Aptuveni 98% Pakistānā lietoto valodu pieder pie indoirāņu valodu saimes (no tām aptuveni 70% ir indoārijiešu atzara valodas un ap 30% — irāņu atzara valodas), kas savukārt ir indoeiropiešu valodu saimes daļa. Lielākā daļa Pakistānas reģionālo valodu tiek rakstītas ar persiešu–arābu rakstību, un vārdu krājums būtiski ir bagātināts ar aizguvumiem no arābu un persiešu valodas. Valstī runā daudz plaši izplatītas valodas — urdu (nacionālā valoda un lingua franca), balučī, puštu, sindhī, seraiki, kašmiriešu (košur), pendžabi (ar šahmukhi rakstību) u. c. Valstī dzīvo gan plašas indoārijiskas etniskās grupas, gan irāņu tautas un dardiešu valodu grupas. Turklāt pastāv arī nelielas, relatīvi izolētas valodu kopienas — piemēram, burušo un brahui valodā runājošie.
Galvenās etniskās grupas un to skaits (aptuveni, 2009)
Saskaņā ar 2009. gada datiem galvenās Pakistānas etniskās grupas pēc iedzīvotāju skaita bija:
- Pendžabi (40,20%) — ap 70,7 miljoni
- Paštūni (19,80%) — ap 35,2 miljoni
- Sindhieši (14,1%) — ap 24,8 miljoni
- Seraikis (10,53%) — ap 14,8 miljoni
- Muhadžiri (7,57%) — ap 13,3 miljoni
- Balučiem (3,57%) — ap 6,3 miljoni
- Citi (4,66%) — ap 11,1 miljoni
Šie skaitļi ir aptuveni un dažviet noapaļoti; tie dod priekšstatu par etnisko sastāvu, taču precīzas proporcijas mainās atkarībā no avota un demogrāfiskajām izmaiņām kopš 2009. gada.
Mazākas grupas un reģionālā izplatība
Mazākas etniskās kopienas dzīvo īpaši valsts ziemeļos un kalnu apvidos. Starp tām ir kašmirieši, kalaši, burušo runātāji, brahui, khovari, šina un turvali. Dažas no šīm valodām ir ģeogrāfiski izolētas un tiek uzskatītas par valodu reliktiem vai apdraudētām.
Ziemeļu reģionos — piemēram, Gilgit–Baltistān un kaimiņu apvidos — dominē dardiešu (dardic) valodu grupas, bet Baločistanā ir plaša balučiju kopiena. Reģionālais sadalījums parasti sakrīt ar Pakistānas administratīvajiem dienvidu un ziemeļu/provinču dalījumiem: Pendžaba, Sindha, Khyber Pakhtunkhwa (paštūnu reģions), Baločistāna Valodu un rakstības loma sabiedrībā
Nacionālā un starpnacionālā saziņa bieži notiek ar urdu, kas ir nacionālā valoda un simboliski vieno dažādas etniskās grupas, taču kā dzimtā valoda urdu pamatā lieto mazāk cilvēku. Valsts oficiālās birokrātiskās un tiesu valodas, kā arī izglītībā bieži ir angļu, kas saglabā nozīmīgu lomu administrācijā un augstākajā izglītībā. Reģionālās valodas (piem., pendžabi, puštu, sindhī, seraiki) nereti tiek izmantotas vietējā izglītībā, medijos un kultūras dzīvē.
Daudzas reģionālās rakstības versijas izmanto persiešu–arābu bāzi ar adaptācijām (piem., pendžabi šahmukhi rakstībā). Vārdu krājums ir lielā mērā ietekmēts no arābu un persiešu valodas, kā arī 20. gadsimta globālajām aizguvumiem.
Demogrāfiskās tendences un piezīmes
Pakistānas iedzīvotāju etniskais un valodu sastāvs pastāvīgi mainās — ietekmē migrācija (gan iekšējā, gan starptautiskā), urbanizācija un sociolingvistiska asimilācija (piem., jaunu paaudžu tendence lietot urdu vai angļu valodu vairāk nekā vietējo valodu). Muhadžiri grupa, piemēram, veidojās Pārdalījuma (Partition) rezultātā 1947. gadā, kad cilvēki pārcēlās uz Pakistānu no dažādām Indijas daļām un saglabāja urdu kā kultūras saiti.
Norādītie procenti un skaitļi balstās uz 2009. gada datiem; vēlākie oficiālie saskaitījumi un pētījumi var sniegt atšķirīgas aplēses. Valodas un etniskā piederība bieži tiek interpretēta dažādos veidos atkarībā no avota, tāpēc raugieties arī uz jaunākiem demogrāfijas pētījumiem, ja nepieciešama aktuālāka informācija.
