Beļģijas Luksemburga — Valonijas dienvidu province: ģeogrāfija un fakti
Beļģijas Luksemburga — Valonijas dienvidu province: ģeogrāfija, vēsture, Arlonas centrs, plašas ainavas un fakti par platību, koordinātām un kultūru.
Koordinātas: 49°41′N 5°49′E / 49.683°N 5.817°E / 49.683; 5.817
Luksemburga (holandiešu un vācu valodā: Luxemburg, luksemburgiešu valodā: Lëtzebuerg, valoņu valodā: Lussimbork) ir Beļģijas un Valonijas dienvidu province. Tā ir lielākā Beļģijas province ar 4 443 km2 (apm. 1 715 sq mi).
Galvaspilsēta ir Arlona provinces dienvidaustrumos. To sauc arī par "Beļģijas Luksemburgu", un to nevajadzētu jaukt ar Luksemburgas Lielhercogisti.
Beļģijas Luksemburga atrodas valsts dienvidos un ietilpst Valonijas reģionā. Reģions ir kalnains un mežains — tas veido Ardenu daļu, kurai raksturīgas ielejas, upes un plašas lauku teritorijas. Provinces platība padara to par vismazāk apdzīvoto, bet ģeogrāfiski visplašāko Beļģijas administratīvo teritoriju.
Ģeogrāfija
Reljefs ir galvenokārt ardenniešu tipa: zemi klāj meži, pauguri un ielejas. Svarīgākās upes un baseini provincē ietver:
- Semoa (Semois) — ainaviska upe dienvidu daļā, pazīstama ar līkumotām ielejām;
- Lesse — ieplūst Maas baseinā un ir populāra kanoe un laivošanas maršrutu vieta;
- Our un Sûre (Sauer) pietuvina pierobežas ainavas, īpaši pie robežas ar Luksemburgu.
Klima ir mērena okeāniska ar vēsākiem vasaras un mākonainākiem ziemas periodiem, īpaši augstākajos apgabalos.
Vēsture
Teritorija tradicionāli bija daļa no vēsturiskā Luksemburgas hercogistes. Pēc Napoleona kara perioda un Eiropas kartes pārzīmēšanas 19. gadsimtā reģions tika sadalīts — daļa palika pie Lielhercogistes, bet daļa kļuva par Beļģijas provinces daļu. Šī vēsturiskā saistība skaidro kultūras un valodas pārklāšanos pierobežas teritorijās. Provincē ir arī nozīmīgi Otrā pasaules kara atmiņas objekti, piemēram, Bastogne, kas bija vienas no Hogas kaujas vietām.
Administrācija un lielākās pilsētas
Province ir sadalīta vairākos administratīvos apgabalos (arrondissements). Galvenās pilsētas un centri ir:
- Arlona — administratīvais centrs un tuvākā lielākā pilsēta pie Luksemburgas robežas;
- Bastogne — vēsturiska pilsēta, saistīta ar Otrā pasaules kara notikumiem;
- Marche-en-Famenne, Neufchâteau, Virton un Libramont-Chevigny — reģiona nozīmīgi ekonomiskie un pakalpojumu centri.
Provincē dzīvo mēreni liels iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar tās platību — aptuveni daži simti tūkstošu iedzīvotāju, kas padara teritoriju relatīvi mazapdzīvotu un ar daudz lauku zonu.
Valodas un kultūra
Galvenā saziņas valoda provincē ir franču valoda. Tomēr reģionā saglabājušās arī valodnieciskās īpatnības — uz austrumiem dzīvo cilvēki, kuri runā luksemburgiešu dialekta ietekmē esošos areļu dialektos (Arelerland), bet dienvidu gaume (Gaume) kultūras reģionā saglabā speciālus dialektus (gaumiešu/valoņu nianses). Vietējā kultūra ietver lauksaimniecības tradīcijas, amatniecību, vietējo virtuvi un svētkus, kas attiecas uz lauku gada ciklu.
Ekonomika un transports
Ekonomika balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, pārtikas rūpniecību, tūrisma pakalpojumiem un mazām līdz vidēja mēroga rūpnīcām. Nozīmīga ir arī robežstrādnieku kustība uz Luksemburgu — daudzi iedzīvotāji strādā ārpus valsts robežām. Transporta tīkls ietver reģionālas dzelzceļa līnijas, autoceļus un savienojumus ar Luksemburgu un Franciju; kalnainā reljefa dēļ satiksme dažviet var būt lēnāka nekā Beļģijas ziemeļu daļā.
Tūrisms un dabas aizsardzība
Provinces ainavas un vēsturiskās vietas piesaista dabas mīļotājus un vēstures interesentus. Bieži apmeklētas ir:
- pastaigu un velomaršruti Ardenēs;
- vēsturiskas piemiņas vietas un muzeji, īpaši Bastogne (Otrā pasaules kara muzeji un Mardasson memoriāls);
- viesmīlīgas mazpilsētas ar vietējiem gadatirgiem, tradicionālajām kafejnīcām un reģionālo virtuvi.
