Denisovieši — arhaiski Homo ģints hominīni no Denisovas alas

Denisovieši jeb Denisovas hominīni ir arhaiski Homo ģints cilvēki. Tie, visticamāk, ir izmirušas sugas vai pasugas, kas bija radniecīgas neandertāliešiem un mūsdienu cilvēkiem. Fiziski atrasto fosiliju skaits ir ļoti neliels, tāpēc par šo grupu daudz kas joprojām ir nezināms.

Atklāšana un atradumi

Pirmo reizi tās tika atklātas 2010. gada martā Denisovas alā Altaja kalnos Sibīrijā. Šajā alā ir dzīvojuši arī neandertālieši un mūsdienu cilvēki, un slāņu secība sniedz bagātīgu arheoloģisko kontekstu. Sākotnēji tika atrasts nepilngadīgas sievietes pirksta kaula fragments (pazīstams kā Denisova 3). Vēlāk tajā pašā vietā atrasti citi fragmenti, tostarp zoba fragments (molaris) un pēdas falanga.

Datēšana un laika josla

Pirksta kaula fragments norāda, ka šī indivīda dzīves laiks ir apmēram pirms 41 000 gadiem, taču DNS analīzes un slāņu datējums liecina, ka Denisoviešu populations var būt pastāvējuši daudz agrāk — simtiem tūkstošu gadu laikā un, iespējams, līdz pat pleistocēna beigām. Precīzas sadalījuma un hronoloģijas robežas vēl tiek precizētas, izmantojot radiokarbona, sedimentu stratigrāfijas un ģenētiskās datēšanas metodes.

Genētiskie atklājumi un attiecības

Pirksta kaula mitohondriālā DNS (mtDNS) parādīja, ka tas ģenētiski atšķīrās no neandertāliešiem un mūsdienu cilvēkiem. Vēlāk iegūtais kodola genoms (augstas kvalitātes sekvence no Denisova 3) palīdzēja noskaidrot, ka denisoviešiem bija kopīga izcelsme ar neandertāliešiem, taču tie tomēr bija atšķirīgs evolūcijas atzars. Genētiskie datējumi par atšķirībām dažādās analīzēs dod atšķirīgus laikposmus — mtDNS var norādīt uz ļoti seno atšķiršanos (dažkārt aizvien tiek minēti arī vecāki laika slēģi), kamēr kodola DNS liecina par nedaudz jaunāku kopīgu izcelsmi neandertāliešu un denisoviešu līnijai.

Sajaukšanās ar mūsdienu cilvēkiem un mantojums

DNS analīzes liecina, ka mūsdienu cilvēki, neandertālieši un Denisovas hominīni pēdējo reizi bija kopīgi priekšteči aptuveni pleistocēna laikā; dažādos pētījumos šie laiki tiek rādīti ar dažādiem datumiem (no simtiem tūkstošu līdz aptuveni 1 miljona gadiem, atkarībā no izmantotajām ģenētiskajām markām un modeļiem). Svarīga atziņa ir tā, ka denisovieši ir atstājuši ģenētisku mantojumu mūsdienu cilvēku populācijās:

• aptuveni 3–5 % no DNS daļas dažām melanēziešu un Austrālijas aborigēnu populācijām;
• apmēram 6 % vai vairāk dažiem papuāniešu grupām;
• mazāka Denisovas DNS klātbūtne ir konstatēta arī dažās Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas populācijās.

Turklāt ir atklātas konkrētas gēnu variācijas, kas, domājams, nākušas no denisoviešiem un devušas mūsdienu cilvēkiem īpašas adaptācijas — piemēram, augstkalnu adaptācija Tibetas iedzīvotājiem (EPAS1 gēns), kas ļauj efektīvāk izdzīvot ar zemu skābekļa līmeni.

Hibrīdi un starpsugu mijiedarbība

Vienā no nozīmīgākajiem atklājumiem bija indivīds, ko dēvē par "Denny" (Denisova 11) — jaunā sieviete, kuras kodola DNS parādīja, ka viņas māte bija neandertāliete, bet tēvs — denisovietis. Tas sniedz tiešu pierādījumu par reproduktīvu mijiedarbību starp šīm divām grupām. Vispārējie dati norāda uz vairākkārtēju mijiedarbību gan starp denisoviešiem un neandertāliešiem, gan starp denisoviešiem un dažām senajām modernā cilvēka populācijām.

Materiālā kultūra un fosilie rakuri

Denisovas ala satur arī arheoloģiskus priekšmetus — apstrādāta kaula rotaļlietas, aproces un citi smalki izstrādāti piederumi dažos slāņos — taču nav pilnīgi pārliecinoša pierādījuma, kurai cilvēku grupai šie priekšmeti piederēja. Lielākā daļa saglabāto kaulu fragmentu ir pārāk nelieli, lai uz tiem noteiktu raksturīgu anatomiju, tāpēc materiālās kultūras atbilstība denisoviešiem joprojām tiek pētīta un diskutēta.

Taksonomija un atvērtie jautājumi

Debates par to, vai denisovieši būtu nosakāmi kā atsevišķa suga (piemēram, Homo denisova) vai kā pasuga, turpinās. Problēmas pamatā ir ļoti ierobežotais fosilo atliekalu daudzums, kas neļauj droši definēt to morfoloģiju un variācijas. Turklāt ģenētiskie dati norāda uz sarežģītām, reģionāli atšķirīgām populāciju attiecībām visā Āzijā.

Kopējais nozīmīgums un turpmākie pētījumi

Denisoviešu atklājums būtiski mainīja priekšstatus par cilvēku evolūciju Āzijā — tas parādīja, ka pleistocēna laikā Āzijā pastāvēja vairāk ievērojamu hominīnu līniju, nekā domāts agrāk, un ka šīs līnijas mijiedarbojās ar mūsdienu cilvēku priekštečiem. Nākamie pētījumi, tostarp jaunu fosiliju atrašana, papildu genoma analīzes un precīzāka arheoloģiskā konteksta izpēte, ir nepieciešami, lai pilnīgāk saprastu denisoviešu bioloģiju, izplatību un lomu cilvēces evolūcijā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir denisavieši?

J: Kur tika atklāti denisavieši?

J: Kādi citi hominīni dzīvoja Denisovas alā?

Jautājums: Kad dzīvoja nepilngadīgā denisoviete?

Jautājums: Kāda daļa melanēziešu un Austrālijas aborigēnu DNS ir iegūta no denisovaniem?

J: Ko mtDNS analīze liecina par denisovanu izcelsmi?

J: Kad mūsdienu cilvēkiem, neandertāliešiem un Denisovas homininiem pēdējo reizi bija kopīgs priekštecis?

Meklēt pēc burta