Nikaragvas demogrāfija: etniskās grupas, valodas un reliģija
Iedzīvotāju sastāvs un etniskās grupas
Aptuveni 86 % nikaragviešu ir Eiropas izcelsmes vai jauktas Eiropas un vietējās izcelsmes cilvēki. Lielākajai daļai nikaragviešu ir spāņu senči, taču 19. gadsimtā uz valsti atnāca vairāki imigrācijas viļņi no citām Eiropas valstīm (piemēram, no Vācijas), kā arī citi iebraucēji. Lielākā daļa mestīzu un eiropiešu iedzīvotāju dzīvo valsts rietumu un centrālajos reģionos, īpaši Managujas, Leonas un Granadas pilsētās.
Aptuveni 9 % Nikaragvas iedzīvotāju ir melnādainie jeb afro-nikaragvieši; viņi pārsvarā ir koncentrēti valsts austrumu piekrastē. Šīs kopienas galvenokārt izveidojās no cilvēkiem, kuri tika ievesti no Jamaikas un Haiti, kad šis reģions atradās Lielbritānijas ietekmes zonā. Reģionā dzīvo arī garifunu — jaukta afrikāņu un lokālu Karību tautu izcelsmes kopiena.
Tikai apmēram 5 % iedzīvotāju ir vietējās izcelsmes. Pirmskolumbu laikmeta sabiedrības ietvēra nahuatl valodā runājošos nikarao rietumos, kā arī vairākas Karību jūras reģiona etniskās grupas — tostarp miskitos, ramas un sumos. Lai gan tīrasiņu nikarao palicis ļoti maz, Karību jūras tautas saglabājušas savas atšķirīgās kultūras un valodas. Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū valdība reorganizēja valsts austrumu daļu — bijušo Zelajas departamentu — un izveidoja divus autonomos reģionus, piešķirot reģiona afrikāņu un pamatiedzīvotāju kopienām ierobežotu pašpārvaldi.
Nikaragvā ir arī neliela Tuvo Austrumu izcelsmes kopiena — sīrieši, armēņi, palestīnieši un libānieši, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 30 000 — kā arī neliela Austrumāzijas kopiena (japāņi, taivānieši un ķīnieši, kuru kopējais skaits ir gandrīz 8000). Šīs minoritātes parasti runā spāniski, vienlaikus saglabājot arī savas senču valodas, kultūras un tirgus saites.
Valodas
Ap 90 % iedzīvotāju runā spāņu valodā. Nikaragvas dialektam ir daudz līdzību ar galisiešu valodu, kā arī ar citiem Latīņamerikas spāņu dialektiem. Raksturīga iezīme ir voseo — vietējā vos lietošana vietā, kur citviet tiek lietota tú, kā arī atbilstošas konjugācijas. Reģionālās fonētiskās īpatnības ietver arī seseo (s un z izrunas līdzība).
Austrumu piekrastes reģionā daudzu melnādaino kopienu dzimtā valoda ir angļu valoda vai angļu bāzēta kreolu valoda (pazīstama kā Miskito kreols vai Nicas). Vairākas austrumu reģiona pamatiedzīvotāju tautas joprojām lieto savas sākotnējās valodas — piemēram, miskito, rama un sumo (mayagna) valodas — kuras saglabājas ģimenēs un kopienās, skolas stundās un kultūras pasākumos.
Reliģija
Galvenā reliģija ir Romas katoļticība, kas ilgu laiku dominēja sabiedrībā un kultūras dzīvē. Tomēr pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis evaņģēlisko protestantu grupu skaits, un protestantisms spēcīgi iesakņojies gan pilsētās, gan laucinieku kopienās. Karību jūras piekrastē ir arī spēcīgas anglikāņu kopienas un morāviešu (Morāvijas) baznīcas tradīcijas, kas saistītas ar reģiona vēsturisko britu ietekmi.
Neliela, tomēr pieaugoša, reliģiskā grupa ir budisti (apm. 0,1 %), ko ietekmē gan Āzijas imigrantu kopienas, gan lokāla interese. Turklāt pastāv arī citi reliģiski un garīgi virzieni — tradicionālās pamatiedzīvotāju ticības, afro-karību garīgums un dažādas protestantiskas denominācijas.
Teritoriālā izkliede un urbanizācija
Ap 90 % Nikaragvas iedzīvotāju dzīvo Klusā okeāna piekrastes un centrālajā zemienē, kā arī tām piegulošajās iekšzemes augstienēs. Šie reģioni ir valsts ekonomiskās darbības centri — lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumi — un tajos atrodas galvenās pilsētas, tostarp Managua, kas ir valsts galvaspilsēta un lielākā urbānā zona. Iedzīvotāju īpatsvars pilsētās ir apmēram 54 %, kas norāda uz turpinošu urbanizācijas tendenci, taču liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo mazākās pilsētās un lauku rajonos.
Kopumā
- Nikaragvas demogrāfija ir veidojusies no ilgstošas ieceļošanas, kolonizācijas un kultūru saplūšanas — dominē mestizo un Eiropas izcelsmes iedzīvotāji, taču būtiskas pozīcijas saglabā afro-nikaragviešu un pamatiedzīvotāju kopienas.
- Valodu daudzveidība atspoguļo gan spāņu valodas dominanci, gan angļu un vietējo pamatiedzīvotāju valodu saglabāšanos piekrastes reģionos.
- Reliģiski valsts raksturs mainās: katoļticība joprojām ir lielākā, taču protestantiskās un citu konfesiju grupas turpina pieaugt.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kāda daļa nikaragviešu ir eiropieši?
A: Aptuveni 86 procenti nikaragviešu ir eiropieši.
J: Kur Nikaragvā dzīvo visvairāk mestīzu un eiropiešu?
A: Lielākā daļa mestīzu un eiropiešu dzīvo valsts rietumu un centrālajā daļā, jo īpaši Managujas, Leonas un Granadas pilsētās.
J: Cik procentu Nikaragvas iedzīvotāju ir melnādainie jeb afronicaragūense?
A: Aptuveni 9 procenti Nikaragvas iedzīvotāju ir melnādainie vai afronicaragvieši.
J: Kādā valodā runā lielākā daļa nikaragviešu?
A: Lielākā daļa Nikaragvas iedzīvotāju runā spāniski, tomēr Nikaragvas dialektam ir daudz līdzību ar galisiešu valodu, kā arī līdzību ar Argentīnas spāņu valodu, kurā tiek lietots "vos", nevis "tu", kā arī "vos" konjugācija. Austrumu piekrastes reģiona melnādaino iedzīvotāju dzimtā valoda ir angļu valoda. Vairākas austrumu reģiona pamatiedzīvotāju tautas joprojām lieto savas sākotnējās valodas.
J: Kāda ir galvenā reliģija, ko praktizē nikaragvieši?
A: Romas katolicisms ir galvenā reliģija, ko praktizē nikaragvieši; tomēr pēdējā laikā ir pieaugušas evaņģēlisko protestantu grupas, un Karību jūras piekrastē ir spēcīgas anglikāņu un morāviešu kopienas. 0,1 % Nikaragvas iedzīvotāju ir budisti, un šī reliģija pēdējos gados ir pieaugusi.
J: Kur dzīvo lielākā daļa nikaragviešu?
A: Deviņdesmit procenti nikaragviešu dzīvo Klusā okeāna un centrālajā zemienē un tai piegulošajās iekšzemes augstienēs; 54 % ir pilsētu iedzīvotāji, bet 46 % dzīvo lauku apvidos.
