Koordinātas: 49°41′N 5°49′E / 49.683°N 5.817°E / 49.683; 5.817
Luksemburga (holandiešu un vācu valodā: Luxemburg, luksemburgiešu valodā: Lëtzebuerg, valoņu valodā: Lussimbork) ir Beļģijas un Valonijas dienvidu province. Tā ir lielākā Beļģijas province ar 4 443 km2 (apm. 1 715 sq mi).
Galvaspilsēta ir Arlona provinces dienvidaustrumos. To sauc arī par "Beļģijas Luksemburgu", un to nevajadzētu jaukt ar Luksemburgas Lielhercogisti.
Beļģijas Luksemburga atrodas valsts dienvidos un ietilpst Valonijas reģionā. Reģions ir kalnains un mežains — tas veido Ardenu daļu, kurai raksturīgas ielejas, upes un plašas lauku teritorijas. Provinces platība padara to par vismazāk apdzīvoto, bet ģeogrāfiski visplašāko Beļģijas administratīvo teritoriju.
Ģeogrāfija
Reljefs ir galvenokārt ardenniešu tipa: zemi klāj meži, pauguri un ielejas. Svarīgākās upes un baseini provincē ietver:
- Semoa (Semois) — ainaviska upe dienvidu daļā, pazīstama ar līkumotām ielejām;
- Lesse — ieplūst Maas baseinā un ir populāra kanoe un laivošanas maršrutu vieta;
- Our un Sûre (Sauer) pietuvina pierobežas ainavas, īpaši pie robežas ar Luksemburgu.
Klima ir mērena okeāniska ar vēsākiem vasaras un mākonainākiem ziemas periodiem, īpaši augstākajos apgabalos.
Vēsture
Teritorija tradicionāli bija daļa no vēsturiskā Luksemburgas hercogistes. Pēc Napoleona kara perioda un Eiropas kartes pārzīmēšanas 19. gadsimtā reģions tika sadalīts — daļa palika pie Lielhercogistes, bet daļa kļuva par Beļģijas provinces daļu. Šī vēsturiskā saistība skaidro kultūras un valodas pārklāšanos pierobežas teritorijās. Provincē ir arī nozīmīgi Otrā pasaules kara atmiņas objekti, piemēram, Bastogne, kas bija vienas no Hogas kaujas vietām.
Administrācija un lielākās pilsētas
Province ir sadalīta vairākos administratīvos apgabalos (arrondissements). Galvenās pilsētas un centri ir:
- Arlona — administratīvais centrs un tuvākā lielākā pilsēta pie Luksemburgas robežas;
- Bastogne — vēsturiska pilsēta, saistīta ar Otrā pasaules kara notikumiem;
- Marche-en-Famenne, Neufchâteau, Virton un Libramont-Chevigny — reģiona nozīmīgi ekonomiskie un pakalpojumu centri.
Provincē dzīvo mēreni liels iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar tās platību — aptuveni daži simti tūkstošu iedzīvotāju, kas padara teritoriju relatīvi mazapdzīvotu un ar daudz lauku zonu.
Valodas un kultūra
Galvenā saziņas valoda provincē ir franču valoda. Tomēr reģionā saglabājušās arī valodnieciskās īpatnības — uz austrumiem dzīvo cilvēki, kuri runā luksemburgiešu dialekta ietekmē esošos areļu dialektos (Arelerland), bet dienvidu gaume (Gaume) kultūras reģionā saglabā speciālus dialektus (gaumiešu/valoņu nianses). Vietējā kultūra ietver lauksaimniecības tradīcijas, amatniecību, vietējo virtuvi un svētkus, kas attiecas uz lauku gada ciklu.
Ekonomika un transports
Ekonomika balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, pārtikas rūpniecību, tūrisma pakalpojumiem un mazām līdz vidēja mēroga rūpnīcām. Nozīmīga ir arī robežstrādnieku kustība uz Luksemburgu — daudzi iedzīvotāji strādā ārpus valsts robežām. Transporta tīkls ietver reģionālas dzelzceļa līnijas, autoceļus un savienojumus ar Luksemburgu un Franciju; kalnainā reljefa dēļ satiksme dažviet var būt lēnāka nekā Beļģijas ziemeļu daļā.
Tūrisms un dabas aizsardzība
Provinces ainavas un vēsturiskās vietas piesaista dabas mīļotājus un vēstures interesentus. Bieži apmeklētas ir:
- pastaigu un velomaršruti Ardenēs;
- vēsturiskas piemiņas vietas un muzeji, īpaši Bastogne (Otrā pasaules kara muzeji un Mardasson memoriāls);
- viesmīlīgas mazpilsētas ar vietējiem gadatirgiem, tradicionālajām kafejnīcām un reģionālo virtuvi.
Provincē ir arī vairāki vietējās nozīmes dabas rezervāti un aizsargājamās teritorijas — to mērķis ir saglabāt mežus, bioloģisko daudzveidību un ainavu kvalitāti.
Kopsavilkums
Beļģijas Luksemburga ir plaša, daļēji mežaina un vēsturiski bagāta province Valonijas dienvidos. Tā apvieno lauku dzīves ritmu, robežreģiona kultūras ietekmes un nozīmīgas vēsturiskas atmiņas par Otrā pasaules kara notikumiem. Lai gan tai ir samērā neliels iedzīvotāju blīvums, provinces daba un kultūras mantojums padara to par pievilcīgu galamērķi dabas un vēstures tūristiem.
