Les XX (Les Vingt) — Beļģu modernās mākslas grupa, 1883–1893

Les XX (1883–1893) — Beļģu modernās mākslas grupa, kas rīkoja ikgadējas izstādes un aicināja Monetu, Van Gogu, Gauguinu u.c., vēlāk pārtapa par La Libre Esthétique.

Les XX bija divdesmit beļģu gleznotāju, dizaineru un tēlnieku grupa, kas būtiski ietekmēja Beļģijas un starptautiskās modernās mākslas attīstību 19. gadsimta beigās. To 1883. gadā izveidoja Briseles jurists, izdevējs un kultūras organizators Oktavs Mauss. Grupas dalībnieki apvienojās ar mērķi atbalstīt progresīvus māksliniekus, pārtraukt akadēmiskos konservatīvos kanonus un rīkot regulāras, publiskas izstādes, kas iepazīstinātu plašāku auditoriju ar jaunajām virzienu tendencēm.

Dibināšana un darbības formas

Les XX formāli sastāvēja no divdesmit pilntiesīgiem beļģu biedriem; katru gadu viņi organizēja viena gada kopīgu izstādi, kurai tika uzaicināti arī divdesmit viesmākslinieki no ārzemēm. Par savas darbības platformu grupas vadība izmantoja presi un kultūras sakarus — Oktavs Mauss bija saistīts ar žurnālu "L'Art Moderne", kas palīdzēja popularizēt Les XX aktivitātes un radīt diskusijas par jaunajām mākslas parādībām. Izstādes notika Briselē un nereti raisīja plašus sabiedriskus strīdus, jo tajās tika eksponēta radikāla glezniecība, simbolisms un neoimpresionisms.

Gada izstādes un uzaicinātie viesi

Les XX ikgadējās izstādes bija grupas galvenais instruments — tie piesaistīja gan mākslinieku, gan kritiķu un kolekcionāru uzmanību. Katru gadu grupa aicināja viesmāksliniekus no ārzemēm, lai iepazīstinātu beļģu publiku ar svarīgākajām mūsdienu tendencēm. Šo gadu laikā tika uzaicināti tādi mākslinieki kā: Camille Pissarro (1887, 1889, 1891), Claude Monet (1886, 1889), Georges Seurat (1887, 1889, 1891, 1892), Paul Gauguin (1889, 1891), Paul Cézanne (1890) un Vincent van Gogh (1890, 1891).

Reakcijas, polemika un ietekme

Izstādes bieži radīja spēcīgas reakcijas — gan apbrīnu, gan sašutumu. Les XX bija pirmais nopietnais mehānisms, kas Beļģijā sistemātiski iepazīstināja publiku ar impresionismu, postimpresionismu, pointilismu un simbolismu. Grupas aktivitātes stimulēja diskusijas mākslas kritikā, veicināja kolekcionēšanu un ietekmēja vietējo galeriju un muzeju izstāžu programmas. Turklāt Les XX atbalstīja ne tikai glezniecību, bet arī dekoratīvo mākslu, grafiku un tēlniecību, tādējādi sekmējot jaunu stilu — tostarp Art Nouveau — uzplaukumu Beļģijā.

Pārveide un turpinājums

1893. gadā Les XX biedrība tika pārveidota par "La Libre Esthétique". Šī transformācija bija mēģinājums organizāciju padarīt atvērtāku un mazāk konfliktējošu: tika likvidēta stingrā, pastāvīgā biedru saraksta koncepcija un vairāk uzmanības veltīja izstāžu kvalitātei, viesu izvēlei un mākslas dialogam. "La Libre Esthétique" līdzīgas izstādes turpināja notikt no 1894. līdz Pirmajam pasaules karam, turpinot popularizēt modernās mākslas virzienus un saglabājot Oktava Mausa organizatorisko lomu.

Les XX vērtība slēpās ne tikai tajā, ka tā prezentēja nozīmīgus ārzemju māksliniekus, bet arī tajā, ka tā stimulēja Beļģijas mākslinieku radošo attīstību un mainīja sabiedrības attieksmi pret mūsdienu mākslu. Grupa palikusi par svarīgu posmu Eiropas modernisma vēsturē, jo tās rīkotās izstādes palīdzēja pārkārtot mākslas lauku un bruģēt ceļu nākamajām avangarda kustībām.

Meklēt pēc burta