Kreicberga (Kreuzberg) — Berlīnes rajons: vēsture, kultūra, problēmas

Kreicberga, kas atrodas uz dienvidiem no Berlīnes Mittes, ilgu laiku bija viens no atpazīstamākajiem Berlīnes rajoniem. Tā kļuva slavena ar savu intensīvo naktsdzīvi, alternatīvo un kreisi orientēto politisko vides profilu, kā arī ar sociālajām problēmām — noziedzību, atklātām narkotiku tirdzniecības vietām un lielu imigrantu kopienu ietekmi uz pilsētas tēlu. Rajons ir kļuvis par simbolu gan urbānajai alternatīvai kultūrai, gan gentrifikācijas un sociālo spriedžu piemēru.

Kreicberga sastāv no divām atšķirīgām daļām — dienvidaustrumu daļas "SO 36" (vai vienkārši "36") un dienvidrietumu daļas "SW 61" (vai vienkārši "61"). Līdz Berlīnes mūra krišanai šie numuri iezīmēja abu šo rajonu pasta indeksu pēdējos divus ciparus. Šīs apakšzonas tiek saistītas ar atšķirīgu vēsturisko attīstību un atmosfēru — SO 36 bieži tiek saistīta ar alternatīvo kultūru, politisku aktīvismu un naktsdzīvi, kamēr 61 daļēji bija vairāk rūpnieciska un darbašķiras rakstura.

No 1920. gada, kad Kreicberga kļuva par daļu no Grosberlīnes, tā bija atsevišķs rajons. 2001. gadā administratīvo reformu rezultātā rajonu nosaukumi un robežas mainījās — Kreicbergu apvienoja ar Frīdrihshainu, veidojot jauno Frīdrihshainas-Kreicbergas rajonu. Tā kā abas apdzīvotās vietas savieno tikai viens tilts pār Šprē — Oberbaumbrücke — šī apvienošana daudziem iedzīvotājiem šķita mākslīga. Pat tādā praktiskā jautājumā kā jaunā rajona rātsnams abas puses nespēja vienoties un Frīdrihshaina tika izvēlēta, metot piecu marku monētu.

Vēstures īss pārskats

Kreicberga sāka attīstīties kā darbašķiras rajons ar daudzstāvu dzīvokļiem (Gründerzeit stilā), rūpnīcām un blīvu iedzīvotāju apmešanos. Pēc Otrā pasaules kara un Berlīnes dalīšanas Kreicberga nonāca Rietumberlīnes teritorijā un atradās tieši blakus mūrim, kas ietekmēja tās attīstību — rajons saglabāja relatīvu izolāciju un lētākas dzīvošanas iespējas, kas 20. gadsimta beigās piesaistīja māksliniekus, bohēmas pārstāvjus un alternatīvas kopienas. Šī dinamika palīdzēja izveidot dzīvu klubu un kultūras skatuvi, kā arī padziļināja sociālās spriedzes līmeni starp iedzīvotājiem.

Kultūra, māksla un naktsdzīve

Kreicbergas ielās atrodami daudzi klubi, neatkarīgās skatuves, grafiti un mākslas galerijas. Slavenās Oranienstraße un Skalitzer Straße ir pilsētas arterijas, kurās notiek intensīva ielu dzīve — bāri, kafejnīcas, nelieli teātri un alus bāri mijas ar ielu mākslu un alternatīvajiem veikaliem. Vietējās klubu un mūzikas tradīcijas, īpaši SO36 reģionā, ir saistītas ar pankroka, elektroniskās mūzikas un neatkarīgās scēnas attīstību.

Vairāki elementi, kas raksturo Kreicbergu kā kultūras punktu:

• Alternatīvā dzīve un aktivisms (squatu kustība, politiskie protesti un kopienu projekti)
• Pazīstami klubi un mūzikas vietas, tostarp nelielas, kultūras nozīmes ēkas, kas pulcē vietējo naktsdzīvi
• Ielu māksla un galerijas, kas demonstrē gan vietējo, gan starptautisko ietekmi
• Starptautiskas iedvesmas kulinārā aina, it īpaši turku virtuves ietekme

Demogrāfija un sabiedrība

Kreicberga ir etniski daudzveidīgs rajons — turku kopiena šeit ir viena no lielākajām Vācijā, un kopā ar citām imigrantu grupām tā bagātina vietējo kultūras dzīvi (tirgi, restorāni, mazie uzņēmumi). Tajā pašā laikā rajonā ir augsts iedzīvotāju blīvums un salīdzinoši zemākas ekonomiskās iespējas daļai iedzīvotāju, kas izpaužas sociālo pakalpojumu, izglītības un nodarbinātības izaicinājumos. Pēdējos gados ir notikusi aktīva gentrifikācija — jaunu investīciju un augošu īres maksu dēļ mainās rajona sociālais profils, kas noved pie iedzīvotāju maiņas un saspīlējumiem par vietējo identitātes saglabāšanu.

