Francijas monarhu vēsture: franku karaļi, franču karaļi un imperatori (486–1870)

Francijas monarhu vēsture 486–1870: pilns franku un franču karaļu, Karolingu un Bonaparta imperatoru saraksts — visi valdnieki un tituli vienuviet.

Autors: Leandro Alegsa

06-12-2025 21:41

Valdīja no Franku karalistes pirmsākumiem 486. gadā līdz 1870. gadam. Lielāko daļu savas vēstures Franciju pārvaldīja karaļi. Četri Karolingu monarhi bija arī Romas imperatori; viens no pazīstamākajiem no tiem — Karalis Karlemagns — tika kronēts par Romas imperatoru 800. gadā. 19. gadsimtā par Francijas imperatoriem kļuva arī Bonapartes.

Šajā rakstā ir uzskaitīti visi valdnieki, kuriem ir bijis tituls "franku karalis", "Francijas karalis", "franču karalis" vai "franču imperators".

Titulu un nosaukumu izmaiņas

Vēsturiskā terminoloģija mainījās pakāpeniski. Sākotnēji dominēja tituls rex Francorum — "franku karalis", ko lietoja, lai uzsvērtu valdnieka attiecības ar franku tautu. Titula "franku karalis" lietošana turpinājās līdz Filipa II valdīšanas laikam, pēc tam parādījās arī nozīmīgāks uzsvars uz ģeogrāfisko vienību — Franciju.

Īsajā periodā, kad spēkā bija 1791. gada Francijas konstitūcija (1791–1792), monarhs tika saukts par «Franču karali» (franču valodā roi des Français) — tas atspoguļoja konstitucionālās monarhijas ideju, ka vara pieder tautai. Pēc 1830. gada jūlija revolūcijas šis stils ("Franču karalis") atkal tika lietots Lībērālā monarhijā (Luī Filips kā Roi des Français 1830–1848).

Galvenās dinastijas un pārvaldnieki

Merovingi (aptuveni 5.–8. gs.) — franku valdnieku dzimta, kuras slavenākais pārstāvis ir Hludoviks I (Kloudvigs), kurš 486. gadā sakāva Galo-romiešu valdnieku Syagriju un nostiprināja varu reģionā.
Karolingi (8.–10. gs.) — dinastija, kas nomainīja Merovingus; tās spožākais valdnieks ir Karlemagns (Karlis Lielais), kronēts par Romas imperatoru 800. gadā. Daži Karolingu valdnieki ieguva arī imperatora titulu Romas tradīcijā.
Kapetieši (no 987. gada) — sākot ar Hjugu Kapetu (Hugues Capet), šī dzimta nodrošināja relatīvi stabilu pārvaldību Francijā un tās atvasinājumi (Valuā, Burboni u.c.) valdīja vairākus gadsimtus.
Valuā (Valois) (14.–16. gs.) — kapetiešu atzars, pievarēšanas laikos un simtgades kara periodos nozīmīga dinastija.
Burboni (Bourbon) (no 1589.) — dinastija, kas pēc relīģiskajām kariem apvienoja valsti; Burboni tika gāzti 1792. gadā, bet atgriezās restaurācijā 1814./1815. un valdīja līdz 1830. gadam.
Orléans (Luī Filips) — Orleānas līnija valdīja Juliārajā monarhijā (1830–1848), kad valsts galva lietoja titulu "Franču karalis".
Bonapartes — divas impērijas: Pirmā Francijas impērija (1804–1815), ko izveidoja un vadīja Napoleons I.; un Otrā Francijas impērija (1852–1870), ko izveidoja un vadīja Napoleons III, kurš bija Napoleona I brāļadēls.

Impērijas, republika un beigu pāreja (19. gs.)

