Dungāni (Hui) — etniskie musulmaņi un Dungānu valoda
Dungāni (Hui) — etniskie musulmaņi no Ķīnas un Siņdzjanas: to tonālā hui valoda ar kirilicu, arābu un persiešu aizguvumiem un vēsturiskajām saknēm.
Dungānu tauta ir etniskie musulmaņi, kas nāk no Ķīnas un dzīvo bijušās Padomju Savienības un Siņdzjanas reģionos. Viņu senči ir hui tauta Ķīnā. Krievi un turku valodā runājošās tautas viņus dēvē par dungāņiem, bet dungāņi sevi dēvē par hui, jo tā sevi dēvēja viņu senči.
Dunganu valoda ir atvasināta no mandarīnu ķīniešu valodas, un tā visvairāk līdzinās dialektiem Gansu un Šaansi provincēs Ķīnā. Dungāņi savu valodu dēvē par hui valodu. Tāpat kā ķīniešu valoda, tā ir tonāla valoda. Tomēr tā atšķiras no ķīniešu valodas, jo tajā tiek lietoti daži vārdi, kas mūsdienās ķīniešu dialektos vairs netiek lietoti. Tajā ir arī daudz arābu un persiešu valodas aizguvumu. Atšķirībā no ķīniešu valodas tajā izmanto kirilicu, nevis ķīniešu rakstzīmes.
Izcelsme un vēsture
Dungānu senči bija daļa no Ķīnas hui kopienām — musulmaņiem, kuru kultūra apvienoja islāmiskās tradīcijas ar ķīniešu dzīvesveidu. Liela daļa no viņiem 19. gadsimta beigās devās trimdā uz teritorijām, kuras tad piederēja Krievijas impērijai, sekojot nemieriem un kariem, kas Ķīnā skāra islāmiskās kopienas (piemēram, Dungānu sacelšanās 1860.–1870. gados). Tā radās diaspora Centrāleiropā un Centrālāzijā — galvenokārt Kazahstānā, Kirgīzijā, Uzbekistānā, kā arī Krievijā un Siņdzjanā.
Valoda un rakstība
Dungānu valoda pamatā ir vidusmandarīnu (Central Plains/Gansu–Shaanxi) dialektu atzars, tādēļ runājot to var būt grūti, taču daļēji saprotama tiem, kas pārvalda dažus mandarīna dialektus. Dungānu runā ir saglabājušies senāki vārdi un izteiksmes, kā arī ievērojams skaits aizguvumu no arābu, persiešu un turku valodām — galvenokārt reliģiskos, kulinārijas un ģimenes terminus.
Rakstībā Dungāni izmanto kirilicu, kas ieviesta padomju laikā, lai izveidotu vienotu, fonētisku ortogrāfiju. Pirms tam muslimu ķīniešu kopienas (hui) uzrakstus reizēm veidoja arābu bāzētā rakstā, ko dēvē par Xiao'erjing. Tā kā ķīniešu rakstība un ķīniešu dialekti Ķīnā izmanto pavisam citu rakstību un standartus, kirilicas izmantošana padara Dungānu lasīšanu un mācīšanos atšķirīgu no Ķīnas hui mantojuma.
Valodas fonoloģija saglabā to, ka tā ir tonāla, taču toņu sistēma un intonācijas attīstība var atšķirties no modernā standarta mandarīna. Gramatika saglabā SVO (subjekts–verbs–objekts) kārtību, līdzīgi kā citos mandarīna diapazonos, bet vārdu krājumā ir specifiski atšķirīgi termini.
Kultūra, reliģija un dzīve mūsdienās
Dungāni ir musulmaņi (galvenokārt sunnīti) — reliģija ir svarīga viņu identitātes daļa. Kopienas mūsdienās uztur mošejas, svētku tradīcijas un halal pārtikas prasības. Daudzi dungāņi ir divvalodīgi vai daudzvalodīgi: papildus savu valodu viņi pārvalda arī krievu, kazahu, kirgīzu, ujguru vai citas vietējās valodas atkarībā no dzīvesvietas.
Kopienu skaits reģionos atšķiras; Dungānu diaspora aptuveni veido dažu desmitu līdz aptuveni simt tūkstošu cilvēku lielu grupu, taču precīzs skaits mainās atkarībā no valsts un tautskaitēm. Dungāņu kultūra ir saglabājusi daudz ķīniešu elementu (piem., ēdienkartē, tradicionālajās amatniecības prasmēs), vienlaikus integrējot vietējās centrālaziātu un krievu ietekmes.
Saglabāšana un izpēte
Padomju periodā Dungānu valodai bija preses izdevumi, skolas un literatūra kirilicā, kas palīdzēja saglabāt identitāti. Mūsdienās pastāv iniciatīvas valodas un kultūras saglabāšanai — vietējie centri, pētniecība un diasporas saiknes ar Hui kopienām Ķīnā veicina interesi par valodu un tradīcijām. Tomēr globalizācija, asimilācija un migrācija rada spiedienu uz valodas ilgtspēju, tāpēc mantojuma dokumentēšana un mācību programmas ir būtiskas saglabāšanai.
Secinājums: Dungāni (Hui) ir unikāla kopiena, kas apvieno ķīniešu lingvistisko mantojumu ar islāmisko identitāti un centrālaziātu dzīvesveidu. Viņu valoda, kultūra un reliģiskās tradīcijas atspoguļo gadsimtu gaitā veidotas migrācijas un mijiedarbības, padarot dungāņu kopienu par interesantu pētījumu objektu valodniecībā, etnogrāfijā un reliģijas studijās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dungānu tauta?
A: Dungānu tauta ir etniskie musulmaņi, kas ir cēlušies no Ķīnas un pašlaik dzīvo bijušās Padomju Savienības un Siņdzjanas reģionos.
J: Kā krievi un turku valodā runājošās tautas sauca dungāņus?
A: Krievi un turku valodā runājošās tautas dungāņus sauca par dungāņiem.
J: Kāpēc dungāņi sevi dēvē par hui?
A.: Dungāņi sevi dēvē par hui, jo tā sevi dēvēja viņu senči.
J: No kurienes radās dungānu valoda?
A: Dunganu valoda ir radusies no mandarīnu ķīniešu valodas.
J: Kādas citas valodas ir ietekmējušas dunganu valodu?
A: Dunganu valodā ir daudz arābu un persiešu valodas aizguvumu.
J: Ar ko dungāņu valoda atšķiras no ķīniešu valodas?
A: Dunganu valodā tiek lietoti daži vārdi, kas mūsdienās ķīniešu dialektos vairs netiek lietoti, un ķīniešu rakstu zīmju vietā tiek lietota kirilica.
J: Kāda ir dunganu valodas tonālā sistēma?
A: Dunganu valodas tonālā sistēma ir līdzīga ķīniešu valodai, jo arī tā ir tonāla valoda.
Meklēt