Kreicberga
Kreicberga, kas atrodas uz dienvidiem no Berlīnes Mittes, bija viens no pazīstamākajiem Berlīnes rajoniem, kas slavens ar savu naktsdzīvi un kreisi orientēto elektorātu, kā arī ar problēmām, kas saistītas ar noziedzību, narkotiku apkaimi un ļoti lielu imigrantu skaitu.
Kreicberga sastāv no divām dažādām daļām - dienvidaustrumu daļas "SO 36" (vai vienkārši "36") un dienvidrietumu daļas "SW 61" (vai vienkārši "61"). Līdz Berlīnes mūra krišanai šie bija abu šo rajonu pasta indeksu pēdējie divi numuri.
No 1920. gada, kad tā kļuva par daļu no Grosberlīnes, tā bija atsevišķs rajons, līdz 2001. gadā tika mainīti tās nosaukumi. Pēc tam to apvienoja ar Frīdrihshainu, izveidojot jaunu Frīdrihshainas-Kreicbergas rajonu. Tā kā abas šīs apdzīvotās vietas savieno tikai viens tilts pār Šprē upi - Oberbaumbrücke, daudziem iedzīvotājiem šī apvienošana šķita neērta. Abi rajoni nevarēja vienoties par to, kur atrasties jaunā rajona rātsnamam. Frīdrihshaina tika izvēlēta, metot piecu marku monētu.
Kreicbergas atrašanās vieta Berlīnē
Kreicberga
Kopsavilkums
Kreicberga daudziem ir pazīstama ar daudzajiem turku imigrantiem no Turcijas austrumu apgabaliem un ikgadējām Maija dienas nekārtībām. Tas ir tāpēc, ka pirms Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā Kreicberga bija izolēta. Tās austrumu daļu gandrīz pilnībā ieskauj mūris. Līdz ar to šajā rajonā bija lētas īres maksas un ģimenes ar zemākiem ienākumiem, kā arī kreiso radikāļu skvoteri. Arī Kreicberga rietumu daļa robežojās ar mūri, un tieši šeit atradās Checkpoint Charlie.
Maija dienas grafiti Kreicbergā. Teksts skan šādi: "1. maijs: Automašīnas deg, policisti mirst".
Vēsture
Kreicbergas nosaukums cēlies no tās augstākā punkta - Kreicbergas (burtiski "krusta kalns"). Tas atrodas 66 metrus (217 pēdas) virs jūras līmeņa.. Kalns bija tradicionāla nedēļas nogales izbraucienu vieta, un tajā atradās daudz nelielu restorānu apmeklētājiem. Savu nosaukumu kalns ieguva no 1821. gadā Karla Frīdriha Šinkeļa uzceltā pieminekļa. Tas tika veidots, lai pieminētu karus pret Napoleonu I Francijā.
Pēc 1860. gada Kreicburgā sāka attīstīties rūpniecība. Gar Ritterstraße atradās arī Exportviertel (eksporta kvartāls), kurā darbojās daudzi ienesīgi mazie uzņēmumi, bet "preses kvartālā" gar Kochstraße atradās lielākā daļa Vācijas lielo laikrakstu, kā arī Ullstein, Scherl un Mosse grāmatu izdevēji.
Abi šie rūpnieciskie kvartāli tika gandrīz pilnībā iznīcināti Otrā pasaules kara laikā, bombardējot tos vienas nakts laikā no 1945. gada 3. februāra. Lai atcerētos vecās tradīcijas, Axel Springer preses uzņēmums savu jauno galveno mītni atkal uzcēla Kochstraße, tieši blakus Berlīnes sienai.
Pēc Otrā pasaules kara Kreicbergas mājokļu īres maksu regulēja likums, kas padarīja investīcijas nepievilcīgas. Rezultātā mājokļi bija zemas kvalitātes, bet lēti, kas padarīja šo rajonu par galveno mērķi imigrantiem, kuri ieradās Vācijā (un Berlīnē).
Schlesisches Tor (metro dzelzceļa stacija), Kreicberga