Revolūcijas, kara un politisko pārmaiņu rezultātā Francijā ritēja dažādas režīmu formas: monarhija, konstitucionālā monarhija, republika, konsulāts un impērija. Pēc 1792. gada Francija kļuva par Republiku, vēlāk — pēc Napoleona Bonaparta nākšanas pie varas — par Konsulātu un galu galā Pirmo impēriju (1804–1815). Pēc Napoleona krišanas sekoja restaurācija un atkal monarhija, līdz 1848. gada revolūcija nesa jaunu republiku un vēlāk — 1852. gadā — Otrā impērija.

Otrā impērija sabruka 1870. gadā Francijas sakāves rezultātā Prūsijas vadītajā karā; pēc tam tika izveidota Trešā republika. Vēlāk 20. gadsimtā radās Ceturtā republika (1946–1958), bet kopš 1958. gada pastāv Piektā republika.

Kopsavilkums

Laikposms, ko parasti aptver šis pārskats, ir 486–1870.
Valdījušas vairākas lielas dinastijas: Merovingi, Karolingi, Kapetieši (ar atzariem), Burboni, Orleāns un Bonaparte.
Tituli mainījās atkarībā no politiskā režīma — no "franku karaļa" līdz "Francijas karalim" un īslaicīgi uz "Franču karali" periodos, kad uzsvēra tautas suverenitāti.
Francijas vēsturē paralēli karalistei eksistēja arī divas impērijas (Napoleona valdīšanas laikā), un pēc 1870. gada sekmīgi nostiprinājās republikas formas.

Merovingu dinastija (428-751)

Francijas nosaukums cēlies no ģermāņu cilts, kas pazīstama kā franki. Merovingu karaļi sākās kā virsaiši. Senākais zināmais bija Hlodio. Klovis I bija pirmais no tiem, kurš kļuva par īstu karali. Pēc viņa nāves viņa karaliste tika sadalīta starp viņa dēliem - Soisonā (Neustrijā), Parīzē, Orleānā (Burgundijā) un Metā (Austrijā). Vairāki Merovingu monarhi atkal apvienoja franku karalistes un ieguva "franku karaļa" titulu. Taču pēc viņu nāves saskaņā ar franku paražām karaļvalsti bieži vien atkal sadalīja starp viņu dēliem.

Portrets	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
	Chlodio garspalvainais (Clodion le Chevelu)	428	445/448	- Theudemeres dД“ls	Salu franku karalis (Roi des Francs saliens)
	Merovech (Mérovée)	445/448	457	- Hlodio dД“ls	Salu franku karalis (Roi des Francs saliens)
	Childeric I (Childéric Ier)	457	481/482	- Merovech dД“ls	Salu franku karalis (Roi des Francs saliens)
	Clovis I (Clovis Ier)	481/482	511	- Childerika I dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Childebert I (Childebert Ier)	511	23. decembris 558	- Klovisa I dД“ls	Parīzes karalis (Roi de Paris)
	Hlothars I Vecais (Clotaire Ier le Vieux)	23. decembris 558	561. gada 29. novembris	- Klovisa I dД“ls - Kildberta I jaunākais brālis	Franku karalis (Roi des Francs)
	Charibert I (Caribert Ier)	561. gada 29. novembris	567	- Hlothara I dД“ls	Parīzes karalis (Roi de Paris)
	Chilperic I (Chilpéric Ier)	567	584	- Hlothara I dД“ls - Hariberta I jaunākais brālis	Parīzes karalis (Roi de Paris) Neustrijas karalis (Roi de Neustrie)
	Hlothars II Lielais, Jaunais (Clotaire II le Grand, le Jeune)	584	629. gada 18. oktobris	- ДЊilperika I dД“ls	Neustrijas karalis (Roi de Neustrie) Parīzes karalis (Roi de Paris) (595-629) Franku karalis (Roi des Francs) ( 613-629)
	Dagobert I (Dagobert Ier)	629. gada 18. oktobris	639. gada 19. janvāris	- Hlothara II dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Kloviss II Tēvulis (Clovis II le Fainéant)	639. gada 19. janvāris	657. gada 31. oktobris	- Dagoberta I dД“ls	Neustrijas un Burgundijas karalis (Roi de Neustrie et de Bourgogne)
	Chlothar III (Clotaire III)	657. gada 31. oktobris	673	- Klovisa II dД“ls	Neustrijas un Burgundijas karalis (Roi de Neustrie et de Bourgogne) Franku karalis (Roi des Francs) ( 657-663)
	Childeric II (Childerric II)	673	675	- Klovisa II dД“ls - Hlothara III jaunākais brālis	Franku karalis (Roi des Francs)
	Theuderic III (Thierry III)	675	691	- Klovisa II dД“ls - Childerika II jaunākais brālis	Neustrijas karalis (Roi de Neustrie) Franku karalis (Roi des Francs) ( 687-691)
	Clovis IV (Klovis IV)	691	695	- Teuderika III dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Hildeberts III Taisnais (Childebert III le Juste)	695	23. aprīlis 711	- Teuderika III dД“ls - Klovisa IV jaunākais brālis	Franku karalis (Roi des Francs)
	Dagobert III	23. aprīlis 711	715	- Hildeberta III dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Chilperic II (Chilpéric II)	715	721. gada 13. februāris	- IespД“jams, Childerika II dД“ls	Neustrijas un Burgundijas karalis (Roi de Neustrie et de Bourgogne) Franku karalis (Roi des Francs) ( 719-721)

