Kauja par Franciju
Otrā pasaules kara laikā Francijas kauja, saukta arī par Francijas krišanu, bija Vācijas iebrukums Francijā un zemajās zemēs 1940. gada 10. maijā, kas noslēdza Phoney War. Kauju veidoja divas daļas. Pirmajā, ko vācu valodā sauca Fall Gelb (angļu valodā - Case Yellow), vācu tanku vienības virzījās cauri Ardennām, lai aplenktu sabiedroto vienības, kas virzījās uz Beļģiju. Lielākā daļa britu ekspedīcijas spēku un daudzi franču karavīri operācijas "Dynamo" laikā no Dankerkas aizbēga uz Angliju.
Otrajā kaujas daļā, ko vācu valodā sauca Fall Rot (angļu valodā Case Red), no 5. jūnija vācu bruņotie spēki aplenca Maginota līniju, lai uzbruktu pārējai Francijai. Itālija 10. jūnijā sāka savu iebrukumu Francijas dienvidaustrumos. Francijas valdība pameta Parīzi un devās uz Bordo, un vācieši 14. jūnijā ieņēma Parīzi. Pēc tam, kad 22. jūnijā Francijas Otrā armiju grupa kapitulēja, 25. jūnijā Francija padevās kā valsts. Asij kauja par Franciju bija liela uzvara.
Francija tika sadalīta vācu okupētajā daļā ziemeļos un rietumos, nelielā Itālijas okupētajā daļā dienvidaustrumos un satelītvalsts daļā dienvidos, ko sauca par Višī Franciju. Dienvidfranciju pārņēma 1942. gada 10. novembrī, un līdz sabiedroto atgriešanās brīdim 1944. gadā Franciju pārvaldīja Vācija; 1944. un 1945. gadā tika atbrīvotas zemās zemes.
Lasīt vairāk
- Alexander, Martin. Republika briesmās, ģenerālis Moriss Gamelēns un Francijas aizsardzības politika, 1933-1940, Cambridge: Cambridge University Press, 1992. Pētījums par Gamelina karjeru un Francijas militārajiem sagatavošanās darbiem 1930. gados. Ļoti atzinīgi vērtējams darbs, kurā uzsvērta Francijas racionālā gatavošanās karam.
- Blaxland, Gregory (1973). Destination Dunkirk. Military Book Society. pp. 436pp. Šis bija pirmais detalizētais apraksts par B.E.F. Francijā. Cīņa par izdzīvošanu beidzās ar atgriešanos no Francijas mazajos kuģos
- Bloch, Marc. Strange Defeat, A Statement of Evidence Written in 1940, Hopkins, New York: W.W. Norton & Co., 1968. 1940. gadā sarakstījis kampaņas veterāns. Uzskata par vienu no pirmajiem svarīgākajiem darbiem, lai izprastu, kā franči uztvēra šo sakāvi. Rakstnieku 1943. gadā nogalināja Gestapo, jo viņš darbojās pretošanās kustībā.
- Cornwell, Peter D. (2008). The Battle Of France Then And Now. Battle of Britain International Ltd. Sešas valstis, kas iesaistījās gaisa kaujās - no 1939. gada septembra līdz 1940. gada jūnijam.
- Doughty, Robert Allan. Katastrofas sēklas: Dösthy: The Development of French Army Doctrine, 1919-1939, Archon, 1986. Pētījums par franču kļūdām militārajā doktrīnā starpkaru periodā un par to, kā tās, nevis defeticisms vai kvalitatīva ekipējuma trūkums, noveda pie sakāves 1940. gadā.
- Doughty, Robert Allan. Lūzuma punkts: Doughty D. Douthy: The Point of the Patch, 1940. gads. Archon, 1990. Klasisks pētījums par 13. un 14. maija notikumiem.
