Garfagnānas kauja (itāļu: Battaglia della Garfagnana) vāciešiem bija pazīstama kā operācija "Ziemas vētra" (Unternehmen Wintergewitter) un to bieži dēvē par Ziemassvētku ofensīvu (itāļu: Offensiva di Natale). Tā norisinājās Otrā pasaules kara laikā un bija Osi spēku uzbrukums Gotikas līnijas rietumu sektoram. Kauja notika 1944. gada decembra beigās Toskānas ziemeļu Apenīnu kalnos pie Masas un Lukas, ap Garfagnānas reģionu un Serchio ieleju.

Fons un mērķi

1944. gada rudenī un ziemā Itālijā notika cīņas gar stingri aizsargāto Gotikas līniju. Vācu un Itālijas Sociālās Republikas (RSI) spēki meklēja iespējas vietējā līmenī iedzīvoties uzbrukumos, lai mazinātu sabiedroto spiedienu citos sektoros un uzlabotu savu morāli. Decembra ofensīvas mērķis bija izspiest sabiedrotos no rietumligzējošām pozīcijām Serchio ielejā, iegūt kontrolē nelielas pilsētas un piespiest ASV 5. armijas vienības palikt reģionā.

Spēki un vadība

Vācu 14. armija, ko vadīja ģenerālis Kurts fon Tippelskirhs, uzbrukumā izmantoja kombinētus vācu un itāļu RSI spēkus, tostarp vieglākas kaujas vienības un rezervgrupas, kas spēja operēt kalnainā reljefā. Pretējā pusē atradās ASV 5. armijas vienības, tostarp segregētā 92. kājnieku divīzija, kā arī reģionā tika mobilizētas britu un britu dominiju rezervgrupas; sabiedrotie pēc nepieciešamības pārvietoja arī vienības no Indijas 8. kājnieku divīzijas, lai pastiprinātu aizsardzību.

Kaujas gaita

1944. gada decembra beigās vācieši un itālieši uzsāka pārsteiguma uzbrukumu Serchio ielejā. Sākotnēji uzbrukums panāca teritoriālus ieguvumus — Axis spēkiem izdevās ieņemt vairākas pozīcijas un īslaicīgi ieņemt Bargas pilsētu. Sabiedroto pavēle bija pārvietot divas brigādes no Indijas 8. kājnieku divīzijas, lai palīdzētu ASV 92. kājnieku divīzijai nostiprināt sektoru; kamēr šie pastiprinājumi ieradās, viena daļa ASV karavīru plānoja atkāpties uz Lucca pusi, lai nodrošinātu drošāku līniju.

Tomēr Axis ofensīva nebija pietiekami spēcīga, lai veiktu dziļu iespiešanos un izraisītu būtisku stratēģisku pārvietošanos frontē. Kad sabiedroto pastiprinājumi ieradās, vāciešu un itāliešu spēki uzbruka tika apturēti; drīz pēc tam Axis vienības arī atkāpās no daļas ieņemtajām pozīcijām. Barga pēc pāris dienām tika atgūta — pilsēta bija pilnībā kontrolēta atpakaļ pirms Jaunā gada. Kopumā uzbrukums deva īslaicīgu taktisku panākumu Axis pusei, bet nenoveda pie liela mēroga frontes lūzuma.

Iznākums un nozīme

  • Operācija deva īslaicīgu morāles pacēlumu vācu un itāļu vienībām un uzbāza sabiedrotajiem papildu mobilizācijas un līnijas nostiprināšanas nepieciešamību.
  • Sekundāri stratēģiskam kontekstam uzbrukums nebija izšķirošs — sabiedroto pārsvars skaitliskumā, bruņojumā un aviācijas spējās neļāva Axis izspēlēt noturīgu panākumu.
  • Gotikas līnija rietumu sektors saglabājās kopumā līdz 1945. gada pavasarim, kad sabiedroto plašākas pavasara ofensīvas gaitā fronte tika pārrauta.

Upuri un sekas

Precīzi kaujas zaudējumu skaitļi atšķiras atkarībā no avota. Cietuši bija gan frontes vienības, gan vietējā civiliedzīvotāji, jo cīņas notika apdzīvotās vietās un kalnainā rajonā ar ierobežotām evakuācijas iespējām. Taktiskā līmenī uzbrukums parādīja, ka pat nelielas, labi organizētas ofensīvas var īslaicīgi apgrūtināt pretinieka pozīcijas, taču bez plašāka atbalsta tās reti var pārvērst par ilgtermiņa panākumiem.

Garfagnānas kauja palika kā vienas no pēdējām ziemas ofensīvām Itālijā — neliela, vietēja māņkustība, kas neradīja būtiskas izmaiņas kara iznākumā, taču ietekmēja vietējo taktiku un sabiedroto tuvāko reaģēšanas plānu decembra beigās un Jaunā gada sākumā 1945. gadā.