Pēdējiem Merovingu karaļiem, kurus dēvēja par slinkajiem karaļiem (rois fainéants), nebija reālas politiskās varas. Tā vietā valdīja pils mērs. Kad 737. gadā nomira Teuderiks IV, pils mērs Kārlis Martels atstāja troni vakantu un turpināja valdīt līdz pat savai nāvei 741. gadā. Viņa dēli Pepins un Karlomans uz īsu brīdi atjaunoja Merovingu dinastiju, 743. gadā tronī ieceļot Childeriku III. 751. gadā Pepins gāza Childerichu un ieņēma troni.

Portrets	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
	Childeric III (Childéric III)	743	751. novembris	- ДЊilperika II vai Teuderika IV dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)

Karolingu dinastija (751-987)

Trīs no divpadsmit Karolingu dinastijas 147 gadus ilgās valdīšanas laikā valdījušajiem karaļiem - Odo, viņa brālis Roberts I un Roberta znots Rauls/Rudolfs - nebija Karolingu dinastijas pārstāvji, bet gan konkurējošās Robertianu dinastijas pārstāvji. Robertiāņu dinastija kļuva par Kapetiešu dinastiju, kad 987. gadā troni ieņēma Hjū Kapets.

Portrets	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
	Pepins Jaunākais (Pépin le Bref)	752	768. gada 24. septembris	- Charles Martel dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Karlomāns I	768. gada 24. septembris	771. gada 4. decembris	- Pepina ДЄsДЃ dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Kārlis Lielais (Kārlis I)	768. gada 24. septembris	814. gada 28. janvāris	- Pepina ДЄsДЃ dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs) Romiešu imperators (Imperator Romanorum) ( 800-814)
	Ludvigs I Dievbijīgais, Debonērs (Louis Ier le Pieux, le Débonnaire)	814. gada 28. janvāris	20 jūnijs 840	- Kārļa Lielā dēls	Franku karalis (Roi des Francs) Romiešu imperators (Imperator Romanorum)
	Čārlzs II Pelēkais (Charles II le Chauve)	20 jūnijs 840	877. gada 6. oktobris	- Luija I dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs) Romiešu imperators (Imperator Romanorum) ( 875-877)
	Luijs II Stammeris (Louis II le Bègue)	877. gada 6. oktobris	879. gada 10. aprīlis	- ДЊДЃrlza II dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Luijs III	879. gada 10. aprīlis	882. gada 5. augusts	- Luija II dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Karlomāns II	882. gada 5. augusts	884. gada 6. decembris	- Luija II dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Čārlzs Fat (Charles le Gros)	885. gada 20. maijs	13 janvāris 888	- Ludviga Vācu dēls - Ludviga II un Karlomana II brālēns - Ludviga I Dievbijīgā mazdēls	Franku karalis (Roi des Francs) Romiešu imperators (Imperator Romanorum) ( 881-887)
	Odo no Parīzes (Eudes de Paris)	29 februāris 888	gada 1. janvāris 898	- Roberta StiprДЃ dД“ls (Robertians) - ievēlēts par karali pret jauno Kārli III.	Franku karalis (Roi des Francs)
	Kārlis III Vienkāršais (Charles III le Simple)	893. gada 28. janvāris	922. gada 30. jūnijs	- LudviД·a II pД“cnДЃves dД“ls - Ludviķa III un Karlomana II jaunākais pusbrālis	Franku karalis (Roi des Francs)
	Roberts I (Robert Ier)	922. gada 30. jūnijs	923. gada 15. jūnijs	- Roberta Stiprā dēls (Robertians) - Odo jaunākais brālis	Franku karalis (Roi des Francs)
	Rūdolfs (Rauls de France)	923. gada 13. jūlijs	936. gada 14. janvāris	- Burgundijas hercoga Riharda dēls (Bosonīds) - Roberta I znots	Franku karalis (Roi des Francs)
