Šosejas riteņbraukšana

Ceļu sacensību veidi

Vienas dienas sacīkstes

Vienas dienas sacīkstes notiek vienā dienā. Sacensības var būt jebkuras distances - no dažiem kilometriem līdz vairāk nekā 200 km. Sacensību maršruts var būt no vienas vietas uz citu vai vairāki apļi pa apli. Dažos maršrutos braucēji startē no starta vietas un pēc tam finišē, veicot vairākus apļus pa apli. Tas palīdz radīt uztraukumu skatītājiem finišā.

Pārbaude uz laiku

Individuālais brauciens uz laiku ir sacensības, kurās riteņbraucēji sacenšas vieni paši pret laiku. Komandu brauciens uz laiku ir sacensības, kurās riteņbraucēju komandas sacenšas ar laiku. Abos laika braucienu veidos katrs riteņbraucējs vai komanda startē dažādos laikos, lai katrs starts būtu godīgs un vienlīdzīgs. Uzvar tas riteņbraucējs vai komanda, kas finišē ar ātrāko laiku. Sacensību distance ir no dažiem kilometriem līdz 60 km un reti pārsniedz 100 km.

Posmu sacensības

Posmu sacīkstes veido sacensības, kas notiek vairākas dienas pēc kārtas. Šīs sacīkstes sauc par posmiem. Sacensību kopvērtējumā uzvar tas dalībnieks, kura kopējais laiks visos posmos ir viszemākais. Viņu sauc par kopvērtējuma (GC) uzvarētāju. Etapu sacīkstēs bieži tiek piešķirtas arī citas balvas, piemēram, balvas katra posma uzvarētājiem, punktu klasifikācijas uzvarētājam un "Kalnu karaļa" uzvarētājam. Dažās posmu sacīkstēs notiek arī braucieni uz laiku vai komandu braucieni uz laiku. Par posma uzvarētāju kļūst persona, kas pirmā šķērso finiša līniju attiecīgajā dienā, vai arī braucējs (vai komanda), kurš uzrādījis viszemāko laiku trasē.

Ultramaratoni

Šīs sacīkstes ir ļoti garas viena posma sacensības. Tās parasti ilgst vairākas dienas. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais šķērso finiša līniju. Braucēji atpūšas pēc sava grafika. Viens no pazīstamākajiem ultramaratoniem ir Race Across America (RAAM). Tas ir viena posma skrējiens no krasta līdz krastam bez apstāšanās. Aptuveni 3000 jūdžu braucēji nobrauc aptuveni nedēļas laikā.

Gippslendas tūre - posma sacensības Austrālijā - kāpšana pa gleznaino Omeo Shire apgabalu.

Komandas

Sacensību uzvarētājs ir braucējs, kurš pirmais šķērso finiša līniju. Tomēr daudzi braucēji ir apvienoti komandās. Komandām parasti ir komerciāli sponsori, un tās tiek nosauktas galvenā sponsora vārdā. Piemēram, dažu slavenu komandu nosaukumi ir T-Mobile, Rabobank, ONCE un Lampre. Profesionālajās sacīkstēs var būt līdz pat divpadsmit komandu dalībniekiem. Komandas braucēji izlemj, kuram komandas dalībniekam ir vislabākās izredzes uzvarēt sacensībās. Izvēle ir atkarīga no tā, cik kalnaina ir trase, cik liela ir iespēja, ka visi kopā finišēs sprintā, un citām lietām. Pārējie komandas dalībnieki strādās, lai palīdzētu viņam vai viņai uzvarēt sacensībās.

Profesionālās sacensībās tiek izmantotas rācijas, lai komanda varētu sazināties savā starpā un ar komandas vadītāju. Komandas direktors bieži vien brauc komandas automašīnā aiz sacīkšu dalībniekiem, lai uzraudzītu visu sacīkšu norisi. Radio ietekme uz sacīkšu taktiku ir pretrunīga, un daži uzskata, ka radio ir radījis mazāk aizraujošas sacīkstes. Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (Union Cycliste Internationale, UCI), kas ir profesionālās riteņbraukšanas vadošā organizācija, 2009. gada septembrī nobalsoja aizliegt komandu radiosakaru izmantošanu vīriešu augstākā līmeņa šosejas sacīkstēs.

Braucēju veidi

Dažādiem riteņbraucējiem ir dažādas stiprās un vājās puses. Tāpēc riteņbraucējs var dot priekšroku dažādām sacensībām un veikt dažādas funkcijas komandā.

Galvenie braucēju veidi šosejas velosipēdu sacensībās ir šādi:

• Alpīnists
• Puncheur
• Laika izmēģinātājs
• Sprinteris
• Domestique
• Universāls

Taktika

Lai uzvarētu sacensībās, tiek izmantotas vairākas taktikas. Viena posma un posma sacīkstēs taktika var atšķirties.

