Mohadžiri — urdu valodā runājoša Pakistānas migrantu grupa pēc 1947. gada
Mohadžiri — urdu valodā runājoša Pakistānas migrantu kopiena pēc 1947. gada; pilsētu elites, galvenokārt Karāči un Haiderābādā, ar nozīmīgu vēsturisko, kultūras un sociālo lomu.
Mohadžiri (مہاجر) veido aptuveni 8 % iedzīvotāju. Viņi ir musulmaņi, kas apmetās uz dzīvi Pakistānā pēc Britu Indijas sadalīšanas 1947. gadā. Atšķirībā no citām Pakistānas etniskajām grupām viņiem nav cilts kultūras identitātes. Viņi ir vienīgie cilvēki valstī, kuru dzimtā valoda ir urdu valoda, kas ir valsts oficiālā valoda. Mohadžiri bija Pakistānas kustības avangards, kas iestājās par Britu Indijas sadalīšanu, lai izveidotu neatkarīgu Pakistānas valsti Indijas musulmaņiem. Pēc sadalīšanas liels skaits musulmaņu no dažādiem Indijas pilsētu centriem pārcēlās uz dzīvi jaunajā Pakistānas valstī. Šie migranti vēlāk sevi identificēja kā mohadžīrus. Liela daļa mohadžīru apmetās Sindas provinces pilsētās, jo īpaši Karāči un Haiderābādā. Viņi bija labāk izglītoti nekā lielākā daļa vietējo pakistāniešu un ieņēma vadošus amatus uzņēmējdarbībā, finansēs un pārvaldē. Mūsdienās viņi joprojām pārsvarā dzīvo pilsētās.
Izcelsme un migrācija
Termins mohadžiri burtiski nozīmē "pārcēlušies, bēgļi" (no arābu/urdu vārda مهاجر). Lielākā daļa šo migrantu nāca no dažādām Britu Indijas apdzīvotām vietām — īpaši no ziemeļu un centrālajiem reģioniem, piemēram, Uttarpradēšas, Bihāras, Delī un citiem lielajiem pilsētu centriem. 1947. gada sadalīšanas laikā un tās tiešajos pēcnācējos gados miljoniem cilvēku pārkārtojās gar jauno valstu robežām; mohajžiru grupa ir daļa no šīs plašās demogrāfiskās kustības.
Valoda un identitāte
Urdu valoda ir galvenā saziņas valoda mohajžiru kopienā un tiek uzskatīta par viņu dzimto valodu. Tomēr viņu kultūras saknes bieži saskan ar vecākajām pilsētu tradīcijām no Indijas — tādēļ mohajžiru identitāte parasti balstās vairāk uz pilsētas, izglītības un profesionālo statusu nekā uz cilšu vai etnisku piederību. Daļa mohajžiru jūtas arī kā nacionālie pakistānieši, bet ir bijuši periodi, kad ekonomiskās un politiskās konkurences dēļ izcēlušās arī īpašas etniskas vai reģionālas identitātes izpausmes.
Sociālā un ekonomiskā loma
Historiski mohajžiri ieņēma nozīmīgas pozīcijas birokrātijā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un profesionālajās jomās — daļēji tāpēc, ka migranti bieži bija pilsētnieki ar augstāku izglītības līmeni. Karāči, kā valsts lielākā pilsēta un ekonomikās centrs, kļuva par galveno mohajžiru dzīvesvietu un darba tirgus centru. Mohajžiri ietekme pilsētu pārvaldē, medijos un tirdzniecībā veicināja viņu redzamību un ietekmi uz valsts attīstību.
Politika un konflikti
No 1970. līdz 1990. gadiem mohajžiru politiskā mobilizācija kļuva nozīmīga, veidojot īpašas politiskas partijas un kustības, kuru mērķis bija aizstāvēt šīs kopienas intereses — pazīstamākais piemērs ir Muttahida Qaumi Movement (MQM), kas radās, lai pārstāvētu urbānās urdu runājošās kopienas. Šāda politiskā mobilizācija dažkārt noveda pie spriedzes un konfliktiem ar citām etniskajām grupām, it īpaši Sindas vietējām kopienām un valsts drošības struktūrām. Konflikti reizēm iezīmējās ar vardarbību, drošības operācijām un sociālām spriedzēm, bet pēdējās desmitgadēs ir bijuši mēģinājumi normalizēt situāciju un integrēt kopienas politiskajā procesā.
Kultūra un ieguldījums
Mohadžiri kopiena ir bagātinājusi Pakistānas urbāno kultūru: viņu ietekme redzama literatūrā, teātrī, medijos, mūzikā un akadēmiskajā dzīvē. Kā pilsētnieki un profesionāļi mohajžiri bieži kalpo kā tilts starp tradicionālajām un modernajām sabiedrības vērtībām. Viņu pilsētnieciskā dzīvesveida iezīmes, izglītības orientācija un uzņēmējdarbības gars ir nozīmīgs ieguldījums valsts ekonomikai un kultūrai.
Mūsdienu situācija un nākotnes perspektīvas
Šobrīd mohajžiri joprojām pārsvarā dzīvo pilsētās, īpaši Karāči un Haiderābadā, un cenšas sameklēt līdzsvaru starp lokālajām, valsts un kopienas interesēm. Jaunieši no mohajžiru ģimenēm mācās, strādā dažādās nozarēs un bieži vien ir labi integrēti profesionālajā dzīvē. Tomēr sociālās, ekonomiskās un politiskās spriedzes risināšana, iekļaušana un taisnīga pārstāvība paliek svarīgas tēmas nākotnes stabilitātei un kohēzijai.
- Galvenie raksturlielumi: urdu kā valodas un pilsētiska identitāte;
- Vietas koncentrācija: Karāči, Haiderābāda un citas lielākās pilsētas;
- Sociālā loma: izglītoti profesionāļi, uzņēmēji, administratori;
- Politiska mobilizācija: īpašas partijas un kustības, kas aizstāv mohajžiru intereses.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mohadžiri?
A: Mohadžiri ir musulmaņi, kas apmetās uz dzīvi Pakistānā pēc Britu Indijas sabrukuma 1947. gadā.
J: Kāds ir mohadžīru īpatsvars iedzīvotāju vidū?
A: Mohadžiri veido apmēram 8 procentus iedzīvotāju.
J: Kāda ir mohadžīru dzimtā valoda?
A: Mohadžīru dzimtā valoda ir urdu valoda, kas ir arī Pakistānas oficiālā valoda.
J: Kāpēc mohadžiri pārcēlās uz Pakistānu?
A: Mohadžiri uz Pakistānu pārcēlās no dažādiem Indijas pilsētu centriem pēc Britu Indijas sadalīšanas, lai izveidotu neatkarīgu Pakistānas valsti Indijas musulmaņiem.
J: Kur apmetās liels skaits mohadžīru?
A: Liela daļa mohadžīru apmetās Sindas provinces pilsētās, jo īpaši Karāchi un Hyderābād.
J: Kādus amatus Pakistānā ieņēma mohadžiri?
A: Mohadžiri bija labāk izglītoti nekā lielākā daļa Pakistānas pamatiedzīvotāju un ieņēma vadošus amatus uzņēmējdarbībā, finansēs un pārvaldē.
J: Kur šodien galvenokārt dzīvo mohadžiri?
A: Mūsdienās mohadžiri pārsvarā dzīvo pilsētās.
Meklēt