Turkish Airlines 981. reiss bija Turkish Airlines veikts regulārs reiss no Stambulas uz Londonas Hītrovu ar papildu pārsēšanos Parīzē. Lidmašīna bija McDonnell Douglas DC-10 (reģistrācijas numurs TC‑JAV). 1974. gada 3. martā, neilgi pēc izlidošanas no Parīzes Hēra (Orly) lidostas, lidaparāts ietriecās Ermenonvilas mežā. Avārijā gāja bojā visi 346 lidmašīnā esošie cilvēki — pasažieri un apkalpe. Šis notikums kļuva par vienu no postošākajiem pasažieru aviācijas negadījumiem 1970. gados.

Negadījuma gaita un tehniskais pamatojums

Izklaidējošā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka lidmašīnas aizmugurējās (kraujas) durvis nebija droši nostiprinātas. Pēc pacelšanās durvis atlūza un izraisīja strauju, eksplozīvai dekompresijai līdzīgu notikumu lidmašīnas aizmugurē. Spiediena viļņa un durvju atlūzu dēļ dega un sabojājās lidmašīnas grīda, kā arī tām caurstošie vadības kabeļi un citi svarīgi sistēmas elementu savienojumi. Šo bojājumu dēļ pilota kabīnei vairs nebija iespējams pilnībā kontrolēt lidojumu; lidmašīna zaudēja vadāmību un drīz notika kritiska krišana uz zemi.

Izmeklēšanā atklājās, ka cēlonis nebija tikai vienkārši nepareizi aizvērta durvju eņģu pozīcija, bet gan sarežģītāks kombinēts faktors: durvju fiksācijas mehānisma konstruktīvā vāja vieta (ieskaitot indikācijas sistēmas, kas varēja maldināt apkalpi par durvju stāvokli) un apkopes/iespiešanas prakse, kas ļāva durvju rokturu aizslēgt, pat ja enkuri nebija pilnībā ieķīlājušies. Līdzīga durvju atvēršanās bija notikusi arī agrāk (slavenais American Airlines reiss 96 1972. gadā), kad laimīgā kārtā lidmašīnai izdevās nosēsties. Pēc Turkish Airlines 981 izmeklēšanas kļuva skaidrs, ka iesniegtie ieteikumi un pagaidu labojumi agrāk nebija pietiekami, lai novērstu tādu pašu katastrofu.

Izmeklēšana, secinājumi un sekas

Avāriju izmeklēja Francijas aviācijas negadījumu pētīšanas birojs (BEA) sadarbībā ar citām institūcijām. BEA secināja, ka tiešais katastrofas iemesls bija aizmugurējā kravas durvju eksplodēšana/dekompresija, kas izraisīja struktūras un vadības sistēmu bojājumus, tālāk novedot pie vadības zuduma. Izmeklēšana uzsvēra gan konstrukcijas vājumu durvju fiksācijas mehānismos, gan nepietiekamo rūpību un procedūras, kas ļāva šādam defektam pastāvēt.

Kritiskās atziņas noveda pie tūlītējām rīcībām:

  • McDonnell Douglas un regulatori (piem., FAA un tolaik esošās Eiropas pārvaldes) prasīja un īstenoja pastāvīgas konstrukcijas izmaiņas DC‑10 kravas durvju bloķēšanas mehānismos, durvju indikatoros un grīdas stiprinājumos.
  • Tika izdotas Airworthiness Directives un obligātas tehniskās korekcijas visām esošajām DC‑10 lidmašīnām, kā arī stingrākas apkopes un pārbaudes procedūras, lai nepieļautu līdzīgu kļūdu atkārtošanos.
  • Notika plašas tiesvedības un kompensāciju lietas pret ražotāju un citas iesaistītās puses, kā arī rūpīga nozares pašpārbaude un jaunu drošības standartizācijas pasākumu ieviešana.

Ietekme uz aviācijas drošību

Turkish Airlines 981 avārija bija traģisks pavērsiens, kas izrādīja, cik bīstami var būt konstrukcijas nepilnības un nepietiekamas apkopes prakses apvienojums. Rezultātā mainījās gan tehniskie risinājumi (uzlabotas durvju bloķēšanas sistēmas, drošāki indikatoru risinājumi, papildus strukturālie stiprinājumi), gan regulējošo iestāžu prasības attiecībā uz sertifikāciju, remontu un apkopi. Šie uzlabojumi vēlāk palīdzēja novērst līdzīgas kļūdas un paaugstināja pasažieru aviācijas drošību kopumā.

Uz vispārējā vēstures fona šī katastrofa līdz ar citiem incidentiem 1970. gados veicināja stingrāku attieksmi pret lidmašīnu konstrukciju pārbaudēm un labāku mijiedarbību starp ražotājiem, operatoriem un regulatoriem, lai nodrošinātu, ka atklātie defekti tiek novērsti pilnībā un savlaicīgi.