Provincē ir arī vairāki vietējās nozīmes dabas rezervāti un aizsargājamās teritorijas — to mērķis ir saglabāt mežus, bioloģisko daudzveidību un ainavu kvalitāti.
Kopsavilkums
Beļģijas Luksemburga ir plaša, daļēji mežaina un vēsturiski bagāta province Valonijas dienvidos. Tā apvieno lauku dzīves ritmu, robežreģiona kultūras ietekmes un nozīmīgas vēsturiskas atmiņas par Otrā pasaules kara notikumiem. Lai gan tai ir samērā neliels iedzīvotāju blīvums, provinces daba un kultūras mantojums padara to par pievilcīgu galamērķi dabas un vēstures tūristiem.
Ģeogrāfija
Tā robežojas ar Luksemburgas Lielhercogisti, Franciju un Beļģijas Namūras un Ljēžas provincēm (sākot no austrumiem pulksteņrādītāja rādītāja virzienā).
Provinces kopējā platība ir 4 443 km2 (1 715 km²), bet tai ir vismazākais iedzīvotāju skaits (280 327) un blīvums (63,1 iedzīvotājs uz km²) no visām Beļģijas provincēm. Tā ir arī ievērojami lielāka un ievērojami mazāk apdzīvota nekā kaimiņos esošā Luksemburgas Lielhercogiste.
Galvenie provinces dabas reģioni ir Beļģijas Lotringas reģions provinces dienvidu daļā un Ardēnu reģions provinces centrā un ziemeļu daļā.
Baraque de Fraiture Vielsalm pašvaldībā ir augstākais punkts provincē - 652 m (2139 pēdas).
Galvenās Luksemburgas provinces upes ir:
Vēsture
Pēc Beļģijas revolūcijas 1839. gadā ar Trešo Luksemburgas sadalījumu province tika atdalīta no kaimiņos esošās Luksemburgas un pasludināta par Beļģijas sastāvdaļu.
Lielākā daļa Luksemburgas iedzīvotāju runā franču valodā, taču Arelerlandē, netālu no Luksemburgas Lielhercogistes robežas, ir neliela luksemburgiešu mazākumtautība, kas runā latviski.
Administratīvā nodaļa
Luksemburgas province ir sadalīta 5 apriņķos un 44 pašvaldībās.
| Pašvaldības pēc rajoniem ar to numuriem kartē | ||
| Arlons | Bastogne | Marche-en-Famenne |
|
|
|
|
| Neufchâteau | Virton | |
|
|
| |
Namūras pašvaldību karte (nosaukumi ir norādīti nākamajā tabulā)
Provinces pils Arlonā.
Ardēnas
Torgny : Beļģijas dienvidu pilsēta.
Iedzīvotāju skaits pa rajoniem
Iedzīvotāju skaits katra gada 1. janvārī.
| Apgabals | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 |
| Arlons | 55,593 | 56,392 | 57,376 | 57,850 | 58,463 | 59,204 |
| Bastogne | 43,444 | 44,012 | 44,555 | 45,061 | 45,453 | 45,705 |
| Marche-en-Famenne | 53,123 | 53,593 | 54,003 | 54,214 | 54,797 | 55,228 |
| Neufchâteau | 58,151 | 58,726 | 59,385 | 59,861 | 60,368 | 60,791 |
| Virton | 50,867 | 51,361 | 51,631 | 52,037 | 52,271 | 52,710 |
| Luksemburgas province | 261,178 | 264,084 | 266,950 | 269,023 | 271,352 | 273,638 |
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāda ir Luksemburgas galvaspilsēta?
A: Luksemburgas galvaspilsēta ir Arlona, kas atrodas provinces dienvidaustrumos.
J: Kādās valodās runā Luksemburgā?
A: Luksemburgā runā franču, nīderlandiešu, vācu, luksemburgiešu un valoņu valodā.
J: Vai Luksemburga ir Beļģijas daļa?
A: Jā, Luksemburga ir Beļģijas un Valonijas province.
Vai Luksemburga ir saistīta ar Luksemburgas Lielhercogisti?
A: Nē, Luksemburgu nevajadzētu jaukt ar Luksemburgas Lielhercogisti.
J: Kur ģeogrāfiski atrodas Luksemburga?
A: Luksemburga atrodas Beļģijas un Valonijas dienvidu reģionā.
J: Cik daudzās valodās runā Luksemburgā?
A: Luksemburgā runā piecās valodās - franču, nīderlandiešu, vācu, luksemburgiešu un valoņu.
Meklēt