Hendriks Konsīcijs — Beļģijas rakstnieks un flāmu literatūras pamatlicējs

Henri "Hendriks" Konsīcijs (1812. gada 3. decembris, Antverpene - 1883. gada 10. septembris, Elsene) bija beļģu rakstnieks, kuru bieži dēvē par flāmu (holandiešu) literatūras atdzimšanas un izveides vienu no galvenajiem virzītājiem. Viņa tēvs bija francūzis, māte — flāmu izcelsmes. Sākotnēji Konsīcijs rakstīja arī franču valodā, taču pēc 1830. gada, kad Beļģija atdalījās no Nīderlandes un valsts kultūrā pārsvarā dominēja franču valoda, viņš apņēmās rakstīt holandiešu (flāmu) valodā un popularizēt to plašākai lasītāju auditorijai.

Agrīnā dzīve un ģimene

Viņa māte nomira 1820. gadā, un zēnam kopā ar jaunāko brāli nācās izaugt pie skarbā tēva. 1826. gadā Pjērs Konsīcijs apprecējās otrreiz ar krietni jaunāku atraitni Annu Katrīnu Bogertu. Drīz pēc otrajām laulībām ģimene pārcēlās uz Kempenes reģionu — līdzeno zemes stūrīti starp Antverpeni un Venlo, kuru Konsīcijs vēlāk bieži aprakstīja savos darbos kā savdabīgu iedvesmas avotu.

Izglītība, karš un pāreja uz flāmu valodu

Septiņpadsmit gadu vecumā Konsīcijs pameta tēva māju un strādāja par skolotāju Antverpenē, taču 1830. gada revolūcija pārtrauca viņa mācības. Viņš brīvprātīgi iestājās Beļģijas revolucionāru armijā, cīnoties par jaunās valsts neatkarību; 1837. gadā viņš atstāja dienestu un atgriezās civilajā dzīvē. Visi viņa dzejoļi, kas tapuši karavīra gaitās, bija franču valodā — taču pēc atvaļināšanas, nesaņemot pensiju, Konsīcijs nolēma rakstīt grāmatas flāmu valodā, cerot ar to pelnīt iztiku un vienlaikus stiprināt holandiešu valodas vietu Beļģijā.

Pirmie panākumi un atbalstītāji

Viņa pirmais lielākais darbs flāmu valodā bija stāstu sērija par Nīderlandes sacelšanos — In 't Wonderjaar 1566 (izdots Ģentē, 1837). Šī izvēle izsauca spriedzi ģimenē: tēvs tika sašutis par dēla lēmumu rakstīt "vulgārā" flāmu valodā un izmeta Konsīciju no mājām. Taču sabiedrībā par nelaimīgo jaunekli sāka interesēties ievērojami cilvēki, tostarp gleznotājs Vaperss. Vaperss pat uzdāvināja Konsīcijam apģērbu un ieteica viņu karalim; karalis Leopolds pavēlēja, lai In 't Wonderjaar tiktu pievienots Beļģijas skolu bibliotēkām. Ar Leopolda I aizbildniecību tajā pašā 1837. gadā Konsīcijs publicēja arī savu otro grāmatu — Fantāzija.

Darbi un literārais ceļš

Konsīcija radošais fonds bija plašs: viņš rakstīja vēsturiskus romānus, noveles un stāstus, kuros bieži apvienoja patriotismu, tautas dzīves attēlojumu un morāles mācību. Starp agrīnākajiem darbiem bija "Flandrijas lauvas", "Kā kļūt par gleznotāju" (1843), "Ko var ciest māte" (1843), "Siska van Roosemaels" (1844), "Lambrehts Hensmans" (1847), "Jēkabs van Artevelde" (1849) un "Iesaucējs" (1850). 1845. gadā Konsīcijs tika iecelts par Leopolda ordeņa kavalieri, un rakstīšana flāmu valodā vairs netika uzskatīta par sociāli nepieņemamu.

Pēc karaļa Leopolda I lūguma Konsīcijs publicēja vairākus darbus, kas palielināja viņa atpazīstamību. Starp tiem bija Slepeno Rozu (1850), Rikketikketaku (1851), Sapuvušo džentlmeni (1851) un Kārdinieku (1853) — pēdējais tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem viņa romāniem. Šie darbi strauji ietekmēja jaunāko daiļliteratūru Flandrijā, un Konsīcija stils kļuva par daudzu autoru iedvesmas avotu.

Tulkojumi, atzīšana un vēlākie gadi

Ap 1855. gadu sākās Konsīcija darbu tulkojumi angļu, franču, vācu un itāļu valodā, kas paplašināja viņa lasītāju loku ārpus Beļģijas. Viņš bija ļoti ražīgs autors — publicētie izdevumi sasniedza gandrīz astoņdesmit nosaukumus, un viņš turpināja regulāri rakstīt līdz vecumdienām. Antverpenē un plašākā sabiedrībā viņš kļuva par ietekmīgu un ievērojamu kultūras figūru; viņa 70. dzimšanas dienu svinēja ar publiskiem svētkiem. Pēc ilgas slimības Konsīcijs mira 1883. gadā Elsene).

Stils, tēmas un ietekme

• Stils: Konsīcija proza ir saprotama, stāstoša, bieži ar spēcīgu sižeta vilkmi un skaidru valodu — īpaši orientēta uz plašu lasītāju loku. Viņš izmantoja vienkāršāku, dzīvi atspoguļojošu leksiku, kas palīdzēja holandiešu valodai nostiprināties literatūras vidē.
• Tēmas: vēsturiskās romānas (īpaši saistītas ar Nīderlandes sacelšanos), tautas dzīve Flandrijā, patriotisms, ģimenes un morāles jautājumi, bieži arī reliģiski-morāla iezīme.
• Ietekme: viņu bieži sauc par flāmu literatūras "tēvu" — Konsīcija darbi veicināja flāmu valodas prestižu, iedvesmoja jaunu autoru paaudzi un palīdzēja veidot nacionālo identitāti literārajā laukā. Lai gan kritiķi reizēm norādīja uz sentimentalitāti vai vienkāršotu sižeta risinājumu, viņa ietekme uz flāmu kultūru ir nenoliedzama.

Mantojums

Konsīcija piemiņai Flandrijā veltītas vairākas piemiņas zīmes — pieminekļi, ielas un skolas, kas nes viņa vārdu. Daudzi viņa darbi joprojām tiek lasīti un pārpublicēti, turklāt tie ir daļa no flāmu literatūras vēstures mācībām. Konsīcija centieni rakstīt holandiešu valodā Beļģijas kultūras telpā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņu atceras kā nozīmīgu nacionālas literatūras veidotāju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Henri "Hendriks" Konsīcijs?

J: Kādā valodā viņš rakstīja?

J: Kā viņa tēvs reaģēja uz to, ka viņš uzrakstīja grāmatu flāmu valodā?

Kāds notikums pārtrauca viņa studijas?

J: Kādu rīkojumu karalis Leopolds izdeva attiecībā uz Konsīcija pirmo grāmatu?

J: Kad sāka parādīties viņa grāmatu tulkojumi?

Meklēt pēc burta