Beļģu sintpopa grupu Telex 1978. gadā izveidoja Marks Mulēns (Marc Moulin), Dens Lacksmans (Dan Lacksman) un Mišels Moerss (Michel Moers). Viņi miksēja disko, panku un eksperimentālo elektronisko mūziku, radot viegli ironisku, minimālistisku un reizē ļoti pulētu skaņu, kas atšķīrās no tradicionālajām roka un popgrupām tajā laikā.
Sastāvs un muzikālā pieeja
Katrs no grupas dalībniekiem ienesāja savas prasmes: Marc Moulin bija pazīstams kā džezs pianists un komponists, Dan Lacksman — inženieris un producents, kas strādāja studijā un pārzināja elektronisko aparatūru, bet Michel Moers bija vokālists un daudzpusīgs mūziķis. Tāpat kā Kraftwerk, arī Telex savu mūziku bieži veidoja, izmantojot tikai elektroniskos instrumentus, sintezatorus un ritma mašīnas, turklāt grupas stilā būtiska bija humora un sarkasma klātbūtne dziesmu tekstos un izpildījumā.
Eirovīzijas pieredze (1980)
1980. gadā Telex menedžeris uzaicināja grupu piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas to gadu norisinājās Hāgā (Nīderlandē). Grupa piedalījās ar dziesmu, kas ironiski saucās "Eirovīzija" un tieši komentēja pašu formātu — teksts bija apzināti banāls un rotaļīgs, kas bija mērķtiecīgs mākslinieciskais žests.
Priekšnesums Eirovīzijā izsauca neskaidras reakcijas — pēc noslēguma lielākoties valdīja apstulbināts klusums, un Mišels Moerss nofotografēja apjukušo publiku. Kad sākās balsu skaitīšana, Grieķija piešķīra Beļģijai trīs punktus; raidītāja diktors, šķietami pārsteigts, domāja, ka ir pārklausījies, un mēģināja piešķirt punktus Nīderlandei. Telex Eirovīzijā uzstājās kā provokatīvs un ironisks solis, kas palicis atmiņā kā viena no neparastākajām dalībām konkursā.
Turpmākā radošā darbība
Grupa turpināja eksperimentēt studijā. Trešajam albumam Telex lūdza ASV grupas Sparks palīdzību, lai palīdzētu rakstīt dziesmu tekstus — šī sadarbība piešķīra materiālam papildu humora un britiskas ironijas piesitienu. Tomēr, tāpat kā pirms tam, grupa bieži atteicās no tradicionāla dzīvā izpildījuma, izmantojot ierakstītas bāzes un elektronisko aprīkojumu — tāda pieeja vēl bija neparasta 1981. gadā, lai gan vēlāk kļuva par ierastu praksi tehno mūzikas māksliniekiem.
Ceturtais Telex albums Wonderful World gandrīz netika izplatīts, daļēji sakarā ar izdošanas un izplatīšanas problēmām, taču ieraksti vēl aizvien apliecināja grupas vienlaikus vieglo un rafinēto skanējumu.
Komercālākas fāzes un stilu attīstība
1986. gadā Atlantic Records parakstīja līgumu ar Telex, kas ļāva grupai iekļauties plašākā tirgū. Šajā periodā grupa sāka vairāk izmantot samplēšanu un attīstīt humoristiskāku, rotaļīgāku izteiksmi dziesmās. Vēlāk, 1989. gadā, Telex atgriezās pie saviem agrākiem skaņdarbiem un pārmiksēja tos, pietuvinot aranžējumus house mūzikai un laikmeta deju mūzikas estētikai.
Atgriešanās un mantojumā
Pēc gandrīz divu desmitgažu klusuma Telex atgriezās 2006. gada martā ar albumu How Do You Dance, ko izdeva EMI Records. Albums saturēja piecas oriģināldziesmas un piecas kaverversijas, apliecinot grupas spēju mūsdienīgā veidā sasaistīt savu klasisko skanējumu ar aktuālajām tendencēm.
Telex palicis atzīts kā viena no nozīmīgākajām Beļģijas elektroniskās mūzikas grupām — tās darbs ietekmējis gan vietējos, gan starptautiskos māksliniekus, kas strādā ar sintēzi, samplēšanu un ironisku popkultūras komentāru. Grupas kombinācija no rafinēta tehniskā meistarības, minimālisma un humora padarīja Telex par nozīmīgu punktu elektroniskās mūzikas vēsturē.