Beļģijas kampaņa 1940 — Vācijas invāzija Otrajā pasaules karā

Beļģijas kampaņa 1940: Vācijas strauja invāzija, Eben-Emael desants un lielākā līdz tam tanku kauja; Beļģijas kapitulācija un okupācija Otrajā pasaules karā.

Beļģijas kauja jeb Beļģijas kampaņa bija daļa no lielās Francijas kaujas 1940. gada pavasarī. Tā bija Vācijas uzbrukuma kampaņa Otrā pasaules kara laikā, kas sākās 1940. gada 10. maijā un oficiāli norisinājās aptuveni 18 dienas. Kampaņa beidzās ar Beļģijas armijas kapitulāciju 1940. gada 28. maijā un pēc tam sekojošu Vācijas okupāciju.

Fons un plāni

Pirms invāzijas sabiedrotie — galvenokārt Francija un Lielbritānija — bija sagatavojuši aizsardzības un reaģēšanas plānus, domājot, ka galvenais vācu uzbrukums notiks caur Beļģijas līnijām (t.s. Dailas plāns). Lai apturētu vācu uzbrukumu, labākie sabiedroto korpusi tika novirzīti uz Beļģiju no 10. līdz 12. maijam. Vācieši tomēr īstenoja plānu "Fall Gelb", kur galvenais trieciens gāja caur Ardenēm un pāri Senas baseinam pie Sedan, kas ļāva viņiem apiet sabiedroto izveidotās aizsardzības līnijas.

Galvenie notikumi un kaujas

Uzbrukums sākās 10. maijā ar ātru un pārsteidzīgu manevru virkni:

• Eben-Emela forta kauja (10.–11. maijs) — vāciešu desantnieku un glideru vienības (Fallschirmjäger) izpildīja vienu no pirmajām stratēģiskajām gaisa desanta operācijām, noturot un atņemot svarīgu fortu, kas deva vāciešiem kontroli pār kritisku tiltu un ceļa posmu.
• Hannut (12.–14. maijs) — šī cīņa starp franču un vācu tanku vienībām tika uzskatīta par pirmo lielo tanku kauju Otrajā pasaules karā un bija līdz tam laikam lielākā tanku sadursme vēsturē. Tā parādīja vācu bruņoto spēku mobilitāti un taktisko elastību.
• Savukārt vācu galvenais trieciens caur Ardennām, šķērsojot Senas upes pie Sedan (ap 13. maiju), ļāva Vācijas spēkiem ātri virzīties rietumu virzienā un 20. maijā sasniegt Lamanša jūras šaurumu. Tas noveda pie sabiedroto spēku aplenkšanas un izolēšanas pie kanāla.

Sabiedroto reakcija un evakuācija

Sabiedroto armijas bija piesaistītas, cenšoties apturēt vāciešus Beļģijā, taču, kad vācieši šķēla Ardennes un sasniedza Lamanša krastus, sabiedrotie ātri nonāca apdraudējumā. Vāciešu kustība uz rietumiem piespieda sabiedrotos atgriezties pie jūras, un lielas sabiedroto daļas tika aplenktas un izolētas. Tas noveda pie evakuācijas operācijas Dunkerkā, kur daļa britu un franču spēku spēja atkāpties pāri Lamanšam uz Apvienoto Karalisti.

Beļģijas kapitulācija un okupācija

Ar spiedienu vācu frontē un pēkšņu militāro situāciju pavērsi, Beļģijas valdība un karaspēks galu galā nevarēja turpināt efektīvu aizsardzību. 1940. gada 28. maijā Beļģijas armija kapitulēja, un valsts nonāca Vācijas okupācijā.

Beļģiju vācieši okupēja vairākus gadus. Tā lielākā daļa tika atbrīvota 1944. gada rudenī, kad Rietumu alianse — galvenokārt britu, kanādiešu un amerikāņu spēki — virzījās cauri Francijai un Beļģijai; tomēr kaujas teritorijā turpinājās vēl 1944.–1945. gada ziemā (piemēram, Ardenņu pretuzbrukums/ "Battle of the Bulge").

Sekas un nozīme

Beļģijas kampaņa bija nozīmīgs posms 1940. gada rītausmā: tā demonstrēja vācu kombinētās kaujas metodes — ātrus tanku manevrus, koordinētu aviāciju un speciālas desanta operācijas. Sabiedroto stratēģiskā kļūda attiecībā uz uzbrukuma galveno virzienu un vācu veiksmīgā strateģija caur Ardennām noveda pie drīzas Francijas krišanas un būtiskas pārdales Eiropas kara situācijā.

Vēsturiski šī kampaņa bieži tiek analizēta kā piemērs ātrai modernai karadarbībai (Blitzkrieg) un kā mācība par operacionālo elastību un izlūkošanas nozīmi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Beļģijas kauja?

J: Kā beidzās Beļģijas kauja?

J: Kā sabiedroto armijas uzskatīja, kāds bija galvenais vācu uzbrukums Beļģijas kaujas laikā?

Jautājums: Kas notika pēc tam, kad Beļģijas kaujas laikā franči Beļģijā nodeva savas labākās armijas?

J: Kā Beļģijas kaujā notika pirmā tanku kauja šajā karā?

J: Kas bija Eben-Emela forta kauja?

J: Kad Beļģija tika atbrīvota no vācu okupācijas?

Meklēt pēc burta