Pakistānas etniskā daudzveidība: grupas, valodas un iedzīvotāju skaitļi
Atklājiet Pakistānas etnisko daudzveidību — galvenās grupas, valodas un precīzi iedzīvotāju skaitļi ar salīdzinājumiem un kartēm.
Aptuveni 98% Pakistānā lietoto valodu pieder pie indoirāņu valodu saimes (no tām aptuveni 70% ir indoārijiešu atzara valodas un ap 30% — irāņu atzara valodas), kas savukārt ir indoeiropiešu valodu saimes daļa. Lielākā daļa Pakistānas reģionālo valodu tiek rakstītas ar persiešu–arābu rakstību, un vārdu krājums būtiski ir bagātināts ar aizguvumiem no arābu un persiešu valodas. Valstī runā daudz plaši izplatītas valodas — urdu (nacionālā valoda un lingua franca), balučī, puštu, sindhī, seraiki, kašmiriešu (košur), pendžabi (ar šahmukhi rakstību) u. c. Valstī dzīvo gan plašas indoārijiskas etniskās grupas, gan irāņu tautas un dardiešu valodu grupas. Turklāt pastāv arī nelielas, relatīvi izolētas valodu kopienas — piemēram, burušo un brahui valodā runājošie.
Galvenās etniskās grupas un to skaits (aptuveni, 2009)
Saskaņā ar 2009. gada datiem galvenās Pakistānas etniskās grupas pēc iedzīvotāju skaita bija:
- Pendžabi (40,20%) — ap 70,7 miljoni
- Paštūni (19,80%) — ap 35,2 miljoni
- Sindhieši (14,1%) — ap 24,8 miljoni
- Seraikis (10,53%) — ap 14,8 miljoni
- Muhadžiri (7,57%) — ap 13,3 miljoni
- Balučiem (3,57%) — ap 6,3 miljoni
- Citi (4,66%) — ap 11,1 miljoni
Šie skaitļi ir aptuveni un dažviet noapaļoti; tie dod priekšstatu par etnisko sastāvu, taču precīzas proporcijas mainās atkarībā no avota un demogrāfiskajām izmaiņām kopš 2009. gada.
Mazākas grupas un reģionālā izplatība
Mazākas etniskās kopienas dzīvo īpaši valsts ziemeļos un kalnu apvidos. Starp tām ir kašmirieši, kalaši, burušo runātāji, brahui, khovari, šina un turvali. Dažas no šīm valodām ir ģeogrāfiski izolētas un tiek uzskatītas par valodu reliktiem vai apdraudētām.
Ziemeļu reģionos — piemēram, Gilgit–Baltistān un kaimiņu apvidos — dominē dardiešu (dardic) valodu grupas, bet Baločistanā ir plaša balučiju kopiena. Reģionālais sadalījums parasti sakrīt ar Pakistānas administratīvajiem dienvidu un ziemeļu/provinču dalījumiem: Pendžaba, Sindha, Khyber Pakhtunkhwa (paštūnu reģions), Baločistāna Valodu un rakstības loma sabiedrībā
Nacionālā un starpnacionālā saziņa bieži notiek ar urdu, kas ir nacionālā valoda un simboliski vieno dažādas etniskās grupas, taču kā dzimtā valoda urdu pamatā lieto mazāk cilvēku. Valsts oficiālās birokrātiskās un tiesu valodas, kā arī izglītībā bieži ir angļu, kas saglabā nozīmīgu lomu administrācijā un augstākajā izglītībā. Reģionālās valodas (piem., pendžabi, puštu, sindhī, seraiki) nereti tiek izmantotas vietējā izglītībā, medijos un kultūras dzīvē.
Daudzas reģionālās rakstības versijas izmanto persiešu–arābu bāzi ar adaptācijām (piem., pendžabi šahmukhi rakstībā). Vārdu krājums ir lielā mērā ietekmēts no arābu un persiešu valodas, kā arī 20. gadsimta globālajām aizguvumiem.
Demogrāfiskās tendences un piezīmes
Pakistānas iedzīvotāju etniskais un valodu sastāvs pastāvīgi mainās — ietekmē migrācija (gan iekšējā, gan starptautiskā), urbanizācija un sociolingvistiska asimilācija (piem., jaunu paaudžu tendence lietot urdu vai angļu valodu vairāk nekā vietējo valodu). Muhadžiri grupa, piemēram, veidojās Pārdalījuma (Partition) rezultātā 1947. gadā, kad cilvēki pārcēlās uz Pakistānu no dažādām Indijas daļām un saglabāja urdu kā kultūras saiti.
Norādītie procenti un skaitļi balstās uz 2009. gada datiem; vēlākie oficiālie saskaitījumi un pētījumi var sniegt atšķirīgas aplēses. Valodas un etniskā piederība bieži tiek interpretēta dažādos veidos atkarībā no avota, tāpēc raugieties arī uz jaunākiem demogrāfijas pētījumiem, ja nepieciešama aktuālāka informācija.