	Luijs IV no ārzemēm (Louis IV d'Outremer)	936. gada 19. jūnijs	954. gada 10. septembris	- KДЃrДјa III dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Lothair (Lothaire de France)	954. gada 12. novembris	986. gada 2. marts	- Luija IV dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
	Louis V the Lazy (Louis V le Fainéant)	986. gada 8. jūnijs	987. gada 22. maijs	- Lothaira dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)

Kapetiešu dinastija (987-1792)

Kapetu dinastija, Hjū Kapē pēc vīrišķās līnijas pēcteči, valdīja Francijā no 987. līdz 1792. gadam un no 1814. līdz 1848. gadam. Dinastijas atzarus, kas valdīja pēc 1328. gada, parasti dēvē par Valois un Burbonu dinastiju.

Tiešā Capetians (987-1328)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Hjū Kapē (Hugues Capet)	987. gada 3. jūlijs	996. gada 24. oktobris	- Roberta I mazdД“ls Ludviķa V pirmās pakāpes pusbrālēns, kas ir pārmeklēts citā atzarā	Franku karalis (Roi des Francs)
style="text-align:center;"	style="text-align:center;"\|	Roberts II Dievbijīgais, Gudrais (Robert II le Pieux, le Sage)	996. gada 24. oktobris	1031. gada 20. jūlijs	- HjЕ« KapД“ dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
		Henrijs I (Henri Ier)	1031. gada 20. jūlijs	1060. gada 4. augusts	- Roberta II dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
		Filips I (Philippe Ier l' Amoureux)	1060. gada 4. augusts	1108. gada 29. jūlijs	- Henrija I dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
		Ludviks VI Resnais (Louis VI le Gros)	1108. gada 29. jūlijs	1137. gada 1. augusts	- Filipa I dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
		Ludvigs VII Jaunais (Louis VII le Jeune)	1137. gada 1. augusts	1180. gada 18. septembris	- Luija VI dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs)
		Filips II Augusts (Filips II Augusts)	1180. gada 18. septembris	1223. gada 14. jūlijs	- LudviД·a VII dД“ls	Franku karalis (Roi des Francs) Francijas karalis (Roi de France)
		Ludvigs VIII Lauva (Louis VIII le Lion)	1223. gada 14. jūlijs	1226. gada 8. novembris	- Filipa II Augusta dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Ludviks IX Svētais (svētais Ludvigs)	1226. gada 8. novembris	1270. gada 25. augusts	- Luija VIII dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Filips III Drosmīgais (Philippe III le Hardi)	1270. gada 25. augusts	1285. gada 5. oktobris	- Luija IX dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Filips IV Gadatirgus (Philippe IV le Bel)	1285. gada 5. oktobris	1314. gada 29. novembris	- Filipa III dД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Luijs X kvarrelleris (Louis X le Hutin)	1314. gada 29. novembris	1316. gada 5. jūnijs	- Filipa IV dД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Pēcnāves Jānis I (Jean Ier le Posthume)	1316. gada 15. novembris	1316. gada 20. novembris	- Luija X dД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Filips V Augstais (Philippe V le Long)	20 1316. gada novembrī	1322. gada 3. janvāris	- Filipa IV dД“ls - Ludviķa X jaunākais brālis	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Kārlis IV Gadatirgus (Charles IV le Bel)	1322. gada 3. janvāris	1328. gada 1. februāris	- Filipa IV dД“ls - Filipa V jaunākais brālis	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)