- Gerards, leitnants Roberts M. Tanku iznīcinātāju komanda, 1943. gads
- Horne, Alistair. To Lose a Battle, 1940, Boston: Little Brown and Co., 1969. Stāstījums par Francijas krišanu 1940. gadā. Ļoti lasāms, bet arī novecojis, jo nekritiski pieņem sakāves argumentu.
- Keisling, Eugenia C. Bruņošanās pret Hitleru: C. E. C. E. H. H. Hitler: Francija un militārās plānošanas ierobežojumi. Kanzasas Universitāte, 1996. Pētījums, kurā uzsvērti Francijas rezerves, mobilizācijas un apmācības sistēmas trūkumi. Noraida defeitisma interpretāciju.
- Maiers, Klauss A. Vācija un Otrais pasaules karš: Vācijas sākotnējie iekarojumi Eiropā. Oxford UP, 1991. Rūpīga vācu kolektīvā akadēmiskā pētījuma tulkojums angļu valodā, kurā sniegts detalizēts visu notikumu izklāsts.
- May, Ernest R. Strange Victory: Hitlera iekarošana Francijā. Hill & Wang, 2001. Mūsdienīgs stāsts plašai sabiedrībai, kurā galvenā uzmanība pievērsta politikai, stratēģijai un izlūkošanai.
- Mosier, John. The Blitzkrieg Myth: How Hitler and the Allies misread the Strategic Realities of World War II. HarperCollins, 2003. Spēcīgi revizionistiska interpretācija, noliedzot, ka Blitzkrieg jēdzienu vispār var attiecināt uz šo kampaņu.
- Shepperd, Alan. France 1940, Blitzkrieg in the West; Osprey Campaign Series #3, Osprey Publishing, 1990.
- Shirer, William L.. Berlīnes dienasgrāmata: L. Sirer: The Journal of a Foreign Correspondent, 1934-1941. Johns Hopkins UP, 2002. Laikposmā tieši pirms kapitulācijas Širers strādāja CBS ziņu dienestā Edvarda R. Murova vadībā, pārvietojoties pa Eiropu, kā to diktēja notikumi. Šis ir viņa rakstītais stāsts par šo periodu.
- Young, Robert J. In Command of France: Kembridža: Francijas ārpolitika un militārā plānošana, 1933-1940: Harvard University Press, 1978.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija kauja pie Francijas?
A: Francijas kauja, saukta arī par Francijas krišanu, bija vācu iebrukums Francijā un zemajās zemēs, kas sākās 1940. gada 10. maijā un beidzās ar 25. jūnijā parakstīto pamieru.
J: Kā sauca abas kaujas daļas?
A: Pirmo daļu vācu valodā sauca Fall Gelb (vācu valodā - "dzeltenais gadījums"), bet otro daļu vācu valodā - Fall Rot (angļu valodā - "sarkanais gadījums").
J: Kad Itālija sāka savu iebrukumu?
A: Itālija sāka savu iebrukumu Francijas dienvidaustrumos 10. jūnijā.
Jautājums: Kad Vācija ieņēma Parīzi?
A: Vācija ieņēma Parīzi 14. jūnijā.
J: Kad kapitulēja Francija?
A: Francijas Otrā armiju grupa kapitulēja 22. jūnijā.
J: Kas notika ar Franciju pēc tās kapitulācijas?
A: Pēc kapitulācijas Francija tika sadalīta Vācijas okupētajā daļā ziemeļos un rietumos, nelielā Itālijas okupētajā daļā dienvidaustrumos un satelītvalsts daļā dienvidos, ko sauca par Višī Franciju. Dienvidfranciju pārņēma Vācija līdz pat sabiedroto spēku atgriešanās brīdim 1944. gadā. Zemajai zemei 1944. un 1945. gadā tika atbrīvotas zemās zemes.
Jautājums: Kā lielākā daļa britu ekspedīcijas spēku karavīru izglābās no Dankerkas?
A: Lielākā daļa britu ekspedīcijas spēku karavīru izbēga no Dankerkas operācijas "Dynamo" laikā.
