Gurdžari (Gurjar/Gojari) — etniskā grupa Indijā un Pakistānā: vēsture un valoda
Gurdžari jeb godžri (angļu: Gurjar, Gujjar; latviski reizēm rakstīts arī gojari vai gujjari — ne gujrati) ir etniska grupa, kas sastopama galvenokārt Džammu un Kašmirā, Indijā, un Pakistānas ziemeļu un centrālajās daļās. Viņi ir radniecīgi Radžputu ciltij un ilgstoši veidojuši īpašu sociālu, politisku un kultūras identitāti Dienvidāzijā.
Izcelsme un vēsture
Gurdžaru saknes meklējamas agrīnajā viduslaiku Dienvidāzijā. No 7. līdz 11. gs. daļa gurdžaru piederēja vareno Gurjara–Pratihāru dinastijai, kas kontrolēja plašas ziemeļu Indijas daļas un, kā liecina vēstures avoti, aptuveni trīs gadsimtus bija nozīmīgs spēks, kas pretstājās Arābijas un citiem iebrucēju spiedienam. Laika gaitā politiskā ietekme mainījās — 14. gadsimtā un vēlāk gurdžaru valdījumi saruka un pārvērtās par mazākām kņazistēm vai bruņnieciskām grupām.
Vēlākos gadsimtos daudzas gurdžaru kopienas migrēja vai pārcēlās uz citām Dienvidāzijas teritorijām, iekļaujoties vietējā sociālā dzīvē kā zemnieki, lopkopji, gan kultūras nesēji, gan karavīri. 15.–16. gs. dažās vietās, piemēram, Meerutas un Dadri apkārtnē, saglabājās lokāli gurdžaru valdītāji un bruņinieki, taču kopumā viņu politiskā vara samazinājās, un daļa kopienu dzīvesveida kļuva vairāk nomadisks vai nabadzīgāks — daži meklēja iztiku, dzīvojot stepēs, mežos un džungļos.
Valoda
Gurdžari runā valodu, ko latviski parasti sauc par gurjari vai gojri (angļu: Gojri, Gujari). Tā ir indoeiropiešu (indoāriju) valoda, kas ir tuva dažām Rajasthānas un Marvarī dialektu grupām, kā arī tai ir saskares elementu ar pandžabu un dažiem Ziemeļvestu Indijas dialektiem. Gojri bieži tiek klasificēta kā Rajasthānas (vai Rājasthani) grupas valoda, taču tai ir savas iezīmes un lokālie dialekti.
Rakstībā Gojri reģionāli tiek lietota Devanagari (Indijas pusē) vai Perso-arābu rakstība (Pakistānā), reizēm arī vietējie rakstības risinājumi. Mūsdienās valodas stāvoklis ir dažāds — daļā kopienu Gojri ir spēcīga kā dzimtā valoda, citviet to aizstāj vietējās valsts valodas (hindi, pandžabu, urdu etc.).
Kultūra un dzīvesveids
- Lopkopība un pārvietojošā dzīve: tradicionāli daudzi gurdžari nodarbojas ar lopkopību (govis, buļļi, aitas, kamieļi) un pārvietojošu ganāmpulka saimniekošanu (transhumance).
- Zemkopība un amatniecība: mūsdienās daudzās kopienās dominē zemnieku saimniecības, kā arī darba migrācija uz pilsētām un rūpnieciskajām zonām.
- Reliģija: gurdžari praktizē dažādas reliģijas — lielākas grupas ir musulmaņi un hinduisti; ir arī nelielas sikh kopienas. Reliģiskā piederība bieži ietekmē vietējo kultūras praksi un sociālos sakarus.
- Sabiedriskā struktūra: gurdžaru kopienas bieži organizējas pēc klanu (gotra) principa, un tradicionālās normas, dzimtas saites un cilts likumi joprojām spēlē nozīmīgu lomu.