Problēmas un izaicinājumi

Galvenie Kreicbergas izaicinājumi ir:

• Sociālā nevienlīdzība: daudz slāņu iedzīvotāju ar atšķirīgām iespējām un dzīves kvalitāti;
• Noziedzība un narkotikas: atsevišķas vietas, piemēram, ap Kottbusser Tor un daļēji gar noteiktām ielām, kļuvušas pazīstamas ar atklātām narkotiku tirdzniecības vietām — tomēr policijas un sociālo programmu iesaiste pēdējos gados situāciju ir mazinājusi;
• Gentrifikācija: dzīves dārdzināšanās, īres pieaugums un lērumu stāsti par vietējo iedzīvotāju pārvākšanos;
• Sadarbība ar rajonu partneriem: administratīvā apvienošana ar Frīdrihshainu rada izaicinājumus pārstāvībai un resursu sadalei.

Ko redzēt un darīt Kreicbergā

Dažas no populārākajām vietām un aktivitātēm:

• Oberbaumbrücke — simboliska tilta zona starp Kreicbergu un Frīdrihshainu, kura reizē ir arī kultūras robeža;
• Viktoriapark un tā mierīgās zaļās zonas ar skatu uz pilsētu;
• Oranienstraße un tās apkārtne — dzīva ielu kultūra, kafejnīcas un bāri;
• Turku tirgus (Maybachufer) — pazīstams tirgus ar pārtikas, apģērbu un rokdarbu stendiem;
• Grafiti un ielu māksla — pastaigas pa kvartāliem atklāj vietējās radošās izpausmes;
• Neatkarīgās skatuves un klubi — vieta, kur meklēt alternatīvu mūziku un kultūras pasākumus.

Nākotnes perspektīvas

Kreicbergas nākotne ir saistīta ar līdzsvara meklēšanu starp saglabāšanu tās unikālajai, alternatīvajai identitātei un nepieciešamību risināt sociālās problēmas un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Uzplaukstoša mūzikas un mākslas scēna, kā arī starptautiskā kopiena nodrošina, ka rajons turpinās piesaistīt uzmanību — jautājums ir, vai tas spēs saglabāt daudzveidību un pieejamību nākamajām paaudzēm.

Kopsavilkums

Kreicberga daudziem ir pazīstama ar daudzajiem turku imigrantiem no Turcijas austrumu apgabaliem un ikgadējām Maija dienas nekārtībām. Tas ir tāpēc, ka pirms Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā Kreicberga bija izolēta. Tās austrumu daļu gandrīz pilnībā ieskauj mūris. Līdz ar to šajā rajonā bija lētas īres maksas un ģimenes ar zemākiem ienākumiem, kā arī kreiso radikāļu skvoteri. Arī Kreicberga rietumu daļa robežojās ar mūri, un tieši šeit atradās Checkpoint Charlie.

Maija dienas grafiti Kreicbergā. Teksts skan šādi: "1. maijs: Automašīnas deg, policisti mirst".

Vēsture

Kreicbergas nosaukums cēlies no tās augstākā punkta - Kreicbergas (burtiski "krusta kalns"). Tas atrodas 66 metrus (217 pēdas) virs jūras līmeņa.. Kalns bija tradicionāla nedēļas nogales izbraucienu vieta, un tajā atradās daudz nelielu restorānu apmeklētājiem. Savu nosaukumu kalns ieguva no 1821. gadā Karla Frīdriha Šinkeļa uzceltā pieminekļa. Tas tika veidots, lai pieminētu karus pret Napoleonu I Francijā.

Pēc 1860. gada Kreicburgā sāka attīstīties rūpniecība. Gar Ritterstraße atradās arī Exportviertel (eksporta kvartāls), kurā darbojās daudzi ienesīgi mazie uzņēmumi, bet "preses kvartālā" gar Kochstraße atradās lielākā daļa Vācijas lielo laikrakstu, kā arī Ullstein, Scherl un Mosse grāmatu izdevēji.

Abi šie rūpnieciskie kvartāli tika gandrīz pilnībā iznīcināti Otrā pasaules kara laikā, bombardējot tos vienas nakts laikā no 1945. gada 3. februāra. Lai atcerētos vecās tradīcijas, Axel Springer preses uzņēmums savu jauno galveno mītni atkal uzcēla Kochstraße, tieši blakus Berlīnes sienai.

Pēc Otrā pasaules kara Kreicbergas mājokļu īres maksu regulēja likums, kas padarīja investīcijas nepievilcīgas. Rezultātā mājokļi bija zemas kvalitātes, bet lēti, kas padarīja šo rajonu par galveno mērķi imigrantiem, kuri ieradās Vācijā (un Berlīnē).

Schlesisches Tor (metro dzelzceļa stacija), Kreicberga

Meklēt pēc burta