Westvleteren alus darītava — Beļģijas trapistu alus ar starptautisku slavu

Westvleteren alus darītava (Brouwerij Westvleteren) ir Beļģijas alus darītava, kas atrodas Vestvleterenas Svētā Siksta trapistu abatijā Beļģijas Vleterenas pašvaldībā. Parasti gan gan darītavu, gan tās produktus vienkārši sauc par Westvleteren. Trīs darītavas alus šķirnēm — Westvleteren 12 (XII), Westvleteren 8 (VIII) un Westvleteren 6 (VI) — ir plaša starptautiska reputācija gan garšas, gan kvalitātes ziņā, taču to pieejamība ir ļoti ierobežota.

Vēsture un tradīcija

Alus darītava tika dibināta 1838. gadā, bet plašākai sabiedrībai klosteris sāka pārdot savu alu tikai 1931. gadā — līdz tam alus galvenokārt tika pasniegts viesiem un klostera apmeklētājiem. Westvleteren ir īsta trapistu darītava: alus tiek ražots klostera teritorijā un ražošanas uzraudzībā, un tā darbību nosaka trapistu ordeņa principi — ienākumi tiek izmantoti klostera uzturēšanai un labdarībai.

Alus šķirnes un garšas raksturs

Vispārpieņemtās Westvleteren galvenās šķirnes ir:

• Westvleteren 12 (XII) — tumšs, bagāts un kompleksu aromātu, bieži aprakstīts ar sausām augļu, karameļu, tumšās šokolādes un izteiktu malto raksturu. Tas ir visprestižākais no trijotnes un regulāri ierindojas augstās vietās dažādos alus novērtējumos. ABV apmēram 10%.
• Westvleteren 8 (VIII) — tumšāka ale ar saldenu malto bāzi, toni pēc žāvētiem augļiem un vieglu rūgtumu; starp 7–8% ABV atkarībā no sērijas.
• Westvleteren 6 (VI) — gaišāks, vieglāks alus ar mazāk izteiktu alkohola klātbūtni, balansēts un dzērienam draudzīgāks; parasti ap 5–6% ABV.

Tie ir tikai aprakstoši pieskārieni — īstā garša var atšķirties atkarībā no noliktavas apstākļiem, brūvējuma datumā un personīgajām gaumēm.

Ražošana, personāls un pieejamība

Westvleteren ir īpaši pazīstama ar to, ka brūvēšanu joprojām veic mūki. No aptuveni 26 cisterciešu, kas dzīvo klosterī, daļa tieši piedalās darītavas darbībā — pieci mūki vada brūvēšanas procesu, bet dažiem citiem ir loma pudelēšanā un loģistikā. Ražošanas apjomi tiek uzturēti salīdzinoši nelieli, jo mērķis nav komerciāla paplašināšanās, bet gan kārtīgs, tradicionāls darbs klostera vajadzībām un ierobežotas pārdošanas nodrošināšana.

Sakarā ar ierobežoto ražošanu un klostera pārdošanas politiku Westvleteren alus ir grūti iegūstams ārpus vietējā reģiona. Klosteris ilgstoši izmantoja rezervācijas sistēmu, kas ļāva klientiem iepriekš pierakstīties un pēc tam personīgi saņemt pasūtīto alu. Pārdošanas noteikumi laika gaitā ir mainījušies, tāpēc interesentiem ieteicams iepriekš pārbaudīt aktuālos nosacījumus pirms došanās uz abatiju vai sazināšanās ar vietējiem tirgotājiem.

Starptautiskā reputācija un ietekme

Westvleteren ir guvis «kultūras» statusu alu cienītāju vidū un regulāri saņem augstus vērtējumus dažādos neatkarīgos alus reitingos un publikācijās. Šī reputācija izriet no tradicionālās trapistu ražošanas prakses, rūpīgā brūvēšanas procesa un ierobežotās pieejamības, kas kopā rada īpašu pieprasījumu.

Klostera peļņa no alus pārdošanas tiek izmantota klostera uzturēšanai un labdarībai, kas atbilst trapistu principiem — ražošana nav mērķēta uz maksimālu peļņu, bet uz pašu kopienas vajadzību nodrošināšanu un citu atbalstu.

Kā nobaudīt Westvleteren

Ja vēlaties nobaudīt Westvleteren, visdrošāk ir plānot vizīti reģionā vai meklēt nelielas specializētās alus bodēs un krogu piedāvājumā. Ņemiet vērā, ka pieprasījums var būt ļoti liels, un iegāde bieži ierobežota uz vienu pircēju vai pārdota noteiktos laika periodos. Daudzi alus cienītāji arī apmainās ar pieredzēm degustācijas forumos, kur var atrast padomus par konkrētiem izdevumiem un glabāšanas ieteikumiem.

Westvleteren ir spilgts piemērs tam, kā maza, tradicionāla trapistu darītava var sasniegt pasaules uzmanību, saglabājot savu identitāti, kvalitātes standartus un klostera vērtības.

Komerciālās ievirzes

Tāpat kā visās citās trapistu alus darītavās, alus tiek pārdots tikai tādēļ, lai finansiāli atbalstītu klosteri un citus labus mērķus. Alus netiek reklamēts, izņemot nelielu izkārtni pie klostera. Mūki vairākkārt ir teikuši, ka viņi brūvē tikai tik daudz alus, lai nodrošinātu klostera darbību. Neatkarīgi no pieprasījuma viņi neražo vairāk, nekā nepieciešams pārdot. Otrā pasaules kara laikā alus darītava pārtrauca piegādāt alu vairumtirgotājiem. Kopš tā laika viņi pārdod alu tikai individuāliem pircējiem klātienē alus darītavā vai apmeklētāju centrā.

Vestvlterenas Apmeklētāju centrs

Alus

Pašlaik alus darītava brūvē trīs alus šķirnes:

• Westvleteren Blonde (zaļš vāciņš), 5,8 % ABV, ieviests 1999. gada 10. jūnijā.
• Westvleteren 8 (ar zilu vāciņu) (agrāk Extra), 8% ABV.
• Westvleteren 12 (dzeltenais vāciņš) (agrāk Abt), 10,2 % ABV, 1940. gadā.

Līdz 1999. gadam alus darītavā darīja arī 6,2% stipruma tumšo alu un gaišāko 4°, kas bija mūku galda alus. 8. un 12. šķirnes alus tiek pildīts pudelēs. Tiem ir ilgs glabāšanas laiks. Daži alus baudītāji dod priekšroku garšas īpašībām, ja alus ir uzglabāts vairākus gadus. Sastāvdaļas ir raugs, apiņi, iesals, cukurs, karamele un ūdens.

Kopš 1945. gada pudeles tiek pārdotas bez etiķetēm. Visa likumā prasītā informācija ir uzdrukāta uz kroņa vāciņiem. Tā kā uz pudeles nav vietas, Westvleteren alus ir vienīgais trapistu alus, uz kura nav oficiālā trapistu logotipa. Logotips ir uzdrukāts tikai uz koka kastēm.

Westvleteren alus. Glāzē ir 12°

Meklēt pēc burta