Mūsdienu sadalījums un sociālais statuss
Mūsdienās gurdžaru kopienas sastopamas plaši — Rajasthānā, Gudžarātā, Haryana, Pandžabā, Uttarakhandā, Uttarpradešā, Džammu un Kašmirā Indijā, kā arī Pakistānas Punjabā, Sindā un Khyber Pakhtunkhwa reģionos. Dažas grupas ir integrējušās vietējā politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kamēr citas — īpaši pārejošās vai nomadiskās kopienas — saskaras ar ekonomiskām un izglītības izaicinājumiem.
Indijā daudzās štatos gurdžari ir iekļauti kā Other Backward Classes (OBC) vai saņem citas pozitīvās diskriminācijas programmas, kas paredzētās sociālās un ekonomiskās aizsardzības uzlabošanai. Tomēr situācija ļoti atšķiras no štata uz štatu un reģiona uz reģiona.
Izaicinājumi un saglabāšana
Galvenie izaicinājumi mūsdienu gurdžaru kopienām ir ekonomiskā noturība, izglītība, veselības aprūpe un valodas saglabāšana. Valodas — it īpaši Gojri — dokumentācija un mācīšana skolās var palīdzēt saglabāt kultūras mantojumu. Vietējās iniciatīvas, valdības programmas un nevalstiskās organizācijas spēlē lomu šajos procesos.
Piezīmes
1) Vārdu varianti: bieži sastopami nosaukumi — Gurjar, Gujjar, Gojjar, Gujari, Gojri; tie norāda uz vienu un to pašu etnisko kopienu vai tās atšķirīgām grupām. 2) Svarīgi atcerēties, ka Gurdžaru valoda Gojri nav tas pats, kas Gujarati (spriedzīgi saistīta ar Gudžarātas reģionu) — tie ir atšķirīgi lingvistiski un ģeogrāfiski termini.
Šeit aprakstītā informācija sniedz kopsavilkumu par gurdžaru vēsturi, valodu un kultūru; detaļas un vietējā prakse var atšķirties reģionāli, un par konkrētām grupām vajadzētu meklēt padziļinātu pētījumu vai lokālu informāciju.


Gurdžāru bērni Afganistānā
Jautājumi un atbildes
J: Kāda etniskā grupa dzīvo Džammu un Kašmirā, Ziemeļindijā, Pakistānas ziemeļu un centrālajā daļā, Azada Kašmirā un Afganistānas ziemeļaustrumos?
A: Etniskā grupa ir gurdžaru jeb gudžaru (arī Gujar , Gurjara un Gujjer).
J: Kura valoda ir cieši saistīta ar radžastānas un marvarī valodu?
A: Gujari valoda ir cieši saistīta ar radžastānas un marvarī valodu.
Jautājums: Cik ilgi Gurdžaru-Pratiharu dinastija bija kā šķērslis musulmaņu arābu iebrukumiem?
A: Gurdžaru-Pratiharu dinastija bija kā barjera musulmaņu arābu iebrukumiem aptuveni 300 gadsimtus.
J: Kurās teritorijās 15.-16. gadsimtā dzīvoja gudžjaru karaļi?
A: 15.-16. gadsimtā gudžjaru karaļi dzīvoja Meerutas un Dadri apgabalos.
J: Vai hinduistu vai musulmaņu gudžjari ir sastopami vairākos Indijas štatos?
A: Hindu gudžaru ir vairāk nekā musulmaņu gudžaru. Hinduistiskie gudžāri ir sastopami Indijas štatos Radžastānā, Harjānā, Rietumu Utarpradešā un mazākā mērā Pendžābā. Musulmaņu gudžāri ir sastopami Indijas štatos Uttarakhandā, Himačalpradešā, Džammu un Kašmirā un Pakistānas provincēs Pendžābā, Azadkašmirā, Haiber-Pakštunkhvā un Afganistānas provincē Nuristānā.
Jautājums: Kāpēc islāma valdīšanas laikā hinduistiskajiem gudžjāriem bija jādzīvo džungļos?
A: Kad Indijas ziemeļos valdīja islāms, hinduistiskajiem gudžjāriem nācās dzīvot džungļos, lai saglabātu savu hinduistu ticību un izdzīvotu.