Sagatavošana

Taktikas pamatā ir drafta sagatavošana. Tā ir situācija, kad braucējs var samazināt pedāļu minšanai nepieciešamo piepūli, ļoti cieši sekojot priekšā braucošajam. Braucot kopā ar citiem braucējiem galvenajā braucēju grupā, ko sauc par peletonu, var ietaupīt līdz pat 40 % no enerģijas, kas nepieciešama, braucot vienam. Braucēji var palīdzēt viens otram braukt lielā ātrumā vai arī viens braucējs var apsēsties uz konkurenta riteņa, liekot viņam veikt lielāku darbu un ātrāk nogurt. Dažām komandām ir līderis, un pārējie braucēji ļauj viņam vai viņai vilkt, lai ietaupītu savu enerģiju svarīgākajam sacensību posmam. Individuālajos laika braucienos drafts nav atļauts.

Pārrāvumi

Dažkārt neliela braucēju grupa "atrāvusies" no galvenās grupas. Strādājot kopā, neliela grupa dažkārt var braukt ātrāk par peletonu, ja peletons neorganizē pakaļdzīšanos. Atrāvienā esošie braucēji cenšas uzvarēt, un atrāvienā ir mazāk sāncenšu uz uzvaru.

Sprinti

Ja atrāviens neizdodas un peletons viņus panāk, sprinteris parasti uzvar sacensībās, noslēdzošajos pāris simtos metru sprintā esot ātrāks par visiem pārējiem. Komanda strādā kopā, lai pārliecinātos, ka tās sprinteris ir labā pozīcijā, lai uzvarētu.

Uzkāpj

Kāpieni ir ļoti laba vieta, kur vienam braucējam mēģināt atstāt pārējos aiz sevis. Ja sacensību finišs ir kāpuma augšdaļā vai netālu aiz tās, viens braucējs var palikt peletona priekšgalā un uzvarēt sacensībās.

Taktika posmu sacīkstēs

Posma sacīkstēs katrs dienas posms ir kā sacīkste lielās sacīkstēs. Katrā posmā ir uzvarētājs - vai nu tas, kurš pirmais šķērso trases līniju, vai arī braucējs vai komanda, kas uzrādījusi ātrāko laiku. Pēc katra posma tiek noteikts arī kopvērtējums. Līderis ir braucējs, kuram ir zemākais kopējais laiks visos posmos. Nākamās dienas posmam līderis nēsā īpašu kreklu.

Vairākposmu sacīkstēs kopvērtējuma līderis uzmanīgi vēros atrāvienus, ja kopvērtējumā viņam tuvu būs kāds braucējs. Tomēr bieži vien kopvērtējuma līderis nereaģē uz atrāvienu. Tas notiek tad, ja bēgošie braucēji ir tālu atpalikuši kopvērtējumā un viņiem nav izredžu pārņemt kopvērtējuma līderpozīciju. Braucēji, kuri ir tālu atpalikuši, bieži vien aizbēg, jo vēlas uzvarēt posmā vai savākt punktus par sprintu vai kalnu kāpumiem. Braucēji var arī doties atrāvienā, lai iegūtu televīzijas laiku saviem komandas sponsoriem, jo atrāvienu bieži vien rāda televīzijas pārraidēs.

Braucēju komanda, kas sagatavo

Nozīmīgas velobraucieni

Grand tours (GT)

Slavenākās riteņbraukšanas sacensības ir Tour de France, kas ir trīs nedēļu ilgas posmu sacensības. Tās notiek galvenokārt Francijā, parasti noslēdzoties Parīzē. Līdzīgas sacensības notiek Itālijā (Giro d'Italia) un Spānijā (Vuelta a España). Šīs trīs sacīkstes veido "grand tours".

UCI World Tour

Profesionālās sacīkstes kontrolē Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). 2005. gadā tā sāka UCI World Tour. Pasaules tūre ietver Grand Tours un citas lielas posmu sacensības, piemēram, Tour Down Under, Tour de Suisse, Paris-Nice un Critérium de Dauphiné Libéré.

Dažas vienas dienas sacīkstes ir arī daļa no Pasaules tūres: Pavasarī notiek Milāna-San Remo (Itālija), Flandrijas tūre (Beļģija), Parīze-Rubē (Francija), Ljēža-Bastoņa-Liēža (Beļģija) un Amstel Gold Race (Nīderlande), bet rudens sezonā - Clásica de San Sebastián (Spānija), HEW Cyclassics (Vācija), Züri-Metzgete (Šveice), Paris-Tours (Francija) un Giro di Lombardia (Itālija).

Olimpiskās spēles

Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs notiek kopš 1896. gada. Parasti notiek šosejas sacensības un individuālie braucieni uz laiku gan vīriešiem, gan sievietēm.

Pasaules čempionāts

Citas svarīgas vienas dienas sacensības ir pasaules čempionāts. Pasaules čempionāts katru gadu notiek citā trasē, un tajā piedalās nevis sponsorētas, bet gan valstu komandas. Uzvarētājs valkā baltu kreklu ar krāsainām lentēm (bieži dēvētas par "varavīksnes lentēm") ap krūtīm.

1991 Giro d'Italia.


Riteņbraukšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - vīriešu šosejas brauciens uz laiku

Sezona

Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs šosejas velosacīkstes ir vasaras sporta veids. Sezona var sākties agrā pavasarī un beigties rudenī.

Velosipēdu čempionāti

• Olimpiskās spēles
• Sadraudzības spēles
• Pasaules čempionāts riteņbraukšanā