Kāds bija Bādenes lielhercogistes troņa mantinieka stils?


A: Tronī troņa mantinieks Bādenes lielhercogistē parasti tika dēvēts par iedzimto princi ar augstāko stilu Karaliskā augstība.

J: Kāpēc Bādenes Lielhercogistes valsti atcēla?


A: Bādenes Lielhercogiste tika atcelta 1918. gadā pēc Vācijas revolūcijas, kad beidzās vairākas monarhijas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3