Iepriekš nav minēti Hjū Magnuss, Roberta II vecākais dēls, un Filips Franču, Ludviķa VI vecākais dēls. Abi bija kopkungi ar saviem tēviem, bet nomira pirms viņiem. Tā kā nedz Hjū, nedz Filips nebija vienīgais vai vecākais karalis savas dzīves laikā, viņi parasti netiek uzskaitīti kā Francijas karaļi.

Valoī dzimta (1328-1589)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Filips VI Valoī, Laimīgais (Philippe VI de Valois, le Fortuné)	1328. gada 1. aprīlis	1350. gada 22. augusts	- Kārļa Valoī dД“ls, kurЕЎ bija Filipa III dД“ls.	Francijas karalis (Roi de France)
		Jānis II Labais (Jean II le Bon)	1350. gada 22. augusts	1364. gada 8. aprīlis	- Filipa VI dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Kārlis V Gudrais (Charles V le Sage)	1364. gada 8. aprīlis	1380. gada 16. septembris	- JДЃЕ†a II dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Kārlis VI Mīļotais, trakais (Charles VI le Bienaimé, le Fol)	1380. gada 16. septembris	1422. gada 21. oktobris	- KДЃrДјa V dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Kārlis VII Uzvarētājs, labi kalpojošais (Charles VII le Victorieux, le Bien-Servi)	1422. gada 21. oktobris	1461. gada 22. jūlijs	- KДЃrДјa VI dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Ludvigs XI Apdomīgais, Universālais zirneklis (Louis XI le Prudent, l'Universelle Aragne)	1461. gada 22. jūlijs	1483. gada 30. augusts	- KДЃrДјa VII dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Kārlis VIII Jaukais (Charles VIII l'Affable)	1483. gada 30. augusts	1498. gada 7. aprīlis	- LudviД·a XI dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)

Valois-Orléans filiāle (1498-1515)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Ludviks XII Tautas tēvs (Louis XII le Père du Peuple)	1498. gada 7. aprīlis	1515. gada 1. janvāris	- KДЃrДјa V mazmazdД“ls - Otrā pusbrālēns un pēc pirmās laulības Ludviķa XI znots - Pēc otrās laulības Bretaņas Annas, Kārļa VIII atraitnes, vīrs.	Francijas karalis (Roi de France)

Valois-Angoulême filiāle (1515-1589)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Francisks I - vēstuļu tēvs un atjaunotājs (François Ier le Père et Restaurateur des Lettres)	1515. gada 1. janvāris	1547. gada 31. marts	- KДЃrДјa V mazmazdД“ls - pirmās pakāpes brālēns pēc pirmās pakāpes un pēc pirmās laulības Ludviķa XII znots.	Francijas karalis (Roi de France)
		Henrijs II (Henrijs II)	1547. gada 31. marts	1559. gada 10. jūlijs	- Franciska I dД“ls	Francijas karalis (Roi de France)
		Francis II (François II)	1559. gada 10. jūlijs	1560. gada 5. decembris	- Henrija II dД“ls Kļuva par karali 15 gadu vecumā Precējies ar Skotijas karalieni Mariju	Francijas karalis (Roi de France) Skotijas karalis ( 1558-1560)
		Kārlis IX	1560. gada 5. decembris	1574. gada 30. maijs	- Henrija II dД“ls - Franciska II jaunākais brālis	Francijas karalis (Roi de France)
		Henrijs III (Henrijs III)	1574. gada 30. maijs	1589. gada 2. augusts	- Henrija II dД“ls - Kārļa IX jaunākais brālis	Francijas karalis (Roi de France) Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs ( 1573-1575)