Galvenās etniskās grupas Pakistānā, 1973. gads
Hindkowan
Hindkovans ir vispārīgs apzīmējums, ko lieto Pakistānas Haiber-Pakštunhvas provinces Haibaras apgabala iedzīvotājiem. Šis apgabals atrodas starp provinces "īstajiem" puštunu apgabaliem, Ziemeļpendžābu un Kašmiru. Tādējādi tas ir "pārejas" apgabals, kurā galvenokārt runā hindko dialektā vai valodā, nedaudz arī paštunču un citās valodās. Jāatzīmē, ka kā tādi nav cilvēki vai rases ar šo nosaukumu, bet tā ir tīri lingvistiska definīcija vai termins. Cilvēki, kas apdzīvo "hindko valodā runājošo joslu", patiesībā ir dažādu etnisko izcelsmju pārstāvji - tatāņi, piemēram, Jusufzai, Tanoli, Tarin, Jadoon, Kakkar, Utmanzai un citi, kā arī dažādu pendžabi un kašmiriešu cilšu pārstāvji, kā arī vairākas vietējās kalnu un aborigēnu ciltis, piemēram, Awan, Mughal, Turk, Karlal, Dhund Abbasi, Gujar, Swatis utt.
Lai gan šo terminu parasti attiecina uz Hazāras iedzīvotājiem (īpaši Abbottabadas, Haripuras un Manšehras rajonos), to lieto arī attiecībā uz ievērojamiem hindko valodā runājošo iedzīvotāju slāņiem Pešavaras pilsētā, Kohatā un Dera Ismail Khanā Haiber-Pakhtunkhvā, kā arī Dera Ghazi Khanā un Mianvali Pendžābā.
Hazara
Hazaru etniskā grupa (nejaukt ar Hazaru reģiona iedzīvotājiem) ir persiešu valodā runājoša tauta. Vietējie jeb pakistānieši hazāri dzīvo Kvetā, Beludžistānā, un neliels skaits no Afganistānas kā bēgļi Islamabadas apgabalā, un ļoti nedaudzi arī Pešavaras pilsētā Haiber-Pakštunhvas provincē. Viņi ir cieši saistīti ar eirāzijas tautu un uiguriem. Tiek lēsts, ka kopējais Pakistānas hazāru skaits ir vairāk nekā 200 000 cilvēku. Afganistānas bēgļu hazāru skaits nepārsniedz 10 000 līdz 12 000.
Makrani
Makranieši ir Irānas un Pakistānas Beludžistānas piekrastes Makranas iedzīvotāji. Viņi ir Pakistānas nēģroidi. Viņi ir to vergu pēcteči, kurus arābu tirgotāji viduslaikos ieveda Pakistānā no bantu valodā runājošajām Austrumāfrikas daļām.
Tadžiku
Tadžiķi ir persiešu valodā runājoša tauta, kuras tradicionālās dzimtās vietas ir tagadējā Afganistānā, Tadžikistānā, Uzbekistānas dienvidos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos. Pakistānas tadžiķi dzīvo citu Vidusāzijas izcelsmes tautu, piemēram, dardiešu un čitrāļu, hunzukutu, šīnu, baltu u.c., vidū, un pašu tadžiku skaits tiek lēsts ne vairāk kā 100 000 līdz 125 000[].
Balti
Balti ir tibetiešu izcelsmes etniskā grupa ar dardiešu piejaukumu, kas dzīvo Gilgitā-Baltistānā, Pakistānā un Ladakā. Pakistānā viņi galvenokārt dzīvo lielākajos pilsētu centros Lahores, Karači un Islamabadas/Ravalpindi. Baltu valoda pieder tibetiešu valodu saimei un ir ladakhu valodas apakšdialekts.
Jautājumi un atbildes
J: Cik procentu no Pakistānā lietotajām valodām ir indoirāņu valodas?
A: Aptuveni 98 % Pakistānā lietoto valodu ir indoirāņu valodas.
J: Ar kādu rakstību raksta lielāko daļu Pakistānas valodu?
A: Lielākā daļa Pakistānas valodu tiek rakstītas ar persoarābu rakstību.
Jautājums: Cik lielas etniskās grupas veido Pakistānas iedzīvotājus?
A: Iedzīvotāju sastāvā ir vairākas galvenās etniskās grupas, tostarp pendžabi, puštūni, sindhi, seraikši, muhadžiri, balučiji un čitrāļi.
Kāda ir lielākā etniskā grupa skaitliskā ziņā?
A: Pendžabi ir lielākā etniskā grupa - 40,20 % jeb 70,7 miljoni cilvēku.
Vai Pakistānā ir kādas valodas izolācijas?
A: Jā, valstī dzīvo arī nelielas valodas izolātu grupas, piemēram, burusho un brahui valodā runājošās tautas.
J: Kur Pakistānā var atrast mazākas etniskās grupas?
A: Mazākas etniskās grupas, piemēram, kašmirieši, kalaši, burušo, brahui, khovari, šina un turvaļi, galvenokārt ir sastopamas valsts ziemeļu daļā.
J: Vai, uzskaitot iedzīvotājus, potoharis tiek uzskaitīti atsevišķi no pendžabī?
A: Jā, dažkārt Pendžāba ziemeļu daļā dzīvojošos potohārus uzskaita atsevišķi no pendžābiem, tādējādi vēl vairāk samazinot to iedzīvotāju skaitu.
Meklēt