Groß-Berlin
Šī raksta nosaukumā ir rakstzīme ß. Ja tas nav pieejams vai nav vēlams, nosaukumu var rakstīt kā Gross-Berlin.
Groß-Berlin jeb Lielā Berlīne tika izveidota ar Prūsijas parlamenta 1920. gada 27. aprīļa likumu. Šo likumu saīsināti sauca par Lielās Berlīnes likumu (vācu: Groß-Berlin-Gesetz). Pilns tā nosaukums bija "Likums par Berlīnes jaunās pašvaldības atjaunošanu" (vācu: Gesetz über die Bildung einer neuen Stadtgemeinde Berlin).
Likumā bija noteikts, ka 1920. gada 1. oktobrī Lielā Berlīne jāatņem Brandenburgas federālajai zemei un jākļūst par jaunu apgabalu.
Jauno apgabalu veidoja:
- Berlīnes pilsēta (Alt-Berlin);
- 7 pilsētas, kas ieskauj Berlīni:
- Šarlotenburga,
- Köpenick,
- Lihtenberga,
- Neukölln,
- Šēneberga,
- Spandau un
- Wilmersdorf;
- 59 lauku apvidi un 27 muižu rajoni no apkārtējiem Nīderbarnim, Osthavelland un Teltow apriņķiem;
- un Berlīnes Karaļa pils (Berliner Stadtschloss) teritorija, kas veidoja atsevišķu muižas rajonu.
Jaunā Berlīne bija 13 reizes lielāka par veco. Tās platība palielinājās no 66 km2 (25,5 kv. jūdžu) līdz 883 km2 (340,9 kv. jūdžu), un iedzīvotāju skaits divkāršojās no aptuveni 1,9 miljoniem līdz gandrīz 4 miljoniem, no kuriem gandrīz 1,2 miljoni bija tikai no 7 apkārtējām pilsētām.
Grosberlīne tika sadalīta 20 rajonos (Verwaltungsbezirke):
- no Alt-Berlin:
- Mitte,
- Tiergarten,
- Kāzas,
- Prenzlauer Berg,
- Kreicberga un
- Frīdrihshaina;
- pa vienam rajonam katrā no 7 iepriekš neatkarīgajām pilsētām:
- Šarlotenburga,
- Köpenick,
- Lihtenberga,
- Neukölln,
- Šēneberga,
- Spandau un
- Wilmersdorf;
- 7 jaunie rajoni, kas nosaukti veco rajonu lielāko ciematu vārdā:
- Pankow,
- Reinickendorf,
- Steglica,
- Tempelhofā,
- Treptovs,
- Weißensee un
- Zehlendorf
Izņemot nelielas izmaiņas, likumā noteiktās pilsētas robežas ir tādas pašas kā šodien, izņemot dažas izmaiņas, kas tika veiktas Berlīnes mūra laikā. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Austrumberlīnē tika izveidoti trīs jauni rajoni, kad citi rajoni tika sadalīti.
Berlīnes pilsēta pirms 1920. gada (tumši sarkanā krāsā) un Lielā Berlīne pēc 1920. gada (gaiši sarkanā krāsā).
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir pilns nosaukums aktam, ar kuru tika izveidota Grosberlīne?
A: Akta, ar kuru izveidoja Groß-Berlin, pilnais nosaukums bija "Likums par Berlīnes jaunās pašvaldības atjaunošanu" (vācu: Gesetz über die Bildung einer neuen Stadtgemeinde Berlin).
Jautājums: Cik rajonu tika izveidoti Groß-Berlin?
A: Grosberlīnē tika izveidoti divdesmit administratīvie rajoni.
J: No kādām teritorijām sastāvēja Lielā Berlīne?
A: Lielā Berlīne sastāvēja no Berlīnes pilsētas (Alt-Berlin), 7 pilsētām, kas ieskauj Berlīni, 59 lauku apvidiem un 27 apkārtējo rajonu muižu rajoniem, kā arī Berlīnes karaliskās pils (Berliner Stadtschloss) teritorijas.
Jautājums: Cik lielākai bija Lielā Berlīne nekā Alt-Berlīne?
A: Lielā Berlīne bija 13 reižu lielāka nekā Alt-Berlīne, tās platība palielinājās no 66 km2 (25,5 kv. jūdžu) līdz 883 km2 (340,9 kv. jūdžu).
Jautājums: Cik daudz jaunu iedzīvotāju, veidojot Lielo Berlīni, ieradās tikai no apkārtējām pilsētām?
A: Veidojot Lielo Berlīni, tikai no apkārtējām pilsētām ieradās aptuveni 1,2 miljoni jaunu iedzīvotāju.
J: Kādas citas izmaiņas kopš tā laika ir veiktas pilsētu robežās?
A: Izņemot nelielas izmaiņas, dažas izmaiņas tika veiktas Berlīnes mūra laikā, piemēram, trīs jauni rajoni tika izveidoti Austrumberlīnē, kad citi rajoni tika sadalīti 70. un 80. gados.