Burbonu nams (1589-1792)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Henrijs IV, labais karalis Henrijs, zaļais galants (Henri IV, le Bon Roi Henri, le Vert-Galant)	1589. gada 2. augusts	1610. gada 14. maijs	- DesmitДЃs paaudzes LudviД·a IX pД“cnДЃcД“js pД“c vД«riЕЎД·ДЃs lД«nijas - Franciska I mazbērns - Franciska II, Kārļa IX un Henrija III brālēns un pusbrālis pēc pirmās laulības.	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Luijs XIII Taisnais (Louis XIII le Juste)	1610. gada 14. maijs	1643. gada 14. maijs	- Henrija IV dД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Luijs XIV Lielais, Saules karalis (Louis XIV le Grand, le Roi Soleil)	1643. gada 14. maijs	1715. gada 1. septembris	- Luija XIII dД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Luijs XV Mīļotais (Louis XV le Bien-Aimé)	1715. gada 1. septembris	1774. gada 10. maijs	- Luija XIV mazmazdД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Francijas brīvības atjaunotājs Luijs XVI (Louis XVI le Restaurateur de la Liberté Française)	1774. gada 10. maijs	1792. gada 21. septembris	- Luija XV mazdД“ls	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre) ( 1774-1791) Francijas karalis (Roi des Français) ( 1791-1792)

No 1793. gada 21. janvāra līdz 1795. gada 8. jūnijam Luija XVI dēls Luijs Šarls bija titulēts par Francijas karali kā Luijs XVII. Patiesībā viņš šajā laikā atradās Templī. Viņa varu pārņēma republikas vadītāji. Pēc Luija XVII nāves uz troni kā Luijs XVIII pretendēja viņa tēvocis Luijs Staņislass. Viņš tikai 1814. gadā de facto kļuva par Francijas karali.

Pirmā republika (1792-1804)

Francijas Pirmā republika pastāvēja no 1792. līdz 1804. gadam, kad tās pirmais konsuls Napoleons Bonaparts pasludināja sevi par Francijas imperatoru.

Bonapartu nams, Pirmā impērija (1804-1814)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Imperators no	Imperators līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Napoleons I (Napoléon Ier)	1804. gada 18. maijs	1814. gada 11. aprīlis	-	Francijas imperators (Empereur des Français)

Burbonu nams, Burbonu restaurācija (1814-1815)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Luijs XVIII	1814. gada 11. aprīlis	1815. gada 20. marts	- Ludviķa XVI jaunākais brālis/ Ludviķa XVII tēvocis	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)

Bonapartu nams, Pirmā impērija (Simts dienas, 1815)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Imperators no	Imperators līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Napoleons I (Napoléon Ier)	1815. gada 20. marts	1815. gada 22. jūnijs	-	Francijas imperators (Empereur des Français)
		Napoleons II (Napoleons II)	1815. gada 22. jūnijs	1815. gada 7. jūlijs	Napoleona I dēls	Francijas imperators (Empereur des Français)

Burbonu nams (1815-1830)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Karalis no	Karalis līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Luijs XVIII	1815. gada 7. jūlijs	1824. gada 16. septembris	- LudviД·a XVI jaunДЃkais brДЃlis/ LudviД·a XVII tД“vocis	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)
		Charles X	1824. gada 16. septembris	1830. gada 2. augusts	- Luija XVIII jaunākais brālis	Francijas un Navarras karalis (Roi de France et de Navarre)

