Krievijas—Japānas karš
Krievijas-Japānas karš bija karš starp Japānas impēriju un Krievijas impēriju. Tas sākās 1904. gadā un beidzās 1905. gadā. Karā uzvarēja japāņi, bet krievi zaudēja.
Karš izcēlās tāpēc, ka Krievijas impērija un Japānas impērija nevienojās par to, kam piešķirt Mandžūrijas un Korejas daļas. Tas galvenokārt notika Liaodongas pussalā un Mukdenē, jūrās ap Koreju, Japānā un Dzeltenajā jūrā. Abu valstu politika šajā karā bija ļoti sarežģīta, taču abas valstis vēlējās iegūt zemi un ekonomiskus labumus.
Ķīnas dinastijas Čing dinastijas impērija bija liela, bet vāja, un tās zeme un īpašumi bija Čing dinastijas īpašums, par kuru viņi cīnījās. Piemēram, Koreja atradās Qing pakļautībā, bet to sagrāba Japāna. Krievi vēlējās "siltūdens ostu" Klusajā okeānā savai flotei un tirdzniecībai. Vladivostokas osta ziemā aizsalst, bet Port Artūru (tagad tā Ķīnā sauc Liaodongas pussalu) var izmantot visu laiku. Krievija jau bija izīrējusi ostu no Ciņiem un bija saņēmusi viņu atļauju būvēt Transsibīrijas dzelzceļu no Sanktpēterburgas līdz Port Artūrai.
Kara iemesli
Krievija vēlējās iegūt Klusā okeāna silto ūdeņu ostu tirdzniecībai un savai flotei. Japāna vēlējās paplašināt savu impēriju Korejā un Ķīnā. Japāna domāja, ka, kad Krievija 1906. gadā pabeigs dzelzceļa būvi, tā spēs uzvarēt Japānu karā, jo varēs apgādāt tur lielu skaitu karaspēka. Lai izvairītos no kara, Japānai būtu jāpanāk kompromiss ar Krieviju, un Krievijai būtu izdevīgāka vienošanās. Japāna vēlējās lielāku Korejas un Ķīnas daļu, nekā viņa domāja, ka Krievija piedāvās, un nolēma uzbrukt, pirms dzelzceļš bija pabeigts un viņai vēl bija iespēja gūt labus panākumus karā ar Krieviju.
Karš sākās ar japāņu pārsteiguma uzbrukumu Portartūrai. Tas turpinājās ar japāņu uzvarām Mandžūrijā un citviet. Pēdējā liela kauja pie Cušimas šauruma iznīcināja Krievijas jūras floti.
Miera līgums un tā sekas
ASV prezidents Teodors Rūzvelts pēc kara palīdzēja Krievijai un Japānai noslēgt mieru. Par to viņš saņēma Nobela prēmiju. Krievijai bija jāatsakās no visas ietekmes Tālajos Austrumos. Krievijas iedzīvotāji bija ļoti dusmīgi uz valdību un caru Nikolaju II par to, ka viņi neturpināja karu, jo visi bija pārliecināti, ka Krievija varēja uzvarēt. Tas ir taisnība, jo Japāna bija pilnīgi izputējusi un pēc vēl dažiem karadarbības mēnešiem viņa būtu cietusi ekonomiskā krīzē. Krievijas armija bija arī daudz spēcīgāka nekā Japānas armija, un tai bija ļoti lielas rezerves, lai aizstātu zaudētos karavīrus, bet Japānai vairs nebija militāri apmācītu vīru, lai aizstātu zaudējumus, un nebija naudas, lai nodrošinātu jaunu vīru apmācību.
Japāņi ieguva Port Artūru un Krievijas dzelzceļu Mandžūrijā. Piecus gadus vēlāk, 1910. gadā, Japāna ieņēma Koreju. Japāna turpināja paplašināt savu impēriju Āzijā līdz pat Otrajampasaules karam. Krievu sakāve bija viens no iemesliem, kāpēc Krievijas armija pēc 1904. gada ievērojami uzlabojās, un šis uzlabojums palīdzēja sākt Eiropas bruņošanās sacensības, kas bija Pirmā pasaules kara cēlonis. 1917. gadā šis karš veicināja arī Krievijas revolūciju un pilsoņu karu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas cīnījās Krievijas-Japānas karā?
A: Krievijas-Japānas karā cīnījās Japānas impērija un Krievijas impērija.
J: Kad notika krievu-japāņu karš?
A: Krievijas-Japānas karš notika no 1904. līdz 1905. gadam.
J: Kas uzvarēja Krievijas-Japānas karā?
A: Krievijas-Japānas karā uzvarēja Japānas impērija, bet Krievijas impērija zaudēja.
J: Kāpēc notika Krievijas-Japānas karš?
A: Krievijas-Japānas karš notika tāpēc, ka Krievijas impērija un Japānas impērija nevienojās par to, kam piešķirt Mandžūrijas un Korejas daļas.
J: Kur notika krievu-japāņu karš?
A: Krievijas-Japānas karš galvenokārt notika Liaodongas pussalā un Mukdenā, jūrās ap Koreju, Japānā un Dzeltenajā jūrā.
J: Ko Krievija vēlējās Krievijas un Japānas karā?
A: Krievija vēlējās "siltūdens ostu" Klusajā okeānā savai flotei un tirdzniecībai, un tā jau bija izīrējusi Port Artūru no Ciņu impērijas un bija saņēmusi tās atļauju būvēt Transsibīrijas dzelzceļu no Sanktpēterburgas līdz Port Artūrai.
J: Kāpēc Ķīnas impērija bija iesaistīta Krievijas-Japānas karā?
A: Ciņu dinastijas Ķīnas impērija bija iesaistīta krievu-japāņu karā, jo zeme un īpašumi, par kuriem cīnījās Krievija un Japāna, bija Ciņu zeme un īpašumi, un Koreja bija Ciņu valdījumā, pirms to ieņēma Japāna.