Kārļa X vecākais dēls, dafēns Luijs Antuāns, dažkārt tiek uzskatīts par Francijas karali kā Luijs XIX. Tas notika 20 minūšu laikā starp Šarla X oficiālo parakstu par atteikšanos no amata un paša dafīna parakstu.
Monarhisti uzskata, ka Šarla X mazdēls Anrī d'Artuā no 1830. gada 2. augusta līdz 1830. gada 9. augustam bija Francijas karalis kā Henrijs V (Henri V). Francijas valsts viņu nekad neatzina. Viņš parasti nav iekļauts oficiālo Francijas monarhu sarakstos.

Bija īss periods (no 1815. gada 20. marta līdz 1815. gada 8. jūlijam), ko sauca par Simts dienām, kad Luijs XVIII bija karalis, bet aizbēga, jo Napoleons I atgriezās no Elbas.

Orleāna nams, jūlija monarhija (1830-1848)

Portrets

Ģerbonis

Nosaukums

Karalis no

Karalis līdz

Attiecības ar priekšgājēju(-iem)

Nosaukums

Louis Phillippe

(Pilsoņu karalis)

1830. gada 9. augusts

1848. gada 24. februāris

- Luija XIII pД“cnДЃcД“js sestajДЃ paaudzД“ pД“c vД«rieЕЎu kДЃrtas
- Luija XVI, Luija XVIII un Kārļa X brālēns un māsīca piektajā paaudzē.

Franču karalis
(Roi des Français)

Otrā republika (1848-1852)

Otrā Francijas Republika pastāvēja no 1848. līdz 1852. gadam, kad tās prezidents Luijs Napoleons Bonaparts tika pasludināts par Francijas imperatoru.

Bonapartu nams, Otrā impērija (1852-1870)

Portrets	Ģerbonis	Nosaukums	Imperators no	Imperators līdz	Attiecības ar priekšgājēju(-iem)	Nosaukums
		Napoleons III (Napoleons III)	1852. gada 2. decembris	1870. gada 4. septembris	- Napoleona I brДЃДјadД“ls	Francijas imperators (Empereur des Français)

Valstu vadītāji pēc 1871

Francijas valsts vadītāju hronoloģiju turpina Francijas prezidenti. Piektās republikas laikā īsus termiņus bija Francijas valsts vadītājs (1940-1944), Francijas Republikas pagaidu valdības priekšsēdētājs (1944-1946) un Francijas Senāta priekšsēdētājs (1969 un 1974).

Jautājumi un atbildes

J: Kas valdīja Francijā no 486. līdz 1870. gadam?

A: Šajā laikā Francijā valdīja karaļi. Četri Karolingu monarhi bija arī Romas imperatori, un Bonapartes bija Francijas imperatori.

J: Kāds tituls bija šiem valdniekiem?

A: Šiem valdniekiem bija tituli "franku karalis", "Francijas karalis", "franču karalis" vai "franču imperators".

J: Kad tika lietots tituls "franku karalis"?

A: Titula "Franku karalis" lietoja līdz Filipa II valdīšanas laikam.

J: Kādu stilu izmantoja 1791.-1792. gadā un pēc 1830. gada?

A: 1791-1792. gadā un pēc 1830. gada "Francijas (un Navarras) karaļa" vietā tika lietots stils "Franču karalis".

J: Cik daudz Francijas impēriju pastāvēja šajā laika posmā?

A: Šajā laika posmā pastāvēja divas Francijas impērijas.

J: Kas dibināja un valdīja katrā no šīm impērijām?

A: Pirmo Francijas impēriju (1804-1815) nodibināja un pārvaldīja Napoleons I, savukārt Otro Francijas impēriju (1852-1870) nodibināja un pārvaldīja Napoleona III brāļadēls.

Meklēt